Pērn Latgalē dzēsti 147 kūlas ugunsgrēki

Pievienots: 14.03.2024

Aizvadītajā gadā Latgalē dzēsti 147 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 245 ugunsgrēkiem mazāk nekā 2022. gadā. Pagājušā gada ugunsgrēkos izdega vairāk kā 144 hektāri Latgales teritorijas. Savukārt, visā Latvijā 2023. gadā dzēsti 752 kūlas ugunsgrēki, kas ir pēdējos desmit gados mazākais kūlas ugunsgrēku skaits un gandrīz divas reizes mazāk nekā gadu iepriekš. Šogad Latvijā dzēsti jau 95 kūlas ugunsgrēki.

„Lai gan aizvadītajā pavasarī kūlas ugunsgrēku skaits ievērojami samazinājās, visticamāk, ka tas bija vairāk saistīts ar laikapstākļiem – mitru pavasari un plašiem plūdu skartiem apgabaliem, nevis ar iedzīvotāju uzvedības maiņu. Šī gada pavasaris parādīs, kāds īsti bija samazinājuma iemesls. Tajā pašā laikā vēlos uzsvērt, ka arī 752 ugunsgrēki ir daudz un radīja papildus slodzi ugunsdzēsējiem glābējiem, kā arī apdraudēja cilvēkus un īpašumus. Jāsaprot, ka tie ir ugunsgrēki, kurus izraisa paši cilvēki un viņu apzināta rīcība. Šo ugunsgrēku varēja nebūt, ja iedzīvotāji apzinātos, ka kūlas dedzināšana ir bīstama un nav pareizs teritorijas sakopšanas veids. No vecām ēkām, mašīnām un sadzīves mantām neatbrīvojas, tos nodedzinot. Kāpēc šāda rīcība liekas pieņemama attiecībā uz savu zemi?” jautā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Jānis Grīnbergs.

Pērn visā Latvijā kūlas ugunsgrēkos cieta viens cilvēks, izdega 394 hektāri teritorijas un nodega piecas ēkas. 2022. gadā kūlas ugunsgrēkos gāja bojā un cieta viens cilvēks, izdega 1060 hektāri teritorijas un nodega 47 ēkas.

Vairumā novadu Latgalē kūlas ugunsgrēku skaits samazinājies

Daugavpilī un Rēzeknē pērn ievērojami samazinājies kūlas ugunsgrēku skaits. 2022. gadā tika reģistrēti 153 kūlas ugunsgrēki Daugavpilī (izdeguši 94,9 hektāri) un 17 Rēzeknē (izdeguši 12 hektāri), savukārt pērn – 59 kūlas ugunsgrēkos Daugavpilī dzēsti vairāk nekā 43 hektāri zemes, savukārt Rēzeknē divos kūlas ugunsgrēkos izdega 1900 m² teritorijas.

Augšdaugavas novadā pērn dzēsti 26 kūlas ugunsgrēki (par 76 kūlas ugunsgrēkiem mazāk nekā gadu iepriekš), izdegusī platība – vairāk nekā 64 hektāri.

Preiļu novadā kūlas ugunsgrēku skaits būtiski samazinājies – no 20 kūlas ugunsgrēkiem 2022. gadā uz diviem ugunsgrēkiem pagājušo gadu, kad pērnā zāle dzēsta 90 m² lielā platībā, kas ir arī mazākā izdegusī sausās zāles platība kādā no Latgales administratīvajām teritorijām.

Rēzeknes novadā pagājušajā gadā dzēsti 16 kūlas ugunsgrēki 16 hektāru lielā platībā. Salīdzinot ar 2022. gadu, izdegušo platību skaits samazinājies par ~ 167 hektāriem.

Līvānu novadā kūlas ugunsgrēku skaits samazinājies un 2023. gadā dzēsti deviņi kūlas ugunsgrēki ar izdegušo platību 2,7 hektāri. 2022. gadā izdegusī platība pārsniedza 6,1 hektāru.

Kūlas ugunsgrēku skaits nemainīgs – divos novados

Krāslavas novadā pērn tāpat kā 2022. gadā dzēsti septiņi kūlas ugunsgrēki. Degšanas platība samazinājusies, sasniedzot 1,6 hektārus, savukārt 2022. gadā dzēsti kūlas ugunsgrēki 3,1 hektāra lielā platībā.

Ludzas novadā 2023. gadā reģistrēti 12 kūlas ugunsgrēki, tāpat kā 2022. gadā. Lai gan kūlas ugunsgrēku skaits ir palicis nemainīgs, izdegušo platību apjoms pieaudzis – 2022. gadā tas bija 11,5 hektāri, bet pērns pieaudzis līdz 12,9 hektāriem.

