sestdiena, 30. novembris, 2024Vārda diena: Andrejs, Andrievs, Andris
crest1 crest2

Pasaulslavenais tēlnieks Naums Āronsons

Pievienots: 13.06.2023

Krāslava jau izsenis ir bijusi daudznacionāla, un līdz Otrajam pasaules karam līdzās ar citām tautībām, ebreji veidoja lielāko pilsētas iedzīvotāju daļu. Tādēļ ir vērts uzsvērt ebreju lomu ne tikai pilsētas, bet arī visas Latvijas un pasaules kultūras attīstībā. Pasaules slavu ir iemantojis tēlnieks Naums Āronsons, kurš ir dzimis un bērnību pavadījis Krāslavā.

Tēlnieks Naums Āronsons piedzima Vitebskas guberņas nomaļā Kreslavkas miestiņā 1872. gada 25. decembrī ebreju ģimenē kā devītais bērns. Sākumskolas izglītību ieguva hederā. Jau agrā bērnībā zēnu piesaistīja māksla, viņš nodarbojās ar glezniecību, bet jo īpaši Naumu interesēja tēlniecība. Viņš dienām ilgi kaut kur kaktiņā nolīdis, veidoja dažādus priekšmetus, dzīvnieku un cilvēku figūras. Sākumā no maizes mīkstuma, vēlāk no māla. Nabadzīgajam ebreju zēnam nebija nekādu iespēju iepazīties ar izciliem mākslas paraugiem un gūt elementāras zināšanas par mākslas pasauli. Turklāt reliģija aizliedza cilvēkam radīt sev līdzīgas būtnes, taču dzimusī mākslinieka dvēsele nedeva mieru un jau 12 gadu vecumā mazais Naums mājas pagalmā izveidoja skolnieka figūru pilnā augumā.

16 gadu vecumā Naums aizbrauca uz Viļņu pie sava vecākā brāļa. N. Āronsons iestājās I. Trutņeva mākslas skolā. Iztikšana bija trūcīga, taču zēns nepadevās. Redzot Nauma panākumus, skolas direktors nosūtīja N. Āronsona darbus un dokumentus uz Pēterburgas Mākslas akadēmiju. Pienāca atbilde, ka darbi pelna visaugstāko atzinību, bet diemžēl akadēmijā N. Āronsonu uzņemt nevarēja, jo jaunajam māksliniekam pietrūka nepieciešamās izglītības. Naums Āronsons nebeidza sapņot par došanos uz Parīzi. Viņš atbrauca atpakaļ uz Krāslavu, lai sakrātu ceļojumam nepieciešamos līdzekļus. Gandrīz divus gadus viņš nodzīvoja Krāslavā, un īsi pirms došanās projām Naums saņēma pasūtījumu no grāfa Plātera izgatavot viņam medaļjonus. Par paveikto darbu viņš saņēma 100 rubļus. Tas pavēra ceļu uz Parīzi. Francijā viņš ieradās 1891. gadā ar minimāliem naudas resursiem, bez valodas prasmes, taču ar milzīgu enerģiju un apņemšanos sasniegt savu mērķi un kļūt par mākslinieku.

Naums Āronsons iestājās bezmaksas dekoratīvās mākslas skolā un Kalarosi privātskolā. Naumam tas bija grūts laiks. Vecāki viņam sūtīja desmit rubļus mēnesī, kuri pietika tikai tējai un sausiņiem. Naums piepelnījās strādādams pie tēlniekiem par akmeņskaldītāju, bet pats dzīvoja un strādāja pamestajā zirgu stallī. Viņš strādāja dienu un nakti, dzīvoja pusbadā. Nonāca pat tik tālu, ka 1897. gada priekšvakarā viņš no bada zaudēja samaņu.

Taču grūtības vainagojās ar panākumiem un 1897. gadā Naums saņēma pirmo pasūtījumu. Par viņu rakstīja avīzēs. Tajā pat gadā tēlnieks saņēma ielūgumu piedalīties slavenajā Parīzes salonā, kur guva ievērību. Viņa darbs „Mīlas gulta” izsauca lielus strīdus un vienlaicīgi guva milzīgus panākumus. Kopš tā laika viņš katru gadu piedalījās salona izstādēs, tādējādi gūdams aizvien lielāku atzinību un atpazīstamību.

Vairākas reizes mākslinieks ir bijis Krievijā, kur viņa darbi kļuva pazīstami pēc 1902. gada pavasara Mākslas akadēmijas izstādes, kad mākslas muzejs nopirka tēlnieka darbu „Vecenes galva”.

Savas dzīves laikā N. Āronsons veidojis Dantes, Sokrāta, Vašingtona, Pastēra, Šopēna, Bethovena, Gorkija, Tolstoja, Komisarževskas un citu slavenību krūšutēlus. Būdams slavas zenītā, N. Āronsons tika ievēlēts par Nacionālās mākslas pētīšanas komisijas žūrijas locekli Francijā. 1924. gadā tēlnieks tika apbalvots ar Francijas Nacionālā Goda Legiona ordeni, bet no 1938. gada kļuva par Goda Legiona virsnieku.

N. Āronsons nekad neaizmirsa arī savu dzimto pilsētu Krāslavu.Viņš bieži apciemoja radus un Krāslavas Priedainē organizēja bērnu koloniju nabadzīgajiem un bāreņiem, ko no 1931. līdz 1933. gadam vadīja viņa māsa Anna. Sakari pārtrūka pēc 1940. gada, kad N. Āronsons, nacistu vajāts, devās uz Ameriku. Tēlnieka ģimene tika nošauta Parīzē. Pats viņš ļoti smagos apstākļos dzīvoja un strādāja Ņujorkā. Mākslinieks nomira 1943. gada 30. septembrī. N. Āronsona darbi arī pašlaik grezno daudzas pasaules pilsētas, to parkus un laukumus un glabājas daudzu muzeju kolekcijās. Krāslavā Nauma Āronsona vārdā ir nosaukta iela.

Baiba Mileika,
Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja
vēstures speciāliste



Jauna aptauja

Janvāris - 2025
P O T C P S S
  01 02 03 04 05
06 07 08 09 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31  

Dienas foto

  • Jura Rogas foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde