piektdiena, 22. novembris, 2024Vārda diena: Aldis, Aldris, Alfons
crest1 crest2

Krāslavas novadā popularizē zemūdens tūrismu

Pievienots: 12.02.2018

Šovasar Krāslavas novadā būs pieejams visā Latvijā inovatīvs tūrisma produkts – snorkelēšana (vāciski - Schnorchel), kas ir zemūdens niršanas veids, ar ko saprot peldēšanu zem ūdens, tuvu ūdens virsmai ar masku un elpošanas cauruli un parasti ar pleznām, bet aukstā ūdenī izmanto arī hidrotērpu.  Projekta „Zemūdens tūrisma attīstība Krāslavas novadā” attiecināmās izmaksas ir 9575,67 eiro (90% finansē Eiropas Savienības Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, 10% - Krāslavas novada dome).

Plašāk par jauno zemūdens tūrisma piedāvājumu intervijā stāsta biedrības „Zemūdens tūrisma klubs „POSEIDON Krāslava”” vadītājs Eduards Bergs, ar kura kaislību pret niršanu arī sākās zemūdens aktivitātes Krāslavas novadā.

- Vai atceraties, kurš gads tas bija?

- 1998. gadā sāku strādāt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, kur bija šāds tāds aprīkojums, kas nepieciešams glābšanas darbiem uz ūdens. Vajadzēja to visu apgūt, mēs apģērbāmies speciālajos tērpos, ar baloniem mugurā nirām zem ūdens, mācījāmies strādāt arī zemūdens apstākļos. Tas bija interesanti un darbā nepieciešams, bet hobiju izvēlējos citu - man vairāk patīk ienirt, aizturot elpu. Tā pievērsos arī zemūdens medībām. Kamēr pastāvēja Krāslavas rajons, ar zemūdens medībām likumīgi varējām nodarboties trijos ezeros, tie ir: Ežezers, Sīvers un Drīdzis. Kad izveidojās novadi, vecā sistēma sabruka. Lai legāli nodarbotos ar hobiju, vajadzēja atjaunot licencēšanu, jo mēs palikām ārpus likuma. Sapratām, ka juridiska organizācija šādus jautājumus var atrisināt, un mēs, trīs aktīvisti, izveidojām biedrību. Novada dome uz pilnvaras pamata atļāva mums pašiem veikt licencēšanu zemūdens medībām Drīdža ezerā. Šobrīd mums ir 15 biedru un divas bāzes - Drīdža un Sīvera krastā, kur notiek dažādas aktivitātes.

- Pastāstiet par biedrības pirmo sagatavoto un īstenoto LEADER projektu „Zemūdens tūrisma attīstība Krāslavas novadā”!

- Zemūdens tūrisms aptver daudzas lietas, un tas nav tikai niršana ar baloniem. Kad aizstāvējām projektu, bija ļoti grūti izskaidrot, cik tas ir inovatīvs, jo nekas tamlīdzīgs Latvijā nav! Nav šaubu, novadā ir labi attīstītas iespējas aktīvajai atpūtai uz ūdens, taču trūkst organizētu iespēju ielūkoties zemūdens pasaulē. Tas pamudināja realizēt ideju par zemūdens snorkelēšanu Krāslavas novadā. Domāju, daudzi neapzinās, cik skaista ir zemūdens pasaule un to, ka tā ir pieejama praktiski katram veselam cilvēkam. Bet ir viena nianse – finansiālās iespējas. Piemēram, pazīstu cilvēkus, kuri labprāt izmēģinātu zemūdens medības, bet uzreiz ir fakta priekšā - vajag aprīkojumu, kas nav lēts. Tas maksā dārgi, vismaz 600-700 eiro, un jebkurš profesionālis pateiks, ka jāpērk kvalitatīvs aprīkojums. Kas notiek tālāk? Cilvēks nopirka, vienu reizi izmēģināja un saprata, ka tas nav viņa. Bet nauda iztērēta!

Pēc projekta esam iegādājušies 10 kvalitatīvus aprīkojuma komplektus pieaugušajiem. Tajos ietilpst dažādu izmēru un biezumu hidrotērpi, lai peldot nodrošinātu normālu ķermeņa temperatūru mūsu klimatiskajos apstākļos, kur vidēji ūdens temperatūra ezeros nepārsniedz 20-22 grādu atzīmi, maskas, elpojamās caurules, pleznas, svaru jostas, laivu ar motoru. Hidrotērpi no neoprēna sniegs peldētājam papildus drošību, jo tiem ir laba celtspēja. 

- Snorkelēšana būs pieejama jebkuram?

- Projektā iegādātais aprīkojums sabiedrībai būs pieejams bezmaksas. Hidrotērpi paredzēti pieaugušo ķermenim, domāju, ka mazākais izmērs derētu 16-17 gadus veciem jauniešiem. Uz augšu vecuma ierobežojuma nav. Starp citu, par Latvijas čempionu zemūdens medībās otru gadu pēc kārtas kļuvis 1958. gadā dzimušais vīrietis, kurš šajā vecumā nirst ļoti dziļi.

