Krāslavas Valsts ģimnāzija - skola, kura domā, dara un zina

Pievienots: 03.04.2019

Laikā, kad sabiedrībā daudz tiek runāts par izglītību un reformas nepieciešamību, kad vecāku viedoklis par zināšanu un prasmju apguvi ne vienmēr sakrīt ar skolas un arī skolēnu domām, svarīga loma tiek piešķirta tam, kā zināšanas izmantot praktiski. Viens no veidiem, kā lietot mācību procesā apgūtos faktus, ir pētnieciskā darbība, jaunrade, kam „Skola 2030” ir veltījusi īpašu lomu, pārejot uz kompetenču pieeju mācību procesā. Kompetence ir indivīda spēja kompleksi lietot zināšanas, prasmes un paust attieksmes, risinot problēmas mainīgās reālās dzīves situācijās, tāpēc kā obligāta jaunās pieejas sastāvdaļa ir pētnieciskais darbs, piedāvājot iekļaut stundu sarakstā mācību kursu „Pētnieciskā darbība, jaunrade”.

 Krāslavas Valsts ģimnāzijā pētniecisko darbību veic jau 24 gadus, organizējot skolēnu zinātnisko darbu konferenci, savukārt jaunrade - skolēnu rokdarbu, zīmējumu, foto un tematiskajās izstādēs. Šajā mācību gadā lielākā daļa (70%) skolēnu zinātniski pētniecisko darbu tēmu bija izvēlētas inženierzinātnēs, dabaszinātnēs, ergonomikā, veselības zinātnē, šajos pētījumos galvenā nozīme bija praktiskajam pielietojumam, energoefektivitātei un veselībai. ZPD (zinātniski pētnieciskais darbs) ir skolēna patstāvīgi veikts pētījums, kura izstrādes gaitā tiek veicināta skolēna kompetence par zinātniskās pētniecības būtību, organizāciju un metodēm, kurā atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem nevar gūt tikai ar esošajām zināšanām un prasmēm – nepieciešamas jaunas. Pētījumā tiek meklētas atbildes uz sabiedrībai vai zinātnei aktuālu jautājumu, par kuru šobrīd vēl ir nepietiekošas zināšanas, tiek meklēti pieteiktās problēmas risinājumi. Tematam jābūt nozīmīgam gan pašam darba veicējam, gan skolai vai pilsētai, vai reģionam, vai Latvijai un sabiedrībai kopumā. Veicot ZPD, skolēns parāda savu spēju mērķtiecīgi izmantot un analizēt zinātnisko literatūru un citus informācijas avotus, izvēlēties mērķa sasniegšanai atbilstošas pētniecības metodes, analizēt iegūtos datus, izteikt loģiskus, cēloņsakarībās balstītus spriedumus, izdarīt secinājumus. Vienlaikus tiek attīstītas skolēna analītiskās spējas, kritiskās domāšanas prasmes, prasme izmantot teorētiskās atziņas konkrētu problēmu izpētē, kā arī uzstāties auditorijas priekšā, izklāstot sava pētījuma rezultātus.

      Divpadsmit Krāslavas Valsts ģimnāzijas 11.un 12.klašu skolēni pārstāvēja mūsu novadu Latgales reģiona skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencē Daugavpilī un guva labus rezultātus: 3. pakāpes diplomus ieguva Artis Krikovs par darbu „Saules paneļu darbība un izmaksas autonomā sistēmā” un Reinis Leikums un Renārs Lisenoks par darbu „Apkures sistēmas katlu drošība”, 2. pakāpes  diplomi Paulai Peipiņai par darbu „Dzīves formu analīze Maijas Kūles grāmatā „Eirodzīve”: formas, principi, izjūtas”, Olgai Kurakinai par darbu „Ežezera pētniecība”  un Ainai Veličko un Laurai Veličko par darbu „Ieskats Indras vēsturē un Laimes muzeja tapšanā“. Uz Latvijas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferenci Rīgā (jāsaka, ka mūsu skola jau 22 gadus piedalās šādā konferencē un kopskaitā ieguvusi 55 godalgotas vietas!) izvirzīti 3 darbu autori: Paula Peipiņa, Olga Kurakina, Aina Veličko un Laura Veličko. Šajā gadā darba aizstāvēšanai jāsagatavo stendu referātu prezentācijas, kā tas pieņemts visos starptautiskajos zinātnieku konkursos.

Vēlam veiksmi mūsu skolēniem lielajā konferencē! 

Anna Juškeviča,
Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktora vietniece mācību jautājumos