Krāslavas novada Tūrisma informācijas centra statistika

Pievienots: 06.01.2025

Statistika Latgalē

Katras aktīvās tūrisma sezonas noslēgumā Latgales reģiona tūrisma informācijas centri (TIC) apkopo statistikas datus par aizvadīto sezonu.

Apkopojot saņemtos datus, var secināt, ka 2024. gadā Latgales tūrisma objektu (izmitināšanas iestāžu, TIC, dabas un kultūrvēsturisko objektu, aktīvās atpūtas objektu, muzeju, amatniecības darbnīcu u.c.) apmeklējumu skaits sasniedz gandrīz 1,5 miljonus.

Nakšņotāju skaits Latgales tūrisma mītnēs sasniedza 177,3 tūkst. cilvēku. Vislielākais rādītājs ir Rēzeknes novadā (41964 cilv.), nākamais ir Krāslavas novads (27422 cilv.) un Augšdaugavas novads (27259 cilv.). Latgales tūrisma informācijas centrus apmeklēja 27678 cilvēki, no tiem visapmeklētākais ir Krāslavas novada TIC (7127 cilv.), tālāk seko Daugavpils pilsētas TIC (5664 cilv.) un Rēzeknes pilsētas TIC (5037 cilv.).

Pieņemot faktu, ka vidēji viens tūrists, kurš nakšņo Latgalē, iztērē 50 EUR/diennaktī (izmitināšana, ēdināšana, objektu apmeklējums, suvenīri), var secināt, ka tikai nakšņotāju finansiālais pienesums reģionam ir 8867000 eiro.

Krāslavas novada tūrisma pakalpojumu sniedzēju statistika

Ceļošanas paradumus ietekmē visdažādākie faktori: tie ir pakalpojumu cenas sadārdzinājums un inflācija, kad cilvēkiem vienkārši nepietiek līdzekļu ceļošanai, kā arī pasaulē notiekošie nemieri un dabas katastrofas, kas ietekmē cilvēku drošību. Gribētu uzsvērt, ka pēdējos divus gadus tūrisma attīstību pierobežā, t. sk. arī Krāslavas novadā, negatīvi ietekmē ģeopolitiskā situācija – vairs nebrauc tūristi no Krievijas un Baltkrievijas, mazāk arī tūristu no Eiropas valstīm, toties vairāk tūristu ir no Lietuvas.

Krāslavas novada pierobežas pagastos joprojām ir ārkārtas situācija, kas ietekmē ceļotāju brīvu pārvietošanos. Lai arī tā jau pastāv kopš 2022. gada un uzņēmēji ir pielāgojušies strādāt, ievērojot esošo kārtību, tūristu plūsma šajās teritorijās ir mazāka.

Kopumā 2024. gada tūrisma sezonu var uzskatīt par līdzīgu 2023. gada sezonai. Apkopojot visus statistikas datus, ir vērojams tikai neliels ceļotāju kritums 2% apmērā.

Apmeklētāju kritums ir vērojams Krāslavas grāfu Plāteru pils kompleksa objektos, t.sk. Krāslavas novada TICā (par 25% mazāk), Krāslavas novada muzejā (par 3,2% mazāk) un Krāslavas Amatniecības centrā (par 12% mazāk).

Detalizētu statistikas datu apkopojuma par pēdējiem trīs gadiem skatiet tabulā.

Krāslavas novada tūrisma statistikas dati (2022.- 2024.g)

Pakalpojuma sniedzējs	2022. gads	2023. gads	2024. gads	2024. gads salīdz.ar 2023. gadu (%)
Tūristu mītnes (88)	25872	26783	27470	2,57
Amatnieku darbnīcas (7)	4982	6081	5464	-10,15
Muzeji, piemiņas istabas, centri (11)	19634	20910	21486	2,75
Apskates objekti un saimniecības (8)	3008	5151	5318	3,24
Aktīvās atpūtas objekti (4)	4359	5539	6149	11,01
Dabas objekti (3 dabas takas)*	9875	8398	7816	-6,93
Krāslavas Romas katoļu baznīca	1744	1747	1637	-6,30
Tūrisma informācijas centri	8072 (7700 - Krāslavas TICā, 372 - Dagdas TIPā)	11211 (9502 - Krāslavas TICā, 1709 - Dagdas TIPā)	8700 (7127 - Krāslavas TICā, 1573 - Dagdas TIPā)	-22,40
KOPĀ	77546	85820	84040	-2,07

