Anatola Kauškaļa foto
Pievienots: 28.05.2015
Šogad konkursam „Iedzīvotāji veido savu vidi” Krāslavas novadā tika iesniegti 18 projektu pieteikumi, tostarp 10 projekti no pagastiem un 8 projekti no Krāslavas. Kopējais no programmas pieteiktais finansējums ir 9731 EUR, savukārt pašvaldības budžetā šī konkursa īstenošanai ir paredzēti 7000 EUR. Krāslavā un novadā rit jau septītais šī konkursa projektu realizācijas gads.
Uz interviju par šo sabiedrībai nozīmīgo tēmu aicināju Krāslavas novada domes Attīstības nodaļas vadītāju Ināru Dzalbi, kura ir stāvējusi pie konkursa „Iedzīvotāji veido savu vidi” šūpuļa Krāslavā, kad iedzīvotājus pašu spēkiem uzlabot savu vidi un savas dzīves kvalitāti pēc Ināras ielūguma atbrauca aicināt Nīderlandiešu apvienības „Koninklijke Nederlandsche Heidemaatschappij” (KNHM) pārstāvji.
- Kas īpašs piemīt konkursam „Iedzīvotāji veido savu vidi”, ja tas arvien turpinās un iedzīvotāju interese neizsīkst?
- Šī konkursa pamatbūtība ir tāda, ka tiek piešķirts finansējums tieši iedzīvotāju iniciatīvām – tam, ko viņi paši ir izdomājuši realizēt, tam, ko viņiem ir būtiski sakārtot apkārtējā vidē, kas neapšaubāmi ietekmē mūsu dzīves kvalitāti ārpus četrām sienām. Svarīgs ir gan pagalms, kur satikties ar citiem iedzīvotājiem, gan rotaļu laukums bērniem, gan sakopta baznīcas teritorija utt. Svarīgs moments – iedzīvotāji paši izdomā, ko tai vai citai iedzīvotāju grupai, kurā viņi apvienojušies, ir svarīgi paveikt savas dzīvesvides uzlabošanā, un finansējums tiek piešķirts tikai materiāliem. Līdz ar to iedzīvotāju iniciatīvas īstenošanas princips ir - darām paši! Tas ir brīvprātīgais darbs - vai nu uztaisa vienu lielu talku, kuras laikā tiek kaut kas sakārtots, vai arī ieplānotais tiek paveikts ilgākā laika posmā.
Ļoti svarīgs aspekts, ka projektus šim konkursam var iesniegt ne tikai reģistrētas biedrības, bet iesniedzējs var būt arī nereģistrēta iedzīvotāju grupa. Tas ir liels pluss, jo nereģistrētai iedzīvotāju grupai ir samērā ierobežotas iespējas startēt citos konkursos. Bet šajā gadījumā var vienkārši sanākt kopā vienas mājas iedzīvotāju grupa un īstenot savu izloloto ideju. Septiņu gadu pieredze liecina, ka mums ir bijuši tādi iedzīvotāji, kuri projektus raksta katru gadu, bet ir arī tādi, kuri vienreiz pamēģina un secina, ka tas viņiem ir par grūtu. Kādam nesokas projekta dokumentācijas rakstīšana, kādam ir grūtības ar īstenošanu, jo tas tomēr prasa laiku un darbu, papildus materiālus. Bet, neraugoties ne uz kādām grūtībām, visi savus uzsāktos projektus ir veiksmīgi pabeiguši. Ļoti priecē tas, ka parasti 90% gadījumu tiek izdarīts vairāk, nekā projektā ieplānots. Azarts par to kopā būšanu un kopā strādāšanu parasti ir tik liels, ka cilvēki grib izdarīt vairāk un vairāk. Piemēram, ja sākotnēji ir plānots nokrāsot tikai šūpoles un ierīkot smilšu kasti, parasti izdomā, ka vēl vajag ierīkot soliņu, iestādīt puķes un vēl ko uzlabot. Procesa gaitā notiek iekšējās pārvērtības un cilvēki sāk domāt plašāk: „Ā, sakārtojām te skaisti, jāsakārto arī blakus.”
Ja konkrēti par grupām, tad tās mums bijušas dažādas: gan biedrības sniedza un realizēja projektus, gan katrā pagastā, cik nu kur vairs ir palikuši iniciatīvas bagāti iedzīvotāji, atrodas kāda aktīvāka cilvēku grupiņa, kas katru gadu iesniedz projektus.
- Ja atmiņa neviļ, pirmie projekti negāja viegli. Ir kaut kas mainījies?
- Cik nu viegli vai grūti, bet konkurss uz finansējumu projektiem mums bijis vienmēr, arī pirmajos trijos gados, kad finansējums nāca no KNHM fonda. Tālāk pašvaldība ir sniegusi savu līdzfinansējumu, redzot, ka šī iniciatīva ir atbalstāma. Ja šo gadu laikā finansējums tika iedalīts 10 projektiem, tad iesniegti parasti tika 20-25 projekti. Atbalstīti parasti tiek kādi 12-15, jo dažos varbūt budžetiņš nav tik ideāls, kaut ko var „nogriezt”. Bet nekad nav bijis tā, ka nauda paliek pāri. Ļoti grūti ir salīdzināt, ar ko bērnu spēļu laukums, piemēram, Kombuļos labāks par bērnu spēļu laukumu Robežniekos vai vēl kādā pagastā. Tā ir iedzīvotāju ideja, un viņi paši uzskata, ka tas konkrētā vietā ir vajadzīgs. Citās pašvaldībās, kur man palikuši kolēģi no KNHM laikiem, piemēram, Limbažos, iedzīvotāju grupas un biedrības iesniedz pat 50 projektus. Tad arī paliek rūgtas mieles: projekts netiek atbalstīts tāpēc, ka nav finansējuma, bet cilvēki, kuri savu ideju uzlika uz papīra un cerēja realizēt, negatīvo lēmumu uztver tā, ka pats projekts ir slikts un nolemj vairāk nerakstīt. Cenšamies nepieļaut šādu situāciju.
- Kas ir aktīvākie mūsu novadā? Kāda tematika projektos ir dominējusi?
- Laika posmā no 2009. līdz 2014. gadam realizēto projektu sarakstā tikai aptuveni var saprast, kādi darbi visvairāk dominē, bet tajā var redzēt projektu aktīvākos realizētājus pilsētā un pagastos. Sešu gadu laikā realizēti kopā 96 projekti, tai skaitā 54 projekti pilsētā (līderis – Krāslavas bērnu sociālās rehabilitācijas centrs „Mūsmājas”), 42 - pagastos (līderis Ūdrīšu pagasts). Līdz ar to neatkarīgi no tā, kuri no 18 projektiem tiks apstiprināti šogad, mēs pārkāpsim 100 projektu slieksni! Ja katrā projektā jābūt iesaistītiem vismaz 10 cilvēkiem, tad iedomājieties vien, cik ļoti daudz cilvēku jau līdz šim ir strādājuši kopā plecu pie pleca un saviem spēkiem paveikuši to, ko paši vēlējās!
Daudzus gadus projektus ir iesniegušas mūsu pilsētas abi lielākie dievnami: Krāslavas Svētā Ludvika Romas katoļu baznīca un Krāslavas Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca. Vienmēr aktīvas ir skolu un pirmsskolas iestāžu atbalsta grupas. Ja tā ir pagasta aktīvistu grupa, tad viņi cenšas iekopt vidi pagasta centrā, izveidot atpūtas vietas un bērnu rotaļu laukumus. Ļoti inovatīvu ideju nav daudz, pamatā projekti veltīti vides uzlabošanai, kur cilvēki dzīvo. Svarīgi jau ir, kā veikums kopumā izskatās, lai tas ir funkcionāls un ilgmūžīgs. Tam nevajag lielas inovācijas. No inovatīvākajiem projektiem nāk prātā projekts, kad Krāslavas mākslinieki apgleznoja lielus akmeņus un pa pilsētu izveidoja veselu maršrutu, lai ģimenes ar bērniem tos meklētu. Tas patika ļoti daudziem, bija arī daudz pozitīvu komentāru sociālajos tīklos.
- Starp citu, izņemot pirmsākumus, tālākajos gados projekti sadalās līdzīgā proporcijā starp pilsētu un laukiem. Kā veidojas šāds sadalījums?
