Krāslavas novada Sporta skolai – 70!

Pievienots: 21.12.2022

Šogad Krāslavas novada Sporta skolai aprit 70 gadi kopš tās dibināšanas.  Tālajā 1952. gada 1. septembrī, pirms skolas atvēršanas Krāslavā, Latvijā darbojās tikai divas sporta skolas. Tātad jau tolaik bijām pirmajā trijniekā. 

Pagājušo gadu laikā tika sagatavoti daudzi augsta līmeņa sportisti, kuri piedalījās visaugstākā līmeņa sacensībās: četri vasaras olimpisko spēļu dalībnieki vieglatlētikā  - Juris Silovs, Valentīna Gotovska, Ineta Radeviča un Ilze Gribule - uzsāka savus pirmajos soļus sportā mūsu novadā. Ziemas olimpisko spēļu dalībnieks, distanču slēpotājs Oļegs Andrejevs, simtiem kilometru noslēpoja Krāslavas mežos. Paralimpisko spēļu dalībnieks, pasaules un Eiropas čempions šķēpa mešanā Dmitrijs Silovs tūkstošiem treniņus ir veicis Krāslavas stadionos un turpina gatavoties jauniem izaicinājumiem. Ne katra, pat lielāku pilsētu sporta skola var lepoties ar tāda līmeņa sportistiem.

Skolas pirmsākumi ir saistīti ar tās pirmo direktoru Pēteri Maslovu un  Krāslavas rajona Izglītības nodaļas priekšnieku Anisimovu. Tolaik, sporta skola uzsāka savu darbību, atverot sekcijas vieglatlētikā, distanču slēpošanā un mākslas vingrošanā. Gadu vēlāk tika atvērtas basketbola, riteņbraukšanas un slidošanas nodaļa. Pirmās sacensības slidošanā tika organizētas uz Zirga ezera. Pēteris Maslovs strādāja arī par vieglatlētikas treneri, bet viņa audzēkne Anna Dundare (1947. dz.g.) Eiropas čempionātā 1969. gadā PSRS izlases sastāvā 4x400 m stafešu skrējienā izcīnīja 4. vietu.

1954. gadā tika nolemts Indrā izveidot futbola nodaļu, ko iniciēja toreizējais „Vārpas” priekšsēdētājs A.Neverovskis. 1956. gadā savu darbību uzsāka ložu šaušanas nodaļa, ko vadīja Jevgēnijs Trojanovskis. Par direktoru tika norīkots Leonīds Mazdrevičs, kā arī tika atvērtas skolas filiāles Izvaltā, Kalniešos un Indrā.

1958.gadā par sporta skolas direktoru tika iecelts vieglatlētikas un basketbola treneris (Krāslavā no 1953.gada) Andrejs Māziņš, kurš šajā amatā nostrādāja 37 gadus. Viņa sieva, Valentīna Māziņa tika pieņemta darbā par vieglatlētikas treneri 1954. gadā. Valentīna vairāk nekā četrdesmit savas dzīves gadus atdeva treneres darbam Krāslavā. Pati būdama basketboliste, trenere sagatavoja daudzas jaunās vieglatlētes. Daļa no audzēkņu rekordiem joprojām ir labāko Krāslavas jaunatnes rekordu sarakstā, kuru apskatīt var Krāslavas novada Sporta skolā. Profesionālās sportistes gaitas turpināja Valentīna Gotovska, kura izpildīja lielmeistara klases normatīvus augstlēkšanā un tāllēkšanā un kurai, joprojām, pieder Latvijas rekords augstlēkšanā  - 1,97 cm.

Vladislavs Skerškāns, kurš vairāk nekā 30 gadus nostrādāja vieglatlētikas trenera amatā, sagatavoja PSRS izlases vieglatlētu 4x100 m stafetē, divu olimpisko medaļu ieguvēju Juri Silovu (sudrabs Minhenē 1972. gadā un bronza Monreālā 1976. gadā).

Pagājušā gadsimta 70.-80. gados vairāk nekā 10 gadus vieglatlētus trenēja Ivans Maslovs. Tajā laikā tika izveidotas sporta klases Krāslavas 2. vidusskolā (1968., 1971. un 1974. gadā dzimušajiem), kuru audzēkņiem treniņi notika bieži vien divas reizes dienā, kā arī jaunajiem sportistiem skolā un pilsētas kafejnīcās tika nodrošināta ēdināšana trīs reizes dienā. Ir dzirdēts, ka skolu spartakiādēs tika izcīnītas medaļas PSRS mēroga sacensībās. Diemžēl sporta skolā dokumenti, kas to apstiprinātu, nav atrodami. Katrā gadījumā, treneris I. Maslovs ir sagatavojis daudz godalgoto vietu ieguvējus Latvijas mēroga sacensībās.

