Jura Rogas foto
Pievienots: 27.06.2023
20. gs. pašā sākumā Krāslavā dzīvoja un darbojās grāmatu izdevējs Kazimirs Bartuls (Bārtulāns). Krāslavā tajos laikos tipogrāfijas nebija, savas grāmatas Kazimirs Bartuls drukāja Rīgā, Viļņā, Sanktpēterburgā.
Cik ir droši par to zināms, tās bija reliģiska satura grāmatas latgaliešu valodā. Iespējams, ka viņa apgādībā iznāca arī grāmatas citās valodās un ar citu tematiku, bet par to informācijas nav.
Droši vien Kazimiram Bartulam tas nebija vienīgais bizness, parasti šādiem cilvēkiem piederēja škaplerneica, grāmatu veikals vai kancelejas preču bode. Pēc vārda un uzvārda spriežot, šis cilvēks varēja būt polis, baltkrievs, lietuvietis. Nav izslēgts, ka latgalietis, jo viņa izdotās grāmatas nav tieši pārpublicējumi, bet ir pietiekoši oriģinālas.
Četrdesmit gadus (1865–1904) Latgalē bija noliegts drukāt tekstus latīņu burtiem. Ja Latgalē dzīvojošie poļi sev nepieciešamās poļu grāmatas, avīzes un žurnālus varēja pasūtīt no Varšavas un citurienes, tad Latgalē dzīvojošiem latgaliešiem iestājās absolūta gara tumsa – uz vietas nedrīkstēja, citur īsti nekā nebija.
Kad 1904. gadā tika atcelts drukas aizliegums, ātri uz to noreaģēja un vienu no pirmajām oficiālajām grāmatām latgaliešu valodā izdeva krāslavietis Kazimirs Bartuls. Tā bija 340. lappuses bieza, to tirgoja Aglonā, Rēzeknē, Daugavpilī. Arī impērijas galvaspilsētā Sanktpēterburgā un latgaliešu apmetnēs Sibīrijā.
Viena no pašām lielākajām latgaliešu apmetnēm Sibīrijā bija Krāslava – tā aizceļotāji (kuri labprātīgi izbrauca uz Sibīriju, jo Latgalē visiem zemes nepietika1) no Krāslavas apkaimes nosauca savu jauno dzīves vietu2. Kāds bija šo latgaliešu izbrīns, kad viņi Sibīrijas Krāslavā, pie Jeņisejas upes, kā dāvanu saņēma lūgšanu grāmatu, kura izdota īstajā, dzimtajā Krāslavā!
No 19. gs. 80. gadiem līdz Pirmā pasaules kara sākumam no Latgales uz Sibīriju izbrauca apmēram 25 000 pārceļotāju. 1926. gadā laikraksts „Rīgas Ziņas” norāda, ka Jeņisejas guberņas Minusinkas apriņķī dzīvo daudz latviešu, pa lielākai daļai izceļotāji no Latgales3. Lielākā apdzīvotā vieta tur ir Krāslava, kur ir skola un baznīca.
1935. gadā Sibīrijā bija 105 latgaliešu apmetnes4, kurās dzīvoja 16 976 cilvēki5. Lielākā apdzīvotā vieta bija Rietumsibīrijas novada Vengerovskas rajonā Timofejevka (151 māja), otrajā vietā bija Krāslava (128 mājas) Krasnojarskas novada Krasnoturanskas rajonā. Sibīrijā tolaik bija 63 latgaliešu skolas, no kurām viena – nepilnā vidusskola – atradās Krāslavā. 1935. gadā šajā skolā mācījās 130 bērni.
Droši vien tolaik šajā taigas ieskautā sādžā, kādā lādē kopā ar relikvijām glabājās arī 1904. gadā Kazimira Bartula izdotā „Gromoteņa liugsonu un dzismu uz guda Diwa Kunga ikšan Trijadibas winiga”. Tā bija kabatas formāta – 12cm x 8cm. Kaut arī šī grāmata jau sākumā iznāca lielā tirāžā, tā piedzīvoja atkārtotus izdevumus 1905., 1906. un 1915. gadā.
