Intervija ar Krāslavas novada domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku

Pievienots: 11.02.2019

- Gribu sākt ar daudziem aktuālo jautājumu – kad tiks remontēts tilts pār Jāņupīti (Raiņa ielā), pār kuru transporta kustība ir aizliegta sakarā ar inspekcijas gaitā konstatētiem vairākiem defektiem?

- Saistībā ar šo tiltu pats svarīgākais ir drošības faktors, jo tur ir viena no visvairāk noslogotajām satiksmes plūsmām, ko veido gājēji un braucēji, dodoties dažādos virzienos. Vasaras laikā tas ir arī stabils tūrisma maršruts. Visi, kas izmanto tiltu – mazi bērni, jaunas māmiņas, strādājošie, pensionāri utt. – izmanto arī krustojumu ar Grāfu Plāteru ielu, kas nav optimāls vietas trūkuma dēļ. Tālab mēs risinām jautājumu par krustojumā esošās mājas atpirkšanu no īpašniekiem. Diemžēl objektam ir septiņi dažādi saimnieki, katram ir Zemesgrāmata, turklāt visi dzīvo ārzemēs. Ja sarunās netiksim līdz kopsaucējam, nāksies domāt par, teiksim, sliktāko variantu. Tomēr ceram uz labāko un plānojam šo objektu izveidot vairāk vai mazāk simpātiskāku, lai cilvēki varētu to pārvērst par iecienītu tikšanās vietu ikvienā gadalaikā!

Šogad tilts viennozīmīgi nebūs izremontēts, tiesa, daži remontdarbi tur varētu sākties. Katrā ziņā šis jautājums mums ir pamatīgi iestrēdzis, turklāt tilts atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā un šis fakts diktē papildu noteikumus, kas jāizpilda.

- Pērnā gada oktobrī norisinājās Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja jaunās ekspozīcijas „Pi vīna golda” svinīgā atklāšana. Tā ir izvietota grāfu Plāteru pils kompleksa bijušo zirgu staļļu (Amatu māja) ēkā. Kā nākotnē paredzēts izmantot šīs plašās telpas, kāda ir staļļu koncepcija?

- Mēs esam ļoti priecīgi par šo objektu un domājam, kā to var izmantot biznesā. Šeit nav domāts izveidot ikdienišķu krogu vai ēstuvi, tiek domāts strādāt pēc pasūtījuma. Negribam pazaudēt „Piecu airu” ieceri, proti, piecu dažādu kultūru virtuve, kas baudāma „Pi vīna golda” jeb pie viena galda. Vasarā šeit varētu ēdināt tūristu grupas, iedzīvotāji varētu svinēt kāzas, dzimšanas dienas, jubilejas, uzņēmēji -- rīkot korporatīvus pasākumus. Mums ir viens svarīgs nosacījums - mēs gribētu pēc iespējas vairāk un par adekvātām cenām izmantot mūsu zemnieku produkciju - kāpostus, burkānus, kartupeļus - visu, kas izaudzēts mūsu zemnieku laukos. Varbūt šis nosacījums pirmajā brīdī šķiet neizpildāms, bet es domāju, tas ir izpildāms, un šobrīd strādājam pie noteikumu galīgā varianta. Virtuvē jāstrādā vienam uzņēmējam. Cits jautājums ir foajē - ja būs pieprasījums no vietējiem mājražotājiem, varētu atļaut viņiem tur tirgot savu produkciju.

- Vai notiek kādas aktivitātes Indras ielas rūpnieciskajā zonā, bijušās linu rūpnīcas teritorijā?  

- Visi saprotam, ka biznesā nav tik vienkārši, kā pateikt, kurā debess pusē lec un riet saule. Šajā teritorijā bija iecerēts uzņēmums, investējot no četriem līdz sešiem miljoniem eiro. Tika veikti ļoti nopietni izpētes un projektēšanas darbi, vides novērtējums un tamlīdzīgas lietas. Diemžēl šobrīd viss ir pieklusis, bet mēs ceram, ka investors nav atmetis ar roku iecerei, jo ir veikts milzīgs darbs, arī no zemes gabala nomas viņš nav atteicies.

No otras puses, ir mums vietējie uzņēmēji, kas grib paplašināt darbību un attīstīt ražošanu plašajā linu rūpnīcas teritorijā. Ceram, ka šogad pavirzīsimies uz priekšu, tālab teritoriju attīrām no krūmiem, savedam visu kārtībā un kopīgi ar vietējiem uzņēmējiem strādājam pie varbūtējām jaunām darba vietām. Varu tikai pateikt, ka tur varētu darboties uzņēmumi trīs dažādās nozarēs, iespējams arī četrās. Šobrīd man nav uzņēmēju piekrišanas atklāt, kas tieši tur tiek plānots.

- Kā sokas ar Loģistikas parka attīstības projektu? Ir jauna valdība, kurai droši vien būs jaunas prioritātes un kas zina, kāds noskaņojums būs turpmāk...