1961. gadā tika atvērta galda tenisa sekcija, kura pastāvēja cetrus gadus un kuru vadīja Jevgēnijs Trojanovskis, kurš turpināja trenēt arī šāvējus.  Jāatzīmē, ka sešdesmitos gados vairāki treneri strādāja divos sporta veidos.

1962. gadā atvēra vieglatlētikas nodaļu Dagdā. Slēpošanas nodaļā par treneri tika pieņemts Valentīns Zlidnis, kurš atdeva šai profesijai vairāk nekā 30 gadus (līdz 1993. gadam) un sagatavoja daudzus slēpotājus, vairāki no tiem sasniedza augsta līmeņa rezultātus. Anatolijs Ļevša - trīskārtējs pasaules čempions triatlonā, pašlaik viņš turpina trenera darbu Daugavpilī.  Daži Valentīna Zlidņa audzēkņi izvēlējās sporta trenera profesiju - Pēteris Sardiko jau daudzus gadus vada distanču slēpošanas nodaļu Daugavpilī. Mūsu pilsētas trenere Ilona Vanaga (dz. Varnase) jau vairāk kā 20 gadus strādā Krāslavas Sporta skolā, kur tagad strādā arī viņas audzēkņi – Ojārs Vanags un Natālija Kovaļova.

Sešdesmitos gados tika aizvērtas vairākas nodaļas, bet darboties turpināja 3 sporta veidu nodaļas: distanču slēpošana, ložu šaušana un vieglatlētika.

1969. gadā darbā par treneri brīvajā cīņā tika pieņemts Jurijs Čilikins, līdz ar to sākās cīņas sporta veida ēra Krāslavā. 50 gadus garajā trenera karjerā, kas ir sporta skolas rekords,  Jurijs sagatavoja desmitiem sporta meistaru un  vairākus desmitus Latvijas čempionu. Cienījamā trenera gaitas šobrīd turpina viņa audzēknis Jevgēnijs Tarvids.  

1975. gadā ložu šaušanā nodaļā par treneri tika uzņemts Zigismunds Blaževičs, kura vadībā tika uzstādīti pirmie Krāslavas rekordi šaušanā ar pneimatisko un mazkalibra šautenēm un tika sagatavoti vairāki lielmeistara klases sportisti. Viena no tiem ir Lidija Tarasova (dz. Vitkovska), kura turpināja trenera Zigismunda iesākto un nostrādāja sporta skolā vairāk nekā 10 gadus. Kopš 2005. gada Lidijas audzēknis Sergejs Šveds strādā par treneri šajā sporta veidā.  

1982. gadā vieglatlētikas nodaļā sāka strādāt jauna trenere Inna Radeviča, kura trenē jaunus sportistus joprojām. Innas meita, Ineta Radeviča pabeidza Krāslavas Varavīksnes vidusskolu un, kā stāsta trenere, jau no pirmā dzimšanas gada pavadīja daudz laika stadionā. Īpaši meitenei iepatikās tāllēkšanas bedre, kura no bērnu smilšu kastes pārvērtās par sava sapņa visaugstāko piepildījumu, viņas lielisko sasniegumu sektoru. Šobrīd Inetai pieder Latvijas rekords tāllēkšanā – 6,92 m, kas ir par 1 cm tālāks nekā Valentīnas Gotovskas rekords, kurš Latvijas rekordu pirmajā ailītē noturējās 10 gadus. Šogad augstskolā iestājās un turpina trenēties, lai sasniegtu augstākos mērķus, Evelīna Krista Sitnika. Novelēsim Evelīnai izpildīt normatīvu Eiropas čempionātam, kas ir ļoti reāls viņas iespējām.  Innas Radevičas, viena no pirmajām audzēknēm, Inese Umbraško arī izvēlējas profesiju sporta jomā. Viņa no 1997.gada strādā par Krāslavas Sporta skolas direktora vietnieci un vieglatlētikas treneri. Patlaban, Daugavpils Universitātē sporta skolotāja profesiju apgūst vēl divi Innas Radevičas audzēkņi. 

