Skolas vēstures grāmatas „...no dzīpara līdz kamolam” atklāšanas svētki

Pievienots: 15.06.2023

Laika skrējiens ir neapturams. Pavisam nesen, tikai pirms 5 gadiem, mēs visi kopā svinējām skolas 95. jubileju.

Un tagad…. Viens mirklis…. Un nu jau skolai 100!

Skolas vēstures grāmatas „…no dzīpara līdz kamolam” atklāšanas svētki sākās ļoti pacilāti un svinīgi. Mūs priecēja Nacionālo Bruņoto spēku orķestra ansamblis, kura vadītājs ir virsseržants Jānis Jakobs, bet orķestra vadītājs ir NBS štāba orķestra priekšnieks kapteiņleitnants Guntis Kumačevs. Jāpiebilst, ka šobrīd orķestra rindās ir arī mūsu skolas absolventi Artis Greckis un Ojārs Spila.

Bet vismilzīgāko paldies par orķestra klātbūtni mūsu svētkos ir pelnījis kāds īpašs cilvēks – atvaļinātais NBS pulkvedis, bijušais LR AM militārais atašejs Vācijā, Austrijā un Šveicē. Vācijas tautas kritušo karavīru kapu kopšanas apvienības goda pārstāvis Latvijā, un, protams, Krāslavas 1. vidusskolas 1965. gada absolvents Jānis Raciņš.

Ir pagājuši 10 gadi, kopš iepriekšējās skolas grāmatas „Mēs vienmēr esam pusceļā uz tevi” iznākšanas. Tās autore bija ilggadējā skolas muzeja vadītāja Janīna Gekiša, kuras pozitīvais fanātisms skolas vēstures līkloču pētīšanā iedvesmoja ne tikai skolotāju kolektīvu, bet arī aizrāva skolēnus. Savukārt mūsu veidotā grāmata „…no dzīpara līdz kamolam” ir skolotājas Janīnas darba turpinājums. Arī mēs centāmies grāmatā atspoguļot skolas dzīvi pēdējos 10 gados. Tā gribās ticēt, ka tur, kaut kur augšā, skolotāja Janīna cītīgi sekoja mūsu darba procesam un ar neredzamu roku virzīja mūsu darbību. Jo, lai cik iesākumā likās viss smagi un nepaveicami, tad, uzsākot darbu, viss virzījās uz priekšu raiti, saskanīgi, it kā tiešām kāds teiktu priekšā – kas un kā ir jādara.

Liktenis diemžēl bija iekārtojis tā, ka skolotājai Janīnai bija jāaiziet vien dažas dienas pirms skolas 95. gadadienas. Tā arī palika nenorunāta viņas gatavotā runa šai jubilejai, kas, pateicoties skolotājas dēlam Valdemāram, ir nonākusi mūsu rīcībā un ir publicēta šajā grāmatā. Lai arī tā ir rakstīta 2018. gadā, tā savu nozīmi nav zaudējusi vēl šobaltdien.

Nekas nestāv uz vietas, viss mainās. Kā raibs dzīpars rit skolas gadi, tiem liktenis piešķīris dažādus toņus. To krāsojumu ietekmē daudz kas – noskaņa valstī, skolas ikdienas darba process, svētku gaišums, skolotāju nopietnība un skolēnu apņēmība un, protams, vecāku atbalsts. Ģimnāzijas 100-gades simbols ir kamols, kas sastāv no dažāda garuma posmiņiem, ko adījuši un tamborējuši mūsu skolas bērni, skolotāji, vecāki, absolventi – visi, kas jūtas piederīgi Krāslavas 1. vidusskolai, Krāslavas Valsts ģimnāzijai, Krāslavas ģimnāzijai. Saliekot visus posmiņus kopā, veidojās brīnišķīga, raiba josta (nu gluži kā skolas dzīve), kuras kopējais garums ir gandrīz 157 metri un to darinājuši 285 cilvēki.

Bet ir kāds īpaši darināts posms, kas nav ietīts lielajā kamolā. To adījusi 1965. gada absolvente Valentīna Evarte (šobrīd Lipšāne). Un katrs posms ir veltīts ikvienam skolas direktoram, kurš ir bijis pie skolas vadības stūres – šo 100 gadu laikā! Pats pirmais posms ir adīts sūnzaļā krāsā: zeme, zāle – tātad visa sākumposms, pats pamats –, un tas ir veltīts mūsu skolas dibinātājai Valērijai Seilei – izcilai pagājušā gadsimta pedagoģei, politiķei un sabiedriskai darbiniecei. Bet pēdējais posms ir zilā krāsā – cerību krāsā, tas, protams, ir veltīts šī brīža skolas direktoram Jānim Tukānam – un viņa rokās ir skolas nākotne.

Tāpēc skolas 100-gades svētkos pirmie skolas vēstures grāmatas saņēma skolas direktori – Stanislavs Leikučs, Viktorija Nalivaiko, Arkādijs Petaško, Gunārs Japiņš, Anna Juškeviča, Jānis Tukāns –, jo ikviens no viņiem ir veidojis un virzījis skolu uz priekšu pretī panākumiem.

Un noslēgumā saku lielu paldies mūsu skolas 1988. gada absolventam Elmāram Ģengeram par milzīgu atbalstu skolas vēstures grāmatas izdošanā.

Aija Jakovele,
Krāslavas ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja 
Skaidrītes Gasperovičas foto