Tuesday, 5. November, 2024День имени: Lote, Šarlote
crest1 crest2

Līvānu stikls iemirdzējies pilsētā pie upes – Krāslavā

Добавлен: 05.07.2024

Vairāk nekā 130 gadus Līvānu stikls ir iekausēts Līvānu vārdā. Līvāni bija, ir un vienmēr paliks stiklinieku pilsēta. Līvānu stikla un amatniecības centra ceļojošā izstāde „Līvāni=stikls”, kurā ir redzami stikla meistara Aleksandra Logvina darbi, jau ir pabijusi Rīgā, Liepājā, Varakļānos, Daugavpilī, Līksnā, Saldū un Rēzeknē un nu, pašā vasaras ziedonī Līvānu stikls ir iemirdzējies arī pilsētā pie upes – Krāslavā.

3. jūlijā Krāslavas novada muzeja ekspozīciju un izstāžu zālē Pils ielā 10 tika atklāta Līvānu stikla un amatniecības centra stikla izstrādājumu izstāde „Līvāni=stikls”.

Stikla izstrādājumu ražošana Līvānos aizsākās 1887. gadā, kad Dinaburgas tirgotājs Jūliuss Fogess šeit izveidoja stikla fabriku. Gadsimtu gaitā stikla ražošanas tradīcijas mainījās un pilnveidojās. Līvānu stikls savus ziedu laikus piedzīvoja 1970.-1980. gados, kad Līvānu stikla fabrika bija lielākā stikla ražotne Baltijā un savu produkciju pārdeva ne vien Padomju Savienības teritorijā, bet arī ārvalstīs. 20. gadsimta 90. gadu pārmaiņu vējos sākās strauja uzņēmuma lejupslīde, līdz 2008. gadā stikla izstrādājumu ražošana Līvānos tika pilnībā izbeigta. Mūsdienās Līvānu stikla un amatniecības centrā ir iekārtota stikla pūšanas darbnīca, kurā aktīvi darbojas divi stikla pūtēji – Aleksandrs Logvins un Valērijs Veiss. Katru dienu no karstās stikla masas tiek radīti jauni izstrādājumi – krāsaini suvenīri un mirdzoši trauki.

Stikla darbnīcas ilggadīgais meistars Aleksandrs Logvins jau 39 gadus savu dzīvi saista ar stiklu. Padomju laikā skolēniem Līvānos bija plašas iespējas apgūt profesiju kādā no daudzajiem pilsētas uzņēmumiem. Aleksandrs iepazinās ar stikla ražošanu jau skolas laikā, un šī nodarbe kļuva par viņa profesiju mūža garumā. Meistars 24 savas dzīves gadus pavadīja Līvānu stikla fabrikā. Darba gaitu sākumā ražoja glāzes, bet vēlāk pievērsās sarežģītākiem izstrādājumiem. No 2014. gada līdz 2016. gadam Aleksandrs ar saviem darbiem piedalījās divās Starptautiskajās stikla mākslas izstādēs Zviedrijā.

No 2016. gada Aleksandrs, kopā ar savu palīgu Valēriju, demonstrē savu talantu un meistarību apmeklētājiem Līvānu stikla un amatniecības centra stikla pūšanas darbnīcā. Savas darba prasmes Aleksandrs ir pilnveidojis pašmācības ceļā, pētot citu mākslinieku darbus un papildinot teorētiskās zināšanas. Abi stikla pūtēji neapstājas pie sasniegtā un turpina pētīt un pacietīgi apgūt senas un sarežģītas Venēcijas tehnikas. Aleksandrs vislabprātāk izgatavo stikla izstrādājumus ar praktisku pielietojumu – glāzes, vāzes, saldumu traukus.

Aleksandrs: „Es vēlos, lai cilvēki manus darbus lieto ikdienā, nevis nopērk un noliek sekcijā, pēc tam aizmirstot par tiem”.

Aleksandrs uzskata, ka visgrūtāk ir veidot dzīvniekus. Kā viņš pats saka: „