28.03.2023
Sākoties Latvijas brīvvalsts posmam, 1920. gada rudenī tika uzsākta agrārā reforma, kura paredzēja muižu zemju atsavināšanu un ieskaitīšanu Valsts zemes fondā, atstājot muižu īpašniekiem tikai 50 ha. Reforma paredzēja arī pilsētu administratīvi teritoriālās izmaiņas. Krāslavas miesta robežas publicētas laikrakstā „Valdības Vēstnesis”, Nr. 283, 1921. gada 14. decembrī. Pēc pilsētas tiesību piešķiršanas Krāslavas miestam tika izvirzīts jautājums par administratīvajām robežām, jo pilsētai pietrūka zemes dažādu ēku būvniecībai: pilsētas valdes ēkai, skolām, slimnīcai, elektriskajai stacijai, pirtīm, kā arī sabiedriskām vajadzībām, parka ierīkošanai un tirgus laukumam. 1924. gada 19. augustā Krāslavas pilsētas dome nolēma uzdot savai valdei gādāt par to, lai pilsētas administratīvās robežās...