Ceļā uz aktīvu sabiedrību

Pievienots: 13.11.2024

„Būt pilsonim prasa iedziļināšanos, laiku, spēkus, piepūli, mērķtiecīgumu, čaklumu, personības briedumu un drosmi uzdrīkstēties. Vienkāršāk ir nebūt pilsonim, bet būt patērētājam.” – Marija Ābeltiņa, psiholoģijas doktore.
„Pilsonis ir amats!” – Egils Levits.

Šī gada 29. oktobrī Krāslavas novada bibliotēka un Europe Direct Austrumlatgale organizēja semināru „Pilsonisko prasmju attīstīšana un sociālā iekļaušana neformālās izglītības programmās”.

Pasākuma laikā Gunta Ahromkina, Krāslavas novada pašvaldības Attīstības nodaļas projektu un telpiskās plānošanas speciāliste, biedrības „Krāslavas māmiņu klubs” līdzdibinātāja, veiksmīgi dalījās pieredzē par tēmu „PILSONIS(kums) Krāslavas novadā”, runājot par pilsoniskās sabiedrības lomu, līdzdalības iespējām un rīkiem novadā. Semināra mērķis bija sekmēt dalībnieku interesi un zināšanas par valsts, pašvaldības, nevalstiskā sektora un kopienas mijiedarbības formām. Gunta uzsvēra, cik nozīmīga ir komunikācijas uzlabošana starp iedzīvotājiem un varu, sabiedrības līdzlemšanas procesu organizēšana, kā arī šo procesu caurskatāmības nodrošināšana un veicināšana ar neformālām aktivitātēm.

Ar klātesošajiem tika izrunātas sekojošas tēmas:

• Kad pilsoniskums ir iespējams;
• Kas ir demokrātija un tās principi;
• Cik un kādas ir sabiedrības līdzdalības kāpnes;
• Kāpēc būt pilsoniski aktīvam;
• Pilsoniskā sabiedrība un darbības Krāslavas novadā.

Eksperte Gunta Ahromkina rādīja noderīgas saites, vērtīgus apkopojumus no pētījumiem un aptaujām, piemēram, par līdzdalību (Latvijas pilsoniskā alianse. Demokrātijas akadēmija) un kādās aktivitātēs iedzīvotāji piedalījušies 2 gadu laikā (Valsts Kanceleja). Gunta īpaši uzmanību veltīja līdzdalības iespējām novadā, kā arī pievienoja piemērus no citām Latvijas pašvaldībām par iesaisti lēmumu pieņemšanā (teritorijas attīstības jautājumi, konkrētu problēmu risināšana, budžeta lemšana, vispārīgā darbība), iespējām ziņot par problēmām pašvaldības darbā, dažādu jaunu risinājumu meklēšanu saziņai ar iedzīvotājiem (Domnīca „Providus”).

Julianna Moisejenkova - Krāslavas novada Izglītības pārvaldes jaunatnes lietu speciāliste dalījās vērtīgā pieredzē par jaunatnes iesaisti neformālajās aktivitātēs Krāslavas novadā, jauniešu iniciatīvu projektiem, kā arī ar savām atziņām par darba ar jaunatni specifiku.

Julianna sniedza atbildi uz daudzus interesējošu jautājumu: „Vai pašvaldība atbalsta jauniešu iniciatīvas?”. Jā, laika posmā no 2013. gada pašvaldība atbalsta jauniešu idejas un vēlmes, no pašvaldības budžeta līdzekļiem, finansējot 124 jauniešu projektus.

Atbildot uz jautājumiem par jauniešu vēlmēm un mehānisma vispārējo darbību, Julianna dalījās ar atziņām no personīgās pieredzes neformālo aktivitāšu norisēs jauniešiem Krāslavas novadā:

• Veiksmīgai jauniešu iesaistei ir jāatrod jaunatnes atbalsta persona iestādē, pagastā, pilsētā, skolā utt.
• Ir jāatbalsta jauniešu iniciatīvas un vēlmes par viņiem aktuālajām tēmām;
• Katram jaunietim jāatrod stiprā puse un jādeleģē uzdevumi atbilstoši viņa kompetencei;
• Mehānisms strādā, ja darām kopā!

Pasākuma noslēgumā ekspertes iesaistīja klātesošos praktiskās un produktīvās grupu aktivitātēs, kurās dalībnieki izpētīja Krāslavas pilsētas gaidošās teritorijas, veica analīzi un izveidoja savu scenāriju par konkrētas vietas uzlabošanu, tērējot virtuāli piešķirtu finansējumu. Tāpat dalībnieki analizēja nepieciešamo, lai pilsoņi Krāslavas novadā kļūtu zinošāki, ieinteresētāki un līdzatbildīgāki.

Darba grupu norisē ekspertes izmantoja strukturētās prāta vētras un kartēšanas metodes.

Darba grupu rezultātā ekspertes uzklausīja un piefiksēja iedzīvotāju vajadzības un vēlmes, sekmējot pilsoniskās līdzdalības mehānismu Krāslavā. Seminārs noslēdzās ar vērtīgām atziņām un jaunām sadarbībām starp dalībniekiem. Šis pasākums apliecināja, cik nozīmīga ir diskusija, pieredzes apmaina un kopīga virzība uz atvērtu un aktīvu sabiedrību.

Ilona Cabule, Europe Direct Austrumlatgale koordinatore,
Krāslavas novada bibliotēkas sistēmas administratore
Autores un Guntas Ahromkinas foto