Krāslavas novads ir ne tikai ezeriem bagātākais novads Latvijā (ap 330 ezeru), bet arī viens no naktsmītnēm bagātākajiem novadiem Latvijā. Šobrīd Krāslavas novada TIC ir reģistrētas 96 izmitināšanas iestādes. Visvairāk tūrisma mītņu atrodas Krāslavā, tad seko Kastuļinas pagasts (11), Ūdrīšu (8), Andrupenes (8), Aulejas (7) un Skaistas (7) pagasti. Detalizēto sadalījumu pēc teritorijas skatiet tabulā:

Pilsēta, pagasts	Tūrisma mītņu skaits
Krāslava	15
Dagda	3
Andrupenes pagasts	8
Andzeļu pagasts	3
Aulejas pagasts	7
Dagdas pagasts	4
Ezernieku pagasts	3
Grāveru pagasts	4
Izvaltas pagasts	1
Kalniešu pagasts	3
Kaplavas pagasts	2
Kastuļinas pagasts	11
Kombuļu pagasts	3
Konstantinovas pagasts	1
Krāslavas pagasts	6
Piedrujas pagasts	2
Robežnieku pagasts	2
Skaistas pagasts	7
Svariņu pagasts	1
Šķeltovas pagasts	2
Ūdrīšu pagasts	8
KOPĀ	96

Lielākā daļa jeb 52 no esošajām naktsmītnēm sniedz pakalpojumu visu gadu, bet pārējās 47 mītnēs ceļotāji var nakšņot tikai vasaras sezonā, kas ilgst no maija līdz oktobrim. Jāatzīmē, ka kopējais gultas vietu skaits Krāslavas novadā sastāda 1570 vietas jeb tik daudz cilvēku vienlaikus vasarā var izmitināt Krāslavas novadā, tajā skaitā 1009 gultas vietas tiek piedāvātas visu gadu, bet 561 – tikai siltajā periodā. Jāatzīmē fakts, ka šosezon nestrādāja atpūtas komplekss „Vaclavi”, kas 2023. gadā uzņēma 1220 viesus. Šis faktors arī būtiski ietekmēja nakšņotāju skaitu šajā kategorijā.

Rezultātā, aptaujājot 88 Krāslavas novada izmitināšanas iestādes, statistikas dati rāda, ka nakšņotāju skaits palielinājās par 2,57% un ir 27470 cilvēki.

Kopvērtējumā veiksmīga sezona izdevās aktīvās atpūtas pakalpojumu sniedzējiem. Apkopojot statistiku par 4 lielākajiem šī pakalpojuma sniedzējiem, no kuriem divi piedāvā laivu nomu, viens – izjādes, bet atrakciju parks „Starp debesīm un zemi” – daudzveidīgu un plašu aktīvās atpūtas pakalpojumu klāstu, ir sasniegts 11% pieaugums. Aktīvās atpūtas piekritējus uz mūsu novadu vilina daudzi ezeri un Daugava, kā arī tāda atpūta, kas dod iespēju atpūsties ģimenes lokā – šķēršļu trase, baskāju taka, izjādes. Jāpievērš uzmanība, ka Krāslavas novada TIC pēdējos piecus gadus organizē nu jau tradicionālo laivu braucienu pa Krāslavas novada ezeriem, kurā šogad piedalījās 180 dalībnieki. Šis pasākums arī lielā mērā popularizē aktīvas atpūtas iespējas mūsu novadā.

