Radošajās darbnīcās dažādiem materiāliem piešķir „otro dzīvi”

Pievienots: 28.12.2021

Ikdienas steigā nereti cilvēki dažādiem priekšmetiem un lietām nepievērš nekādu vērību. Visbiežāk tās ir savu laiku nokalpojušas, vairs nevajadzīgas mantas, kas nonāk atkritumu tvertnēs. Tomēr ne visi izmestie priekšmeti ir tikai un vienīgi atkritumi, lielu daļu no tiem var izmantot pat vairākas reizes.

Projekta „Practical arts” ietvaros tika rīkotas vairākas meistarklases, kuru laikā priekšmetiem tika dots jauns pielietojums. Meistarklašu ciklā tika aptvertas piecas tēmas: stikls, plastmasa, tekstils, koks un metāls. Visu šo materiālu priekšmeti ir sastopami katrā mājsaimniecībā, turklāt diezgan lielos apmēros. Tos izmantojot tikai vienreiz un izmetot, atkritumu kalni aug kā milži.

Šī projekta ietvaros cilvēki mācījās saskatīt priekšmetu atkārtotas izmantošanas iespējas, kas ir visai plašas. No izmantotiem priekšmetiem un mantām katrs pašrocīgi var izgatavot mājas dekorus, dārza dekorus, dažādus vides objektus un pat mēbeles.

Divās tamborēšanas meistarklasēs, ko vadīja Inga Pudnika-Skerškāne, tika izveidoti Ziemassvētku dekori. Vienā no nodarbībām draudzīgā dāmu kompānija aizrautīgi aptamborēja lietotas stikla pudeles. Veicot šādu darbu, var lietderīgi izmantot nevajadzīgu dziju, kas mazos kamoliņos krājas maisos vai kastēs, kā arī izārdīt vairs nederīgu vilnas apģērbu. Otrā darbnīcā tamborēšanas process kļuva izaicinošāks – tika veidoti eglīšu rotājumi no plastmasas maisiņiem. Meistarklases laikā tapa lielas bumbas, kas tika dekorētas ar tamborētiem plastmasas dekoriem, un vainagi no strēmelītēs sagrieztiem plastmasas maisiņiem.

Šai darbnīcai sekoja stikla apgleznošanas meistarklase Elvīras Škutānes vadībā. Tās laikā stikla burciņas pārtapa lukturīšos un svečturīšos, tādējādi piešķirot burciņām „otro dzīvi”. Burciņas kļuva krāsainas, smalki izdekorētas un pat greznas. Pieskaņojot krāsas savam mājoklim vai dārza terasei, šādā veidā var izgatavot gaumīgus rotājumus svētkiem.

Tekstila meistarklasē ar Maiju Šuļgu dalībnieces šuva eglīšu rotājumus. Dažādie audumi tika aizgūti no vecām kleitām, blūzēm un svārkiem, kas nereti krājas skapju plauktos, sen aizmirsti un nevienam nevajadzīgi. Tekstils ir viens no visbiežāk izmestajiem materiāliem, taču no tā var izgatavot daudz interesantu lietu: sākot no iepirkuma maisiņiem un beidzot ar dārza mēbelēm.

Kaut arī koka mēbeles, durvis, logus un citus koka priekšmetus vairums cilvēku neuzskata par atkritumiem, tomēr arī tie lielā apjomā nokļūst poligonos. Izrādās, arī koka priekšmetiem var rast radošu pielietojumu. Koktēlnieks Varis Vilcāns kokapstrādes meistarklasē parādīja, kā no veciem koka rāmjiem izgatavot Ziemassvētku rotājumu – lukturi. Lielizmēra dekors lieliski papildina jebkuras sētas vizuālo izskatu.

Metāla pārstrādes meistarklasē dalībniekiem bija iespēja paviesoties pie diviem pilnīgi dažādiem meistariem. Valērijs Konstantinovs savā kalēja darbnīcā Līvānos izgatavo dažādus priekšmetus no vecām metāla atslēgām, nederīgiem darba rīkiem. Viņš izgatavo gan praktiskas lietas, gan dekorus. Meistarklases laikā viņš iepazīstināja ar darbnīcā esošo aprīkojumu un ļāva interesentiem izkalt naglas. Savukārt Aleksandrs Nesterjuks Preiļos ir izveidojis metāla mākslas galeriju, kurā plašākai apskatei izvietojis savus radītos mākslas darbus. Katram no tiem ir dziļa doma un stāsts. Darbi veidoti no vecu motociklu un citu metāla priekšmetu detaļām. Tā bija iedvesmojoša un aizraujoša ciemošanās vietās, kur šķietami smagais materiāls pārtop īstos mākslas darbos. #latlit #practicalarts

Visās darbnīcās izgatavotie Ziemassvētku priekšmeti rotā Krāslavu svētku laikā.

Projektu LLI-489 „Dusetu un Krāslavas kopienu stiprināšana, uzlabojot dzīves vidi ar atkārtotas resursu izmantošanas aktivitātēm” jeb „PRACTICAL ARTS”, ko līdzfinansē Eiropas Savienība Interreg V-A Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020. gadam, īsteno nevalstiskā organizācija „Sprendimų centras” un biedrība Eiroreģions „Ezeru zeme”. Projekta mērķis ir stiprināt abas šīs pašvaldības un risināt to problēmas, kas saistītas ar atkārtotu resursu izmantošanu.

Inga Pudnika-Skerškāne,
autores foto

Fotogalerija