Ziņas

Piesakies balstvakcinācijai

13.01.2022

Dagdā 15. janvārī no plkst. 10.00 līdz plkst. 16.00 Dagdas kultūras centrā (Alejas iela 29) iedzīvotājiem būs iespēja saņemt balstvakcīnu (3. devu) pret Covid-19. Iedzīvotāji, kas vēlas vakcinēties pret Covid-19, arī varēs saņemt 1. vakcīnas devu vai 2. vakcīnas devu. Vakcinēšana notiks pēc iepriekšējā pieraksta un dzīvās rindas kārtībā. Vakcinācijai var pieteikties portālā https://manavakcina.lv vai pa tālruņiem: 8989; 24246045 un 24246046. Pieteikties vakcinācijai var arī Covid-19 pārslimojušas personas. Uz vakcināciju līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments (pase vai ID karte). Krāslavā 19. janvārī no plkst. 11.00 līdz plkst. 16.00 Krāslavas kultūras namā (Rīgas iela 26) iedzīvotājiem būs iespēja saņemt balstvakcīnu (3. devu) pret Covid-19. Iedzīvotāji, kas vēlas vakcinēties pret...
Projekti jaunajā Krāslavas novadā turpinās

13.01.2022

2021. gads pagāja administratīvi teritoriālās reformas un divu ārkārtas situāciju ēnā, tomēr uzsāktie darbi, lai arī nedaudz piesardzīgāk kā ierasts, turpinājās. Sakarā ar jaunā novada izveidi, iezīmējot kopīgos attīstības virzienus, tika izstrādāti divi jauni attīstības plānošanas dokumenti – ilgtspējīgas attīstības stratēģija un attīstības programma, kas, nenoliedzami, tik neparastā laikā pats par sevi bija liels izaicinājums. Plānots, ka lielās prioritātes paliks nemainīgas - labāki ceļi, pieejamāki pakalpojumi, kvalitatīvs izglītības un brīvā laika pavadīšanas iespēju piedāvājums, uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošana, saglabāts kultūrvēsturiskais mantojums un vienots tūrisma piedāvājums, cenšoties maksimāli piesaistīt finansējumu projektu īstenošanai. Paldies visiem kolēģiem un...
Dzimtsarakstu nodaļas statistika (Dagda) 2021. gadā

07.01.2022

Dzimšana Reģistrēti – 34 bērni, 13 meitenes un 21 zēns. Vismazāk jaundzimušo reģistrēts septembrī – 0, visvairāk maijā – 5. Laulībā dzimuši - 21 bērns. Atzīta paternitāte – 12 bērniem. Nav ieraksta dokumentos par bērna tēvu – 2 bērniemю Pirmie bērni dzimuši – 7 māmiņām, otrie bērni – 14, trešie bērni - 4, ceturtie bērni – 6, piektie bērni – 1, sestie bērni – 1, vienpadsmitais bērns – 1 māmiņai. Māte Tēvs 18 – 20 gadi 2 121 – 25 gadi 3 -26 – 30 gadi 12 1131 – 35 gadi 11 836 – 40 gadi 4 641 – 45 gadi 2 546 – 50 gadi ...
Ilzes Aizsilas veltījums Krāslavas novadam

07.01.2022

„Mīlas kastings” – romantiskas ķibeles latgaliskās noskaņās
Dzimšana 2021. gadā

05.01.2022

2021. gadā Krāslavas novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 59 jaundzimušie: 24 meitenes un 35 zēni. Visvairāk jaundzimušo reģistrēts martā – 7 un jūlijā - 9. Vismazāk jaundzimušo reģistrēts augustā – 2 un novembrī - 2. Laulībā dzimuši 34 bērni. Atzīta paternitāte 22 jaundzimušajiem. Nav ieraksta dokumentos par bērna tēvu 3 bērniem. Reģistrēts viens dvīņu pāris. Pirmie bērni dzimuši 17 māmiņām, otrie bērni – 20 māmiņām, trešie – 12 māmiņām, ceturtie bērni – 5 māmiņām, piektie – 4 māmiņām, septītais - 1 māmiņai. Bērnu vecāku vecums: mātes tēvi 18-20 gadi 1 -21-25...
Kaimiņu būšana jeb spēja vienoties ir svarīgāka par naudu

