Krāslavas novada muzeja krājums papildināts ar tēlnieka Nauma Aronsona darbiem

Добавлен: 02.12.2024

Šī gada 13. novembrī Ludzas Novadpētniecības muzejs nodeva Krāslavas novada muzejam divus Nacionālā muzeju krājuma priekšmetus – Nauma Aronsona skulptūras - krūšutēlus „Lauku zēns”, 20. gs. sāk., ģipsis 22 x 18 x 24 cm un „Lauku zēns”, 20. gs. sāk., ģipsis, 26 x 24 x 34 cm.

Abas skulptūras no 1949. gada atradās Krāslavas novadpētniecības muzeja krājumā. Līdz Krāslavas novadpētniecības muzeja likvidācijai 1954. gadā tā krājumā glabājās vairāki tēlnieka N. Aronsona darbi. Par to var spriest pēc tā laika ekspozīcijas fotogrāfijas, bet diemžēl pārējo darbu liktenis nav noskaidrots.

1955. gada 17. februārī Ludzas Novadpētniecības muzejam tika nodoti 330 priekšmetu no likvidētā Krāslavas novadpētniecības muzeja. Tajā skaitā divas tēlnieka Nauma Aronsona skulptūras.

Pasaules slavenais tēlnieks Naums Aronsons piedzima Krāslavā 1872. gada 25. decembrī. No 1889. līdz 1891. gadam viņš mācījās I. Trutņeva mākslas skolā Viļņā. 1891. gadā devās uz Parīzi, kur strādāja tēlniecības darbnīcā. Vēlāk iestājās bezmaksas dekoratīvās mākslas skolā un Kalarosi privātskolā. 1897. gadā Naums saņēma pirmo lielo pasūtījumu un piedalījās izstādē, kur ar savu darbu guva milzīgus panākumus. Kopš tā laika viņš katru gadu piedalījās salona izstādēs, tādējādi gūdams aizvien lielāku atzinību. Kritiķi viņa darbus novērtēja kā „mūsdienu antīkus”, jo par galveno savos darbos Aronsons uzskatīja klasiskās tradīcijas un neaizrāvās ar jauniem modes strāvojumiem. N. Aronsona daiļradē bija divas iemīļotās tēmas – bērni un slaveni cilvēki. Būdams slavas zenītā, N. Aronsons tika ievēlēts par Nacionālās mākslas pētīšanas komisijas žūrijas locekli Francijā. 1924. gadā tēlnieks tika apbalvots ar Francijas Nacionālā Goda Leģiona ordeni, bet no 1938. gada kļuva par Goda Leģiona virsnieku. Arī savu dzimto pilsētu Krāslavu tēlnieks neaizmirsa, bieži to apciemoja. Priedainē organizēja bērnu koloniju nabadzīgajiem un bāreņiem. Sakari pārtrūka pēc 1940. gada, kad, fašisma vajāts, N. Aronsons devās uz ASV, kur 1943. gada 30. septembrī nomira ļoti smagos emigrācijas apstākļos. Tēlnieka darbi arī pašlaik grezno daudzas pasaules pilsētas, to parkus un laukumus, glabājas muzejos Izraēlā, Francijā, Krievijā un citur.

Tēlnieka Nauma Aronsona daiļrade ir ļoti būtiska Krāslavas kultūras videi. 1991. gadā viņa vārdā tika nosaukta viena no Krāslavas pilsētas ielām. Viena no pastāvīgās muzeja ekspozīcijas „Pieci airi” sadaļām stāstīts par novadnieka N. Aronsona daiļradi. 2023. gadā pilsētas centrā tika izveidota ievērojamo mākslinieku darbu izstāde pilsētvidē „Dzimis Krāslavā”, kur viens stāsts ir veltīts slavenajam novadniekam N. Aronsonam.

2023. gadā sākās mutiskas pārrunas ar Ludzas Novadpētniecības muzeju par divu tēlnieka N. Aronsona darbu atsavināšanu Krāslavas novada muzeja labā un bija saņemta vienošanās par šādu iespēju. Tika iesākta atsavināšanas procedūra, sagatavoti nepieciešamie dokumenti un šī gada 3. oktobrī tika saņemts Latvijas Muzeju padomes atzinums un 31. oktobrī Latvijas Kultūras ministrijas lēmums par divu Nacionālā muzeju krājuma priekšmetu atsavināšanu no Ludzas Novadpētniecības muzeja, nododot tos Krāslavas novada muzejam.

2027. gadā tēlnieka Nauma Aronsona 155. gadadienā muzejs plāno organizēt piemiņas izstādi, veltītu pasaulslavenajam novadniekam, kur varēs aplūkot abas skulptūras, bet pirms tam krūšutēli tiks restaurēti.

Alla Lomanovska,
Krāslavas novada muzeja galvenā krājuma glabātāja

Foto apraksti:
1. 20. gs. sākumā tēlnieka N. Aronsona veidotie krūšutēli
2. N. Aronsons viesojas dzimtajā Krāslavā. Mājas pagalmā Rīgas ielā 65. 1930. gadi
3. N. Aronsona darbi Krāslavas novadpētniecības muzeja ekspozīcijā. 1950. g. sāk.