- Loģistikas parka projekts virzās uz priekšu, jau notika teritorijas daļas izsole, gatavojamies izsolīt otru daļu. Sāk iezīmēties lietas, kas ir svarīgas tālākai rīcībai – ceļš, žogs, kanalizācija, ūdensvads utt. Vārdu sakot, sāk iezīmēties nepieciešamā infrastruktūra. Par valdības maiņu un noskaņojuma maiņu - mēs ceram, ka šajā jautājumā nekas nemainīsies. Mums šim projektam ļoti svarīgs ir nobrauciens no robežpunkta uz loģistikas zonu, kas ir iezīmēts plānā. Protams, mēs gribētu, lai tas top pēc iespējas ātrāk. No otras puses, Finanšu ministrija un valdība skatās, vai ir pieprasījums. Kad aiz muguras pašvaldībai stāv uzņēmēji, kuri grib tur strādāt, mums ir vieglāk turpināt sarunas, sak, kustamies straujāk, mums visiem jāpriecājas, ka uzņēmēji šodien vispār ir.

Pierobežā mums ir vēl viens projekts par publiskā stāvlaukuma izbūvi un infrastruktūras sakārtošanu. Ne vienmēr, bet ir konkrētas dienas un laiki, kad ceļa malā veidojas garas autotransporta rindas. Šī gaidīšana rindā pirms robežas neatbilst nekādiem kritērijiem, varētu teikt, ka tur rodas nekārtība un veidojas antisanitārie apstākļi. Lai to visu novērstu, ir izstrādāts projekts, kas jau ir apstiprināts. Tiks izsludināta celtniecība, un taps stāvlaukums ar atbilstošu infrastruktūru.

- Kas mūsu novada iedzīvotājus sagaida izglītības jomā 2019. gadā?

- Valsts budžets vēl nav pieņemts, vēl kaut kas var ļoti izmainīties, bet uz šodienu mums pagaidām nav plānu aiztaisīt ciet kādu skolu laukos no šī gada 1. septembra. Bet es uzsveru, ka tas ir uz šodienu.

Katrā novadā, katrā pagastā ir savādāka situācija, kas saistās ar lauku skolu likteni Protams, sāpīgs jautājums ir Izvaltas skolas liktenis. Robežnieku skolā pagaidām vēl nav tik smaga situācija. Indras skolā situācija arī ir labāka nekā Izvaltā. Mēs saprotam, ka skolas nav biznesa projekts, bet jāatzīst, ka lauku skolu uzturēšanai tērējam pietiekoši iespaidīgas summas.

Nav arī tā, ka Robežnieku vai Indras skolas var dzīvot mierīgi. Ja pavisam godīgi, es melotu, ja teiktu, ka divas skolas tik nelielā attālumā viena no otras pastāvēs mūžīgi – nākotnē tas tā nebūs. Gribu aicināt skolu pedagogus un izglītības iestāžu vadību būt ieinteresētiem savas skolas nākotnē. Ne tikai savā starpā pārrunāt, bet arī darbos parādīt interesi par skolu likteni, jo vecāki meklē un meklēs tādas skolas, kas var ieinteresēt ar kaut ko būtisku un sniegt bērnam papildus iespējas.

- Kas sagaida pilsētas skolas? Klīst baumas, ka ģimnāzijas skolēnus pārvietos uz pamatskolas ēku un ģimnāzijas ēka paliks tukša…

- Nē, tas nav iespējams, ģimnāzijas ēka tukša nepaliks. Taisnība tajā, ka Krāslavas skolu tīklā būs pārkārtojumi, nez vai ar 2019. mācību gada sākumu, bet visticamāk jau 2020. mācību gads daļai skolēnu un skolotāju sāksies citās telpās. Jautājums par ģimnāziju ir nopietns, un, protams, no tā risinājuma atkarīgs arī citu skolu izvietojums Krāslavā. Tās pašvaldībai ir milzīgas galvassāpes, kas iesākās jau pagājušogad. Šobrīd neko negribam sasteigt, jo ir lietas, kuras gribam iespējami labāk sakārtot, lai nebūtu jātaisa viens remonts, drīz pēc tam - otrs remonts. Protams, daudzas lietas būs atkarīgas arī no tā, kā skolu jautājumā rīkosies jaunā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

- Novadā ir divas mākslas skolas – Krāslavā un Indrā, kas tās puses lauku bērniem ir vienīgā dzīvesvietai tuvākā vieta, kur apgūt mākslas zinības. Kāds būs šīs lauku skolas liktenis?

- Arī Indras Mākslas un mūzikas skolai pietrūkst finansējuma, mēs meklējam iemeslus, kāpēc ir radušās nesakritības mērķdotācijas skaitļos. Skolā faktiski mācās vairāk bērnu, bet finansējums ir uz mazāku skaitu. Līdz ar to mums vairāk jāpiefinansē, bet, kā es teicu, mēs meklējam, kur ir radusies šī atšķirība. Indras Mākslas un mūzikas skola apkalpo arī apkārtējo pagastu bērnus, tāpēc tā nav tikai Indras skola. Mums visiem jāpasaka liels paldies radošajam Indras Mākslas un mūzikas skolas kolektīvam, kas grib strādāt laikā, kad daudzi vienīgi sūkstās par dzīvi un neko nedara, lai mainītos. Jāmēģina saglabāt šo skolu iespēju robežās, jo arī viņi paši mērķtiecīgi strādā, lai pastāvētu.

- Uz ko šogad iedzīvotāji var cerēt lauku ceļu jautājumā?

- Lauku attīstības programma paredz atjaunot lauku ceļus pašvaldību lauku teritorijā, un mums tā darbojas katrā pagastā. Realizējam pakāpeniski, darbi jau ir veikti Izvaltas, Kombuļu, Krāslavas, Kalniešu, Robežnieku, Skaistas pagastā. Darbi šogad tiks turpināti Aulejas un Ūdrīšu pagastā, turpmākajos gados - Indras, Piedrujas, Kaplavas pagastā un nelieli papildu posmi vēl arī Skaistas un Robežnieku pagastā.

- Kā ar ceļa posmu no dzelzceļa pārbrauktuves līdz Izvaltai?

- Tas ir valsts ceļš, taču mēs esam satraukušies par to, vai plāni tiks turpināti. Izvaltas skolas liktenis mums ir problemātisks, tālab pagasta bērnu nokļūšana pilsētas skolās pa kvalitatīvu un drošu ceļu ir ļoti aktuāls jautājums. Plānā bija arī grants seguma ceļa posma uzlabošana uz ceļa Krāslava-Indra, par kura likteni tāpat ir liels satraukums. Savulaik nenoasfaltētais ceļa posms uz Indru ir kauna traips valstij kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Tas izpaužas nepietiekami adekvātā attieksmē pret pierobežu. Ļoti ceram, ka jaunā valdība neizsvītros visus plānus par ceļiem valsts pierobežā.

- Jaunā valdība sola veikt pašvaldību reformu. Kas jums par to sakāms?

- Pašvaldību vadītājiem bija tikšanās ar valdošajām partijām, kur mums skaidri lika saprast, ka nākamās vēlēšanas, vienkāršoti sakot, būs citā administratīvā teritorijā, kurā mēs atradīsimies. Kurā tieši - tas pagaidām nav zināms. Šobrīd aktuālais modelis „9+21”  nozīmē deviņas republikas pilsētas un 21 attīstības centru. Interesanti cipari – kaut kas, kaut kur pazūd vai apvienojas.

Iespējami daudzi varianti, manuprāt, vispirms būtu jāskatās, kāds pakalpojumu grozs reformas rezultātā būs pieejams iedzīvotājiem. Jāskatās, vai novads var nodrošināt visvienkāršāko: bērnudārzu, sākumskolu, pamatskolu, vidusskolu, aktuālākās nodaļas slimnīcā, neatliekamo palīdzību, visu to, kas ir cilvēkam nepieciešams pirmām kārtām. Es domāju, jauno karti būtu jāsāk zīmēt ar to. Būtu arī labi, ka novadā ir vismaz Nodarbinātības valsts aģentūras dienesta filiāle, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāle, citas lietas, kas vajadzīgas iedzīvotājiem ikdienā.

- Vai kāds klausīsies šos ieteikumus?

- Es domāju, bez sarunām jau neiztikt. Mēs citreiz varbūt par maz uzmanības pievēršam tam, ka pašvaldības tomēr ir stabilitātes garants Latvijā. Lai jautājumus risinātu pozitīvi, jāmāk atrast dialogu. Protams, ka katram būs kaut kādas iebildes, tas ir normāli. Esmu jau runājis ar Dagdas novada domes priekšsēdētāju Aivaru Trūli, vairākos svarīgos jautājumos mūsu viedokļi saskan.

- Ja būs jāatgriežas rajona robežās, kas notiks ar Aglonas novadā iekļautajiem trīs pagastiem?

- Nebūs pareizi uzbāzties viņiem ar aicinājumu nākt atpakaļ, jo kādreiz viņi izvēlējās atdalīties, un cilvēki par to taču nobalsoja. Gribu skaidri pateikt, ka Krāslavas novads nealkst pēc jaunām teritorijām. Mums tik tiešām savu problēmu pietiek, kas jārisina. Būs ļoti labi, ja realizēsim savas ieceres attiecībā uz Indras ielas rūpniecisko zonu un uzņēmēji varēs paplašināt savas ražotnes. Gan pašvaldībai, gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem ir jāsastrādājas kopā tā, lai katram no mums būtu labi dzīvot savā novadā!

- Paldies par interviju!

Juris Roga