Sausās zāles ugunsgrēku skaits pieaudzis Balvu novadā

Balvu novadā 2022. gadā tika reģistrēti 12 kūlas ugunsgrēki, savukārt pērn fiksēti 14. Lai gan kūlas ugunsgrēku skaits ir pieaudzis, samazinājušās izdegušās platības – 2022. gadā kūlas ugunsgrēkos izdega 5 hektāri, savukārt pērn izdega 3 hektāri zemes.

Kūlas dedzināšana – aizliegta, bīstama un sodāma!

Ja pirmie kūlas ugunsgrēki norisinās nelielā platībā, tad, apkārtējai videi kļūstot sausākai, palielinās degšanas platības, kā arī liesmas pārmetas uz ēkām, transportlīdzekļiem, jaunaudzēm un mežu.

Maldīgs ir iedzīvotāju uzskats par to, ka kūlas liesmas ir iespējams kontrolēt. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.

Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.

Sabiedrībā ir izplatīti arī mīti par to, ka kūlas dedzināšana padara zemi auglīgāku un ka tas ir veids kā cīnīties ar ērcēm. Tomēr tie ir tikai mīti, kuri neatbilst patiesībai.

Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs.

Lai gan daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl nav izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.

Kūlas dzēšana pašu spēkiem tikai tad, ja tas neapdraud dzēsēju

Ja iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks. Precīzāku kūlas ugunsgrēka vietu varēs noteikt, ja zvanītājs atrodas kūlas ugunsgrēka tuvumā, saglabājot drošu attālumu, un savā tālrunī būs aktivizējis atrašanās vietu un „Atrašanās vietas pakalpojumu ārkārtas situācijās”.

Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.

Ja iedzīvotājs pats vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tad sākotnēji objektīvi jāizvērtē, vai dzēšanas darbi neapdraudēs paša dzēsēja veselību un dzīvību.

Degošu pērno zāli jeb kūlu var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm, vai arī koku, piemēram, egļu zariem. Nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst sitot un spārdot ar kājām, jo, iespējams, apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu, kā arī no karstuma var aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, ir jāatrodas izdegušajā pusē, aptuveni viena līdz divu metru attālumā no liesmām, lai tad, ja liesmas pēkšņi mainītu virzienu, cilvēks būtu mazāk apdraudēts.

Kūlas dedzināšana – sodāma rīcība

Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas „Ugunsdrošības noteikumu” prasības, jo noteikumu 28. punktā paredzēts, ka zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu.

Par kūlas dedzināšanu fiziskas personas var sodīt ar piecdesmit sešām līdz simtu četrdesmit naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu, viena naudas soda vienība ir pieci eiro. Tādējādi naudas sods par kūlas dedzināšanu ir no 280 līdz 700 eiro.

Savukārt par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, tajā skaitā īpašuma nesakopšanu, kas var veicināt kūlas ugunsgrēku izplatīšanos, var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. Tādējādi naudas sods par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskajai personai ir no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskajai personai — no 280 līdz 1400 eiro.

VUGD arī turpina sadarboties ar Lauku atbalsta dienestu, informējot par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums.

Gadījumā, ja iedzīvotājs pamana, ka kāda persona dedzina kūlu, tad nekavējoties ir jāzvana uz tālruņa numuru 112.

VUGD atgādina: kūlas dedzināšana ir aizliegta un bīstama, jo apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī rada būtisku kaitējumu dabai! VUGD aicina iedzīvotājus sakopt teritorijas bez kūlas dedzināšanas un gadījumos, ja tomēr ir izcēlies kūlas ugunsgrēks – nekavējoties zvanīt uz tālruņa numuru 112.

Kūlas ugunsgrēku sadalījums administratīvajās teritorijās no 2021. līdz 2023. gadam

Administratīvās teritorijas	Kūlas ugunsgrēku skaits			Platība, m2
	2021.g.	2022.g.	2023.g.	2021.g.	2022.g.	2023.g.
Pavisam Latvijā	1161	1454	752	10079894,65	10600888,74	3949856
Daugavpils	107	153	59	1779283	949527	436697
Rēzekne	9	17	2	6807	124990,5	1900
Augšdaugavas novads	90	102	26	1325369	2519173	641164,5
Balvu novads	18	12	14	233100	53490	32078
Krāslavas novads	6	7	7	20080	31410	16385
Līvānu novads	14	22	9	68614	61863	27300
Ludzas novads	21	12	12	335664	115370	129657
Preiļu novads	10	20	2	52207	155049	90
Rēzeknes novads	45	47	16	1424885	1830323	162651,5
Latgalē kopā	320	392	147	5246009	5841195,5	1447923

Viktorija Gribuste,
VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa