Krāslavas pilsētas vadītāji 1927-1940

Pievienots: 04.04.2023

No 1927. līdz 1932. gadam Krāslavas pilsētas galva bija Moisejs Rabinovičs (1882–1941). M. Rabinovičs dzimis Krāslavā, studējis Tartu universitātē. Būdams Krāslavas pilsētas galvas vietnieks (1921-1926) M. Rabinovičs aktīvi iestājās par pilsētas statusa piešķiršanu Krāslavai, veicināja pilsētas elektrostacijas pārbūves darbu norisi. 1941. gadā holokausta laikā nacisti un viņu rokaspuiši noslepkavoja Moiseju Rabinoviču, viņa sievu Mašu un jaunāko dēlu Samuilu kopā ar citiem Daugavpils apriņķa ebreju iedzīvotājiem.

1933. gadā par pilsētas galvu kļuva Otto Drusts (1897– 1933). O. Drusts dzimis toreizējā Liepājas apriņķa Tāšu pagastā, bet liela un nozīmīga viņa dzīves daļa ir bijusi saistīta ar Krāslavu. O. Drusts 1924. gadā tika norīkots par zvērināto advokātu Krāslavā. Viņš bija arī Demokrātiskā centra partijas Krāslavas nodaļas vadītājs, tajā pašā laikā darbojās Krāslavas latviešu biedrībā un Krāslavas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā. Otto Drusts līdz 1924. gada 1. oktobrim bija Latgales apgabaltiesas kriminālnodaļas sekretārs. No 1930. līdz 1933. gadam Latvijas Sarkanā Krusta Krāslavas nodaļas valdē O. Drusts darbojās kā sekretārs un valdes loceklis.

No 1934. līdz 1940. gadam Krāslavas pilsētas galvas pienākumus pildīja Latgales kristīgo partijas biedrs Antons Ruskulis (1902-1942). A. Ruskulis ir dzimis Aglonā, pabeidzis Aglonas ģimnāziju. Pirms ievēlēšanas par pilsētas galvu strādāja Krāslavas valdē par finanšu inspektoru. A. Ruskulis bija prasmīgs saimnieciskās dzīves vadītājs. Jau 1935. gadā Krāslavas pilsētas budžets bija 95220 lati, bet 1939. gadā – 128 368 lati, turklāt ieņēmumi par 12 788 latiem pārsniedza izdevumus. 1941. gada 14. jūnijā A. Ruskulis Daugavpilī tika arestēts un tajā pašā naktī atvests uz mājām Krāslavā, no kurienes kopā ar sievu Evu Ruskuli izsūtīti uz Sibīriju. Nepilnus piecus gadus veco A. Ruskuļa meitu Irēnu izdevās pasargāt no izsūtījuma. Sibīrijā Antons Ruskulis un viņa sieva Eva Ruskule tika nometināti atsevišķi. Antons Ruskulis nomira 1942. gada 30. jūnijā ieslodzījumā, Vjatlagā. Eva Ruskule 1952. gada novembrī izsūtījumā izdarīja pašnāvību. 1990. gada 31. janvārī Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas izdotajā dokumenta uz Irēnas Antona meitas Ruskules vārda, norādīts, ka Ruskulis Antons un Eva ir reabilitēti.

Turpinājums sekos…
Baiba Mileika,
Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste
Foto no Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja krājuma un Latvijas Nacionālā arhīva