Drukas aizlieguma laikos vecās poteru grāmatas nolietojās, jaunu nebija. Cilvēki bija izslāpuši pēc šādām grāmatām, pirka sev, dāvināja citiem.
Drukas aizlieguma sākuma gados Gustavs Manteifeļs Rīgā/Tērbatā teju desmit gadus pēc kārtas (1861–1870) izdeva kalendāru „Inflantu zemis laikagromota”. Tas bija populārs un zīmīgs izdevums, par kuru zināja arī Kazimirs Bartuls. Vai tas bija veikls mārketinga triks vai arī simboliska attieksme pret pagātni, bet 1910. gadā krāslavietis Kazimirs Bartuls arī izdeva kalendāru ar tādu pašu nosaukumu – „Inflantu zemis laikagromota”6.
Bibliogrāfe Lilija Limane raksta, ka vēl Drukas aizlieguma laikā Kazimirs Bartuls izplatīja aizliegtās grāmatas, par ko bija sodīts7. Pēc viņas datiem, Kazimirs Bartuls ir dzimis 1867. gadā un ir izdevis apmēram padsmit grāmatas.
1912. gadā ar norādi, ka izdevis Kazimirs Bartuls Krāslavā, iznāca grāmata „Diws ar mums”. Atkārtots šīs grāmatas izdevums iznāca 1915. gadā Krāslavā, arī Jaroslavļā8. Jādomā, ka Pirmā pasaules kara laikā Kazimirs Bartuls evakuējās uz Iekškrieviju, bet iepriekšējo nodarbi turpināja. Ļoti iespējams, ka viņš arī dzīvoja Jaroslavļā. Uz šo pilsētu bija evakuētas vairākas ražotnes no Latgales, te bija mūsējie bēgļi ar savām ģimenēm.
Karā tika iesaukti daudzi vīrieši no Latgales, uz fronti daudzi ņēma līdzi lietas, kuras pasargās no ievainojumiem un nāves – krustiņus, obrazeņus, rožoncas utt. Arī lūgšanu grāmatas. Kazimira Bartula izdotās grāmatas ir ļoti populāras Pirmā pasaules kara laikā – tās bija i bēgļu čemodānos, i frontinieku mugursomās.
Paša Kazimira Bartula pēdas pazūd tieši šajā laikā. Ja viņš būtu atgriezies Latvijā, droši vien par to būtu kaut kādas ziņas9.
Valentīns Lukaševičs,
kultūrvēsturnieks
[1] Vienā vārdā šos izceļotājus parasti sauca par Stolipina pereselenciem.
[2] Līdzīgi veidoti bija latgaliešu apdzīvoto vietu Sibīrijā nosaukumi - Režinka, Bukmuiža, Dvinka.
[3] K. K. Latvju dzīve Sibīrijā // „Rīgas Ziņas”, 08.02.1926.
[4] Ļoti daudzi latgalieši gāja bojā 1937.–1938. gada represijās.
[5] Колоткин М. Н. Латгальские поселенцы в Сибири / Отв. ред. А. В. Андронов, Л. Лейкума. 2-е изд., испр./ – Ачинск: Региональная общественная организация «Центр латгальской культуры» Красноярского края; Санкт-Петербург: Филологический факультет СПбГУ, 2012.
[6] Apeļs M. Latgaļu periodikas vēsture // „Zīdūnis”, 1939., Nr. 9.
[7] http://lgdb.lnb.lv/index/person/6/ (skat. 09.03.2023.)
[8] Seile V. Leidz 1935. g. latgališu izlūksnē izdūtōs grōmotas // „Latgolas Škola”, 1937., Nr. 6.
[9] 1915. gadu parasti norāda kā Kazimira Bartula miršanas gadu. 20. gs. 30. gadu beigās Krāslavas domē par kasieri strādāja B. Bārtulāns, ļoti iespējams, ka viņš bija Krāslavas slavenā grāmatizdevēja kāds radinieks.
Novembris - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 |
02 | 03 | ||||
04 |
05 |
06 |
07 |
08 |
09 | 10 |
11 |
12 |
13 |
14 |
15 | 16 | 17 |
18 | 19 | 20 | 21 | 22 | 23 | 24 |
25 | 26 | 27 | 28 | 29 | 30 |