1987. gadā slēpošanas nodaļā darbu uzsāka Ivans Afanasjevs. Desmit gadu laikā tika sagatavoti daudzi Latvijas čempioni, viņu skaitā – Oļegs Andrejevs, kurš turpināja profesionālo karjeru Daugavpilī, kā arī izpildīja FIS punktus dalībai 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Turīnā.  

Līdz 1995. gadam Krāslavas Sporta skolā darbojās nodaļas četros sporta veidos. Mainījās treneri, bet šie sporta veidi likās Krāslavas apstākļiem perspektīvākie un piemērotākie. Toreiz notika daudz komandu sacensību (Lauku spēles, Latvijas Spartakiādes), kurās pilsētas cīnījās savā starpā dažādos sporta veidos. Atsevišķos sporta veidos tika piemērots arī komandu vērtējums, kas līdz šodienai saglabājies ir tikai brīvajā cīņā un šaušanā.

1995. gadā par skolas direktoru un vieglatlētikas treneri tika iecelts Viktors Beinarovičs, kas nostrādāja šajā amatā līdz 2019. gadam. Viktors sagatavoja daudzus godalgoto vietu ieguvējus Latvijas čempionātos un nebaidījās apgūt jaunas, sev un Krāslavai maz pazīstamas vieglatlētikas disciplīnas – vesera mešanu, diska mešanu un kārts lēkšanu, kuros viņa audzēkņi guva labus sasniegumus un medaļas Latvijas čempionātos.  

Tajā pašā 1995. gadā Krāslavas rajona padome iniciēja basketbola sekcijas atvēršanu un sporta skolā par treneri tika pieņemts Raitis Timma. Viņa dēls, Jānis Timma, līdz 16 gadu vecumam tēva vadībā trenējās Krāslavā un iekļuva Latvijas U16 basketbola izlasē. No 16 gadu vecuma Jānis turpināja basketbolista karjeru Rīgā. Vēlāk Jānis tika draftēts NBA, kā arī regulāri pārstāvēja U18, U20 un pieaugušo Latvijas basketbola izlases, kā arī daudzas augsta līmeņa, tajā skaitā vairākas Eirolīgas komandas, kurās bija viens no vadošajiem spēlētājiem.  Šogad Jānis Latvijas izlases sastāvā izcīnīja ceļazīmi uz Pasaules kausa izcīņas finālsacensībām, kas notiks 2023. gadā.  Vairāki Raita audzēkņi ir izvēlējušies basketbola trenera profesiju, bet trīs no viņiem - Raivis Kokins, Jānis Cauņa un Māris Pļavenieks arī šobrīd strādā trenera amatā. Trīs audzēkņi patlaban spēlē basketbolu ārzemju klubos.

2013. gadā Krāslavas Sporta skolas nodaļu skaits pieauga līdz sešām, jo 2013. gadā futbola entuziasti atrada jauno talantīgo treneri Vadimu Atamaņukovu, kurš uzņēmās futbola nodaļas vadīšanu un jauno futbolistu trenēšanu. Novēlēsim trenerim un viņa audzēkņiem sekmes un attīstību.

No šī gada 1. septembra skolas jaunais nosaukums ir Krāslavas novada Sporta skola. Līdz ar Dagdas Sporta skolas pievienošanos skolas nodaļu skaitu ir papildinājis septītais sporta veids - volejbols, šo nodaļu vada divi treneri Dagdā. 

Apsveicam visus bijušos un esošos sporta skolas darbiniekus un audzēkņus 70. gadu jubilejā! 

2022. gada 29. decembrī no plkst. 16.00 līdz plkst. 19.00 sporta skolas treneri un darbinieki gaidīs visus interesentus skolas telpās, Pils ielā 5, kur tiks organizēta Atvērto durvju diena. Būs iespēja apskatīt gan vēsturiskus materiālus, gan sporta bāzi.

Inese Umbraško,
Krāslavas novada Sporta skolas direktora vietniece
Jura Rogas foto un autores fotoreprodukcijas no Krāslavas novada Sporta skolas krājuma
Attēlos:
Krāslavas sporta skolas ēka mūsdienās;
sporta zāle;
Krāslavas sportisti spartakiādē, Rīgā, 1963. gads. Uzvalkā - Pēteris Maslovs. Parādē soļo Petuhovs, Miškins, Ploksts, Māziņa, Vecele, Kokina, Škutāne, Titova, Karpenko;
Pēteris Maslovs 50-to gadu sākumā 1. vidusskolas skrejceliņā.