Zemūdens tūristus instruēsim par drošības tehnikas ievērošanu uz ūdens un aprīkojuma izmantošanu, bet noslīkt šajā tērpā praktiski nereāli. Vēl viena priekšrocība - lai nodarbotos ar daivingu, vajag iziet speciālus kursus, snorkelēšana pieejama jebkuram, kam ir kaut mazākās iemaņas peldēt. Protams noslīkt var arī ūdens peļķē pagalmā, bet ne par tādu noslīkšanu mēs te runājam. Starp citu, snorkelēšana der pat peldēt nepratējam, kurš var izmantot šo iespēju, lai apgūtu peldēšanas prasmes.

- Kad viss sāksies?

- Plānojam, ka snorkelēšanas sezonu atklātajos ūdensbaseinos sāksim maijā, bet jau šobrīd var izmantot aprīkojumu un darboties peldbaseinā. Aprīkojums tiks piešķirts bez maksas. Iespējami divi varianti. Vienā, ja cilvēkam pietiek iemaņu un pārliecības un viņš pret parakstu saņems aprīkojumu uz konkrētu laiku un darbosies patstāvīgi. Otrā, ja nav iemaņu un pārliecības, cilvēkam piedāvāsim gidu, kurš visā palīdzēs, jau sākot ar aprīkojuma izvēli un tērpa pareizu uzģērbšanu. Snorkelēšana atklātajos ūdensbaseinos notiks mūsu divās bāzēs pie Sīvera un Drīdža.

- Ko īsti varēs redzēt zem ūdens? Vai ir citi ieguvumi?

- Ezers nav jūra, nevajag sasapņoties, bet redzēt ir ko, saku no savas pieredzes! Šie divi ezeri ir pietiekoši dzidri un var labi redzēt gultni. Ne visur ir tādas iespējas, piemēram, Daugavā ūdens ir pārāk tumšs, un tur šim pasākumam nebūtu jēgas. Piemēram, Sīverā atklāta pasaulē vislielākā smalkās najādas atradne. Sīverā atradām līdzenu virsmu, kas strauji apraujas un uz leju ir vairāku metru klints ar pārkari. Sajūta kā jūrā. Man gan vairāk patīk dziļais Drīdzis, bet katrs pats sapratīs, kas tuvāks sirdij. Varbūt kādam arī nepatiks un vairāk nebrauks. Tas ir normāli, cilvēkiem ir dažādas fobijas: augstuma, ierobežotas telpas, dziļuma. Ja es ilgi nenirstu, tad jau 5 metri man šķiet dziļi. Bet pamazām saproti, ka var iet tālāk un tālāk.

Ja kāds grib pievērsties zemūdens medībām, snorkelēšana ir sava veida treniņš – var pakāpeniski mācīties ienirt dziļāk ar elpas aizturēšanu uz ilgāku laiku.

Domāju, ka šī iespēja cilvēkus arī izglītos. Kad skatāmies uz jebkuru ezeru, domājām – cik skaisti! Paskatāmies zem ūdens – dažreiz tur paveras pretēja aina. Ne velti mūsu biedrība katru gadu piedalās talkās, kurās iztīrām iedzīvotāju piegružotās ūdenstilpnes. Varbūt, paskatījies uz zemūdens pasauli, cilvēks aizdomāsies par to, ka tā rūpīgi jāuzsaudzē - pats nepiegružos ezerus un upes un citam neļaus.

- Pie ūdens atpūšas arī ģimenēm. Ko bērniem darīt, kamēr vecāki apskata zemūdens pasauli?

- Tieši šobrīd strādājam pie otra projekta, kuru ceram realizēt maijā. Projekts saucas „Zemūdens atpūtas un sporta aktivitāšu attīstība Krāslavas novadā”, un tas vairāk paredzēts bērniem no 7 gadiem un ģimenēm. Aprīkojums būs tāds, ko varēs izmantot arī peldbaseinā. Plānojam sagatavošanas nodarbības peldbaseinā bērniem. Galvenā ideja – atraut ģimeni no datoriem, planšetēm, mobilajiem un parādīt atpūtas priekšrocības brīvā dabā. Tieši šī projekta ietvaros ieplānots ģimenes festivāls „Impulss”, lai popularizētu ģimenes atpūtu pie dabas. Gribas, lai mammas un tēti atceras laiku, kad paši ar prieku atpūtās dabā pie ugunskura, ūdeņiem utt. Gribas ar to aizraut bērnus. Vai izdosies? Redzēsim! Biedrība turpinās attīstīt sabiedriskos pakalpojumus, popularizējot vietējo resursu unikalitāti.

- Vai ir iespējams kaut kā sevi iepriekš sagatavot snorkelēšanai?

- Var sazināties ar mani, pārrunāsim iespējas sagatavoties vasarai Krāslavas baseinā. Tas būtu vienkāršāk izdarāms nekā uz ezera, jo baseinā jebkurš cilvēks jutīsies drošāk. Ir daudz faktoru, kas cilvēkam nav saprotami un atklājas stresa situācijās. Tāpēc droši sazinieties.

- Paldies par interviju!

Juris Roga



Jauna aptauja

Novembris - 2024
P O T C P S S
 
01
02 03
04
05
06
07
08
09 10
11
12
13
14
15
16 17
18
19
20
21
22
23 24
25 26 27 28 29 30  
ceturtdiena, 07.11.2024
otrdiena, 12.11.2024

Dienas foto

  • Anatola Kauškaļa foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde