ceturtdiena, 28. novembris, 2024Vārda diena: Olita, Rita, Vita
crest1 crest2

Gunārs Upenieks: „Paldies tiem, kuri mums uzticējās!”

Pievienots: 21.12.2017

Šis gads straujiem soļiem tuvojas nobeigumam, ir īstais brīdis apkopot pērn padarīto un ieskatīties nākamā 2018. gada plānos. Krāslavas novada domes priekšsēdētājam Gunāram Upeniekam jautāju, kas no pagājušogad paveiktā prasīja visvairāk pūļu un nākotnē nesīs dividendes novadam?

- Parasti par vēlēšanām nerunāju, bet šis jautājums cieši saistās ar to, ka šogad bija pašvaldību vēlēšanas. Saku lielu paldies cilvēkiem, kuri mums uzticējās. Kad mēs cits citam varam uzticēties, tad arī top lieli un nozīmīgi objekti kā visas darbības kopsumma.
Vēlēšanu rezultāti mums deva iespēju šogad turpināt un realizēt agrāk iecerētos darbus. Bijām parādnieki sporta jomai, un gribu saukt to plašākā jēdzienā - aktīvajai atpūtai. Šajā sakarā finansiāli ietilpīgākie projekti bija jaunais peldbaseins un sporta zāle, kas bija ļoti nepieciešami pilsētas un novada iedzīvotājiem. Atlicis savest kārtībā stadionu pie kultūras nama, tad varētu sacīt, ka ar aktīvās atpūtas objektiem būsim vairāk vai mazāk tikuši nākamgad galā. Protams, vēl ir savas nianses gan slēpotājiem, gan autokrosa entuziastiem, bet es šobrīd runāju par lielākajiem objektiem.
Pie šī gada lieliem infrastruktūras objektiem novadā ir jāpieskaita arī vairāki sakārtoti ceļi. Mēs katru gadu ļoti nopietnos apjomos finansējam ceļu projektus: izmantojam gan iespēju saņemt Eiropas finansējumu publiskās ceļu infrastruktūras kvalitātes uzlabošanai lauku teritorijās, gan Eiropas finansējumu uzņēmējdarbības atbalstam, kur pašvaldība piedalās ar savu līdzfinansējumu, gan pašvaldība pati finansē ceļu un ielu remontu, piemēram, Krāslavā, veikala „Kristīne” rajonā, ielas izremontētas par pašvaldības naudu.
- Ko infrastruktūras attīstībā plānojat paveikt 2018. gadā?
- Pēc finansējuma un darba apjoma viens no nopietnākajiem nākamā gada objektiem ir sporta stadions pie kultūras nama, kā arī jau ir uzsākts vērienīgs Eiropas Savienības projekts Krāslavas pils staļļu attīstībai. Kā katru gadu arī 2018. gadā turpināsim ieguldīt līdzekļus ceļu sakārtošanā. Nevaru pateikt, cik lielā mērā, viss ir atkarīgs no tā, kā veidosies situācija budžetā, bet katrā ziņā turpināsim lauku ceļu sakārtošanas programmu. Par Eiropas un pašvaldības finansējumu ceram pabeigt apvedceļa posmu: no Krāslavas dzelzceļa stacijas līdz A6. Posms ir pašvaldības ceļš, tas jau līdz pusei gatavs, nākamgad noteikti jāapbeidz. Ir liels prieks, ka beigusies ceļa Auleja-Krāslava epopeja, kas ir valsts ceļš un ir labi izremontēts. Nākamais objekts, ko gribam sakārtot, arī ir valsts ceļš Krāslava-Izvalta. Vēl mums aktuāls ir kādreiz bez asfalta palikušais posms Krāslava-Indra, kur nepieciešams labs klājums apmēram četru kilometru garumā. Gribas asfaltu vai vismaz dubulto klājumu. Aktīvi strādājam, lai šie trīs objekti tiktu savesti kārtībā tuvākajos gados.
- Krāslavas pašvaldība aktīvi atbalsta Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas teritoriālo struktūrvienību. Šogad tehnikuma un filiāles vadība piedalījās gan zemnieku, gan uzņēmēju gada pasākumā un prezentēja savu piedāvājumu izglītības jomā. Nez kur vēl ir tik cieša pašvaldības un profesionālās izglītības iestādes sadarbība un uz ko tā mērķēta?