- Pirmsākumos projekti bija pilsētā, pagasti pienāca klāt pēc administratīvi teritoriālas reformas. Šī proporcija nav mākslīgi izveidota, tā izveidojies dabīgi. Mums vienkārši tā ir sanācis, ka aptuveni pusi projektu iesniedz no pilsētas un pusi - no pagastiem. Ja vieni pagasti bija aktīvi pirmajos gados, tad citi tikai tagad. Piemēram, Izvaltas pagasta iedzīvotāji šogad iesniedza trīs projektus, lai gan pirmajos gados no Izvaltas nesaņēmām nevienu.
- Vai no jau realizētajiem 96 projektiem visi ir dzīvi un funkcionējoši, vai ir tādi, kas jau visu aizmirsti?
- Ikdienā braucot garām tām vietām, kur projekti realizēti, redzu, ka lielākoties viss funkcionē. Man patīk, ka cilvēki ļoti piedomā pie tā, ko viņi plāno paveikt. Piemēram, Kombuļos ir interesanta pussaliņa, ir arī afišu stends, aka, viss izveidots vienā stilā un pat nepateiksi, ka patiesībā tur realizēti trīs dažādi projekti. Tas ir svarīgi, lai mazie projektiņi kopā rada vienotu stilu, kompozīciju, kompleksu.
- Vai tiešām vienmēr viss ritēja gludi?
- Kaplavā kādreiz bija skandāls, kad tika izzāģēta veco koku aleja. Lai ainavu saglabātu, pagasta iedzīvotāja Ilze Stabulniece iesniedza projektu par to, lai vietā tiktu iestādītu jauni koki. Es nesen interesējos, vai tur tagad viss ir kārtībā. Man apliecināja, ka jaunie kociņi ir labi pieauguši un aug. Tā kā finālā viss ir labi. Augstkalnē man stāstīja: „Mēs strādājam, citi iet garām un smīn!” Tāda ir daļa mūsu sabiedrības, ko lai dara, bet patiesībā nopietnu problēmu nav bijis. Vienīgais, kas pastāvīgi ir jāatgādina projekta realizētājiem - atskaitei jāpievieno klāt fotogrāfijas, kurās attēlota situācija pirms projekta uzsākšanas, pats darba process un galarezultāts.
- Laika gaitā projektus konkursam „Iedzīvotāji veido savu vidi” finansēja no dažādiem avotiem. Kad šis finansējums bija vislielākais?
- Kad tas viss tikai sākās Krāslavā. Pirmajā gadā KNHM katram projektam piešķīra 1000 eiro, pēc tam pāris gadus tie arvien bija 1000 eiro, bet jau kopā ar domes līdzfinansējumu, bet tagad ir tikai domes finansējums - 600 eiro projektam. Taču es zinu, ka arī pagastu pārvaldes sniedz savu atbalstu, citreiz naudā, citreiz – graudā. Arī vietējie uzņēmēji ir atsaucīgi - kāds atved grants kravu, kāds citādi palīdz. Tādejādi nevar sacīt, ka būtu krasi sarucis finansējums, bet mazāks tas ir gan. Protams, sava loma ir arī tam, ka par vienādu naudas summu pirmajos gados izdarīt varēja vairāk, nekā tagad.
Šo visu projektu obligāta komponente – darām paši! Mums ir bijuši pāris projekti, kad tika šūti tērpi kolektīviem, bet galvenā ideja – darām paši – tika saglabāta. Nopirka materiālu un šuva paši. Vienkārši nopirkt gatavus tērpus – nē, neko tādu šajā projektu konkursā neatbalsta. Man personīgi patīk jauniešu projekti, kuros strādā jaunieši un realizē savas ieceres. Piemēram, hokeja laukums Augstkalnē, kur lielajā vasaras karstumā viņi čakli strādāja ilgas stundas. Ja to darītu firma, cena būtu tūkstošos eiro, bet jaunieši visu paveica ar nelielu naudu un savu darbu.
- Paldies par interviju!
Juris ROGA
Novembris - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 |
02 | 03 | ||||
04 |
05 |
06 | 07 |
08 |
09 | 10 |
11 |
12 |
13 |
14 | 15 |
16 | 17 |
18 | 19 |
20 |
21 | 22 | 23 | 24 |
25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 |