Samazinājums vērojams kategorijā „Dabas objekti”. Šajā kategorijā datus var apkopot tikai par tām dabas takām, kurās ir uzstādīti elektroniskie apmeklētāju skaitītāji – tās ir Adamovas dabas taka Krāslavā, dabas taka Jaundomes muižā un Andrupenes purva taka. Šīs takas šogad apmeklēja 7816 cilvēki, kas par 6,93% mazāk nekā 2023. gadā. Priedaines skatu tornim arī ir ierīkots apmeklētāju skaitītājs. Pamatojoties uz skaitītāja datiem, Priedaines skatu torni no 1. janvāra līdz 31. oktobrim apmeklēja 13297 cilvēki. Vislielākais skatu torņa apmeklējums ir konstatēts augustā – 2841 reizes.

Neliels apmeklētāju pieaugums ir kategorijā „Muzeji, piemiņas istabas un centri”. Kopējais apmeklētāju skaits 11 aptaujātajos šīs kategorijas objektos ir par 2,75% lielāks nekā 2023. gadā. Vislielākais apmeklētāju pieaugums vērojams Andrupenes lauku sētā (+23,5%), bet samazinājums – Laimes muzejā Indrā (-16%) un Jaundomes muižas Vides un izglītības centrā (-6,6%) .

Kategorijā „Interesantas saimniecības un citi apskates objekti” kopējie statistikas dati uzrāda par 3,24% lielu apmeklētāju skaita palielinājumu. Vislielākais pieaugums ir vērojams zirgu sētā „Klajumi”.

Krāslavas novadu apmeklē galvenokārt vietējie tūristi no citām Latvijas pilsētām. Lai arī ārvalstu ceļotāju īpatsvars ir neliels, tas šogad ir palielinājies un tie ir 10,3% (2023. gadā tie bija 6,3%) no kopējā tūristu skaita Krāslavas novadā. Ir jāatzīmē, ka Krāslavas novada tūrisma mītnēs ir viesojušies tūristi no 37 valstīm. Saskaitot visus ārvalstu ceļotājus, kuri apmeklējuši Krāslavas novada tūrisma objektus un nakšņojuši novadā esošajās naktsmītnēs, var secināt, ka TOP 5 valstis, no kurām ceļotāji devušies uz Krāslavas novadu, ir: Lietuva (1359), Ukraina (854), Vācija (750), Polija (723) un Igaunija (537). Jāpievērš uzmanība, ka šogad gandrīz dubultojās tūristu skaits no Polijas, bet salīdzinoši ar iepriekšējo gadu samazinājās ceļotāju skaits no Lietuvas.

Krāslavas novada tūrisma informācijas sniedzēju statistika

Krāslavas novada tūrisma informāciju var saņemt Krāslavas novada Tūrisma informācijas centrā (Pils ielā 2, Krāslavā) un Dagdas Tūrisma informācijas punktā (Skolas ielā 6, Dagdā).

Krāslavas novada Tūrisma informācijas centru apmeklēja 7127 apmeklētāji, no tiem 991 ārzemnieki. Starp ārvalstu tūristiem visvairāk bija ceļotāju no Lietuvas (408), Igaunijas (109),

Polijas (105), Vācijas (59), Ukrainas (41). Dagdas Tūrisma informācijas punktā ir apkalpoti 1573 apmeklētāji, no kopējā apmeklētāju skaita 54 cilvēki bija ārvalstnieki.

Pieņemot, ka viens tūrists, pavadot ceļojumā vismaz vienu nakti, izvēlētajā galamērķī atstāj vidēji 50 EUR (izmitināšana, ēdināšana, objektu apmeklējums, suvenīri u.c.), var secināt, ka finansiālais pienesums Krāslavas novada tūrisma objektiem tikai no tūristiem, kuri nakšņoja vismaz vienu nakti, veido aptuveni 1373500 eiro. (27470 pers. x 50 eiro). Ņemot vērā to, ka novada viesi bieži paliek tūrisma mītnē divas un vairāk nakšu (pat ir zināmi gadījumi, kad 5 cilvēki nodzīvo apartamentos veselu gadu), kā arī vienas dienas ceļotāju īpatsvars kopējā tūristu skaitā ir diezgan liels, kopējais finansiālais pienesums no ceļotājiem Krāslavas novada tūrisma uzņēmumiem varētu būt aptuveni 2 miljoni eiro.

Informāciju sagatavoja
Krāslavas novada TIC vadītāja Tatjana Kozačuka
Edītes Lukšas foto