Krāslavas novada tūrisma pakalpojumu sniedzēju statistika

Pievienots: 03.01.2024

Katras aktīvās tūrisma sezonas noslēgumā Latgales reģiona tūrisma informācijas centri apkopo statistikas datus par aizvadīto sezonu.

Ceļošanas paradumus gan pozitīvi, gan negatīvi ietekmē vesels kopums faktoru, piemēram, inflācija, kas ietekmē ikdienas tēriņus; pasaulē notiekošie nemieri un dabas katastrofas, kas ietekmē cilvēku drošību.

Krāslavas novada pierobežas pagastos joprojām ir ārkārtas situācija, kas ietekmē ceļotāju brīvu pārvietošanos. Lai arī tā jau pastāv kopš 2022. gada un uzņēmēji ir pielāgojušies strādāt, ievērojot esošo kārtību, tūristu plūsma šajās teritorijās ir mazāka.

Kopumā 2023. gada tūrisma sezonu var uzskatīt par veiksmīgu. Apkopojot visus statistikas datus, ir vērojams ceļotāju pieaugums 10,67 % apmērā. Detalizētu statistikas datu apkopojuma tabulu par pēdējiem 3 gadiem skat. zemāk:

Pakalpojuma sniedzējs Aptaujāto objektu skaits norādīts par 2023. gadu	2021. g.	2022. g.	2023. g.	2023. gads salīdzinājumā ar 2022. gadu (%)
Tūristu mītnes (84)	26230	25872	26783	+3,52
Amatnieku darbnīcas (7)	3005	4982	6081	+22,06
Muzeji, ekspozīcijas (12)	11909	19634	20910	+6,50
Aktīvās atpūtas objekti (4)	6559	4359	5539	+27,07
Dabas objekti (3 dabas takas, kur uzstādīti elektroniskie skaitītāji)	12588	9875	8398	-14,96
Citi apskates objekti, interesantas saimniecības (7)	5826	3008	5151	+71,24
Tūrisma informācija (Krāslavas novada TIC un Dagdas novada TIP)	10933	8072	11211	+38,89
KOPĀ	77050	75802	85820	+10,67

Īpaši jāizceļ Krāslavas Amatniecības centra darbība, kur aizvadītajā sezonā ir sasniegts apmeklētāju skaita palielinājums par 19,62 %. Centrs aizvadīja otro pilno darba sezonu, kas šajā gadā bija piepildīta un darbīga. Visas sezonas garumā tika uzņemti gan individuālie ceļotāji, gan tūristu grupas; tika rīkoti tematiski pasākumi – Amatnieku radošās darbības nedēļa; Ziemassvētku, Lieldienu un rudens vakaru radošās darbnīcas u.c. Šis viss pasākumu kopums veicināja apmeklētāju skaita palielinājumu ne tikai Amatniecības centrā, bet visos Krāslavas grāfu Plāteru pils kompleksa teritorijā esošajos objektos. Krāslavas novada muzejā ir pieaudzis apmeklētāju skaits par 22%, bet Krāslavas novada Tūrisma informācijas centra apmeklētāju skaits, salīdzinot ar 2022. gadu, ir palielinājies par 18,96 %.

Kopvērtējumā veiksmīga sezona aizvadīta arī aktīvās atpūtas pakalpojumu sniedzējiem. Apkopojot statistiku par 4 lielākajiem šī pakalpojuma sniedzējiem, no kuriem divi uzņēmumi piedāvā laivu nomu, viens izjādes, bet atrakciju parks „Starp debesīm un zemi” – daudzveidīgu un plašu aktīvās atpūtas pakalpojumu klāstu, ir sasniegts 27% pieaugums. Aktīvās atpūtas piekritējus uz mūsu novadu vilina daudzi ezeri un Daugava, kā arī tāda atpūta, kas dod iespēju atpūsties ģimenes lokā – šķēršļu trase, baskāju taka, izjādes.

Liels apmeklētāju pieaugums ir arī kategorijā „Muzeji, piemiņas un novadpētniecības istabas, privātkolekcijas”. Kopējais apmeklētāju skaits 12 aptaujātajos šīs kategorijas objektos ir par 11,08 % lielāks nekā 2022. gadā. Vislielākais apmeklētāju pieaugums vērojams jau minētajā Krāslavas novada muzejā, kā arī Laimes muzejā Indrā, Andrupenes lauku sētā un Jaundomes muižas Vides un izglītības centrā.