- Jā, domāju, šodien ir pašvaldības, kuru vadība nezina, kādas īsti programmas un ko audzēkņiem māca viņu teritorijā esošajā mācību iestādē. Bet man ir prieks, ka esam atraduši kopēju valodu ar tehnikuma vadību un mūs ļoti interesē, kādas tieši programmas var apgūt tehnikuma filiāles audzēkņi Krāslavā. Tās atbilst mūsu redzējumam par profesionālo izglītību, jo dod iespēju jaunietim strādāt vai nu individuāli, vai kolektīvā. Ja tu esi metinātājs, vari strādāt kā individuālais komersants, bet vari strādāt arī lielā kolektīvā. Ja esi šuvējs-modelētājs, vari dibināt nelielu uzņēmumu, kas sākumā neprasa lielus izdevumus. Būsim atklāti, šodien ne katrs spēj paņemt lielu kredītu, jo bankas izvirza dažādas grūti izpildāmas prasības. Par kokapstrādi runājot, mums jau ir piemēri, ka jauni uzņēmīgi puiši veiksmīgi veido savu biznesu un pat ir sumināti uzņēmēju ballē. Arī šo arodu apguvušie var strādāt paši vai komandā. Par auto virsbūvju atslēdzniekiem - ja tev šodien nepietiek līdzekļu, lai atvērtu savu servisu, var strādāt pie darba devēja. Bet mums ir labi piemēri, kad jauni cilvēki attīsta savu biznesu un šodien sākuši pieņemt darbā citus darbiniekus. Ir ļoti svarīgi, ka visas šīs profesijas ir darba tirgū pieprasītas.
Šāds aprīkojums, kas tagad būs tehnikumā kaut vai metināšanas jomā, nav nevienai firmai Latgalē! Pašvaldība palīdzēja tehnikumam izremontēt telpas, es domāju dažā citā pašvaldībā profesionālās izglītības iestādes pat neuzdrīkstas palūgt kaut ko tādu. Bet mums šis, pirmkārt, ir jautājums par darbavietām un jauniešu iespējām nākotnē. Ja šodien daudzi no mums var aizbraukt uz Daugavpili pie laba meistara, tad arī pretējā virzienā nebūtu problēmu braukt, ja daugavpilieši zinās, ka Krāslavā ir labs auto virsbūvju remonta atslēdznieks vai tērpu modelētājs. Mums vēl ir jāiemācās sevi reklamēt, jāpastrādā pie šī jautājuma.
- Tomēr cilvēki aizbrauc pat no Rīgas…
- Vislabākā programma nav tā, kas ir rakstīta, lai atgrieztos cilvēkus no ārzemēm, vislabākā programma ir tā, kas būtu rakstīta, lai paturētu šeit jaunos cilvēkus, kuri būtu ne tikai darba ņēmēji, bet arī darba devēji. Protams, ir cilvēki, kuri aizbrauc, profesionāli izglītojas, paskatās jaunas tehnoloģijas, un tas nav slikti. Tas var nākt par labu, ja viņi atgriežas. Bet pašiem arī kaut kas jādara lietas labā. Tieši tāpēc ļoti svarīgi, ka tehnikums atsaucās uz mūsu lūgumu par pieaugušo izglītošanu, nākamgad jauninājums tiks realizēts. Kursiem ir saīsināta programma, kas akcentēta uz praktisko apmācību, tie notiks nosacītā miera periodā, kad zemnieki var palaist savus darbiniekus mācīties. Uzņēmēju nodarbinātajiem nav sezonāls raksturs, bet iespējas vienmēr ir.
Ceru, ka sadarbība ar tehnikumu turpināsies. Mums ļoti svarīgi tagad iesākt pieaugušo apmācību un, ja tas izdosies, būs tālākā attīstība.
- Šodien vairs nav ko slēpt – tehnikuma Krāslavas struktūrvienība rada nopietnu konkurenci citām izglītības iestādēm pilsētā cīņā par bērniem. Turklāt tās pašas savā starpā konkurē, bet bērnu ir tik, cik ir. Kā būs?
- Var spriest daudz ko, var uzbūvēt jaunu estrādi, ar kaut ko papildināt baseinu, bet nekas nebūs, ja nebūs cilvēku un darbavietu. Jābūt iespējai veidot un uzturēt ģimenes. Tieši tāpēc mums svarīgi, ka profesijas, kuras var apgūt Krāslavā, ir darba tirgū aktuālas, prasa domāt ar galvu un kaut kādu izveicību, un tādas, lai cilvēks var pats sev radīt darba vietu, strādāt kolektīvā, kļūt par darba devēju. Protams, ne katrs, bet kāda daļa var.