04.01.2022

Absolūti lielākā daļa Latvijas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji uzskata, ka viņu mājas tehniskais stāvoklis būtu jāuzlabo, tā liecina ALTUM šoruden veiktā aptauja. Tomēr, kā atzīst gan eksperti, gan ALTUM pieredze pieredze, lielākais šķērslis namu atjaunošanai, ir nevis naudas trūkums, bet gan kaimiņu nespēja sadarboties. Mūsu aptauja, ko veicām kopā ar SKDS, atklāja, ka lielākā daļa iedzīvotāju (74 %) būtu gatavi investēt sava daudzdzīvokļu nama uzlabošanā, tomēr realitātē traucē nespēja vienoties ar kaimiņiem. Vairums aptaujāto norāda, ka būtu ar mieru uzlabojumus finansēt no iedzīvotāju kopīga kredīta, ja izdotos nolemt par nepieciešamiem remontdarbiem un tie saskanētu ar viņu gaidām. Tomēr teju puse jeb 46 % aptaujāto kā galveno apgrūtinošo apstākli remontdarbu veikšanai min...
Veselības veicināšanas pasākumi Krāslavas novadā

30.12.2021

Krāslavas novada pašvaldība turpina īstenot ESF projektu „Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei Krāslavas novadā” (Nr.9.2.4.2/16/I/097) ar mērķi uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši, nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem. Projekta galvenās darbības ir vērstas uz pasākumiem veselīga uztura popularizēšanai, fizisko aktivitāšu veicināšanai, garīgās veselības stiprināšanai, reproduktīvās veselības uzlabošanai. 2021.gadā kopumā tika īstenots 61 pasākums, t.sk., nometnes skolēniem, nodarbības nūjošanā un tenisā, Vecāku skolas ietvaros fizisko aktivitāšu blokā notika deju nodarbības bērniem, kā arī nodarbības gados vecākiem iedzīvotājiem “Vitāls seniors”. Diemžēl esošo...
Šefpavārs konsultē ēdināšanas iestāžu vadītājus un pavārus

30.12.2021

Katras ēdināšanas iestādes “atslēga” uz apmeklētāju sirdīm ir ēdienkartes piedāvājums. Mūsdienās, kad ēst gatavošana ir kļuvusi ne tikai par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, bet arī par modes lietu, pavāriem ir nemitīgi jāmeklē jauni risinājumi ēdiena pasniegšanā. Tās ir gan jaunas receptes, gan jau esošo ēdienu uzlabošana pagatavošanas niansēs, kā arī izskata ziņā. Vislabākais skolotājs ir savas jomas profesionālis, kurš ikdienā nav saistīts ar kādu konkrētu uzņēmumu, - cilvēks no malas. Projekta “LOCAL FOODS” ietvaros ikvienam Krāslavas novada, Augšdaugavas novada un Rēzeknes ēdināšanas uzņēmumam bija iespēja pieteikties konsultācijām, kuras vadīja viens no Latvijas labākajiem šefpavāriem Tomass Godiņš. Viņš ir strādājis vairākos restorānos, bet šobrīd strādā uzņēmumā “Vairāk saules –...
Noslēdzies projekts “Vietējās pārtikas ražošanas un piegādes atbalsta...

30.12.2021

Projekta mērķis ir mudināt attīstīt vietējo pārtikas ražotāju atbalsta sistēmu, tādējādi veidojot jaunas iespējas vietējai ekonomikai, nodrošināt vietējo produktu izstrādi un pārdošanu tieši no ražotājiem patērētājiem. Projektu realizēja divi partneri: vadošais partneris - Lietuvas Zemnieku savienības Zarasu nodaļa un partneris Latvijā - biedrība Eiroreģions “Ezeru zeme” Latvijā. Projekta ieviešanas teritorija Latgalē: Krāslavas un Augšdaugavas novadi un Rēzekne. Abu projekta īstenotāju teritorijās ir nodarbinātības iespēju trūkums un zems iedzīvotāju ienākumu līmenis. Šajos pierobežas reģionos – Latgales pierobežā un Utenas apriņķī - laba alternatīva esošās situācijas uzlabošanai ir pašnodarbinātība un līdzdalība vietējā pārtikas produktu tirgū, attīstot tā sauktās īsās pārtikas...