Kategorijā „Interesantas saimniecības un citi apskates objekti” kopējie statistikas dati uzrāda pat 71 % lielu apmeklētāju skaita palielinājumu. Pieaugums vērojams lielākajās saimniecībās – zirgu sētā „Klajumi”, Z/S „Kurmīši”, saimniecībā „Mežvīni” un alus brūzī „Murza”.

Krāslavas novads zināms kā viens no naktsmītnēm bagātākajiem novadiem visā Latvijā. Aptuveni puse no novadā esošajām naktsmītnēm sniedz pakalpojumu visu gadu, bet pārējās mītnēs ceļotāji var nakšņot tikai vasaras sezonā, kas ilgst no maija līdz oktobrim. Pēc naktsmītņu saimnieku teiktā var secināt, ka aizvadītā sezona bijusi līdzīga 2022. gada sezonai. Par to liecina arī statistikas dati – ir vērojams tikai 3,52% liels nakšņotāju palielinājums. Lielāks nakšņotāju skaita pieaugums ir bijis kempingos un glempingos (atpūtas komplekss „Adamova”, „Aimasas”, „Velo Latgale”), apartamentos pilsētas teritorijā („Hannah”) un naktsmītnēs, kur vienlaicīgi var nakšņot lielāks skaits cilvēku, piemēram, tūristu grupas (Dagdas Industriālais tehnikums IPĪV „Dagda”, viesnīca „Piedruja”).

Samazinājums vērojams tikai kategorijā „Dabas objekti”. Šajā kategorijā datus var apkopot tikai par tām dabas takām, kurās ir uzstādīti elektroniskie apmeklētāju skaitītāji. Tās ir Adamovas dabas taka Krāslavā, dabas taka Jaundomes muižā un Andrupenes purva taka. Šīs takas šogad apmeklēja par 14,96 % mazāk cilvēku.

Krāslavas novadu apmeklē galvenokārt vietējie tūristi no citām Latvijas pilsētām. Lai arī ārvalstu ceļotāju īpatsvars ir neliels, tas šogad ir palielinājies un tie ir 6,3% (2022. gadā tie bija 2,5%) no kopējā tūristu skaita Krāslavas novadā. Saskaitot visus ārvalstu ceļotājus, kuri apmeklējuši Krāslavas novada tūrisma objektus un nakšņojuši novadā esošajās naktsmītnēs, var secināt, ka TOP 5 valstis, no kurām ceļotāji devušies uz Krāslavas novadu, ir: Lietuva (1915), Igaunija (519), Vācija (507), Polija (347) un Ukraina (293).

Lietuvas ceļotāji arī iepriekšējā sezonā bija pirmajā vietā. Ievērojami palielinājies ceļotāju skaits no Igaunijas, kuri no piektās vietas TOPā ir nonākuši otrajā vietā, palielinājums ir 83%. Par 57% palielinājies ceļotājus skaits no Vācijas. Nedaudz samazinājies ceļotāju skaits no Polijas (-16%).

Krāslavas novada tūrisma informācijas sniedzēju statistika

Krāslavas novada tūrisma informāciju var saņemt Krāslavas novada Tūrisma informācijas centrā (Pils ielā 2, Krāslavā) un Dagdas Tūrisma informācijas punktā (Skolas ielā 6, Dagdā). 

Krāslavas novada Tūrisma informācijas centru apmeklēja 9502 apmeklētāji, no tiem 1102 ārzemnieki. Apkalpoto tūristu skaits, salīdzinot ar 2022. gadu, ir palielinājies par 18,96 %. Starp ārvalstu tūristiem visvairāk bija ceļotāju no Lietuvas (680), Polijas (97), Vācijas (62), Igaunijas (54), Ukrainas (54), Korejas (30), Anglijas (32).

Dagdas Tūrisma informācijas punktā ir pakalpoti 1709 apmeklētāji. No kopējā apmeklētāju skaita 34 cilvēki bija ārvalstnieki.

Informāciju sagatavoja
Krāslavas novada TIC kolektīvs
Jura Rogas foto