Jā, tehnikums ir malacis. Turpinot par vispārējo izglītību, atminos kādu sarunu par poļu skolu, kurā izskanēja interesants priekšlikums izveidot šo izglītības iestādi ar kādu īpašu odziņu, piemēram, ar matemātisko novirzienu, ar valodas novirzienu vai kādu citu. Diemžēl nekas nenotika. Bet pats princips ir attiecināms uz jebkuru citu skolu. Neviena skola nedrīkst zaudēt modrību pat tad, ja šķiet, ka nekas nedraud, jo bērni tāpat nāks pie mums. Šodien katrai skolai jādomā, ar ko ieinteresēt un piesaistīt bērnus. Bet pašvaldības attieksme pret visām skolām ir vienāda, mēs labprāt atbalstīsim katru labu iniciatīvu. Piemērs ir tas pats tehnikums, kur profesiju piedāvājumam piegāja ļoti nopietni. Bet varēja taču izdomāt mācīt četrus gadus tūrismu un cerēt, ka jaunieši septiņas valodas šajā laikā apgūs. Dzīvē tā nenotiek.
- Laukos šodien palicis pavisam maz skolu, kāds tām būs 2018. gads?
- Visticamāk pavasarī parādīsies kaut kādi noteikumi par izglītības kvalitāti, klašu piepildījumu, pierobežu un ne tikai. Katrā ziņā skolām situācija mainīsies, tam jābūt gataviem, bet ar to nav jāsaprot tūlītēja skolu slēgšana. Mums varbūt nebūs smagākā situācija, jo mums jau līdz šim ir notikušas reformas izglītības sfērā. Bet tā reforma, kas šogad skāra izglītības iestāžu grāmatvedību, var sacīt, nebija nekāda reforma pret to, kas sagaidāms. Strādājam kopā ar Ministru kabinetu un Latgales Attīstības padomi, gaidām jaunos noteikumus, pavasarī par visu būs lielāka skaidrība. Mums jādomā par internātu pilsētā, kuru nākamgad celt varbūt nesāksim, bet tēma par internāta paplašināšanu un apstākļu uzlabošanu ir aktuāla.
- Iepriekšējos gados daudz runāts un rakstīts par loģistikas centru Piedrujā. Vai kaut kas virzās uz priekšu?
- Šo domu neesam atmetuši, dažu apsvērumu dēļ pēdējā laikā par to daudz mazāk runājam, bet katrā ziņā - strādājam. Premjerministra kungs mūs atbalsta un ir izveidojis darba grupu, kurā strādā cilvēki no vairākām ministrijām, līdz februārim jātiek skaidrībā par juridisko aspektu, jo Latvijā nekas tamlīdzīgs nav, kā mēs ar uzņēmējiem to vēlamies, tāpēc tas ir tik ilgi. Nākamgad būs redzamas konkrētas aprises, vai arī nebūs nekā, un par ieceri būs jāaizmirst.
- Iedzīvotāji satraucas par medicīnas jomu. Vai Krāslavā slimnīca būs?
- Medicīnas jomā katrus divus gadus notiek kaut kāda reforma – vienu dienu ver ciet, otru - taisa vaļā. Dažreiz pajokoju - reformas it kā notiek, bet es pa šiem gadiem veselāks nepalieku. Ja nopietni – Krāslavas slimnīca nākamgad strādās, un kas attiecas uz mūsu kompetenci – viss, kas tika nodrošināts līdz šim, tiks saglabāts arī nākamgad.
- Pirms vairākiem gadiem aizsācies mazo grantu projekts konkursam „Iedzīvotāji veido savu vidi” ieguvis lielu popularitāti Krāslavā. Vai tas turpināsies?
- Viennozīmīgi šī aktivitāte tiks saglabāta, un man patīk, ka mazajos projektos iesaistās paši iedzīvotāji. Daži gadu domā, kā ar mani satikties, lai izteiktu to, kas šajā laikā sakrājies. Tas ir visvieglāk, bet ir cilvēki, kas uzraksta vienkāršotā formā pieteikumu un paveic labas lietas paši sev un apkārtējiem. Parādi ar savu darbu, ko vari izdarīt savas pilsētas, ciemata, ielas, mājas, visu iedzīvotāju labā! Vai pats esi iestādījis koku, nokrāsojis solu, kaut ko salabojis? Ir cilvēki, kas pusi dienas pavada sociālajos tīklos un pēc tam visus kritizē. Novads var attīstīties, kad mēs strādājam visi kopā. Paldies tiem, kuri izdomā idejas, kuras dažreiz no sākuma šķiet ne visai veiksmīgas, bet laiks pierāda to aktualitāti.
Novēlu visiem priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno 2018. gadu!
- Paldies par interviju!
Juris Roga,
autora foto


Jauna aptauja

Aprīlis - 2024
P O T C P S S
01
02
03
04
05
06 07
08
09
10
11
12
13 14
15
16
17
18
19
20 21
22
23
24
25
26
27 28
29
30
 
trešdiena, 24.04.2024

Dienas foto

  • Jura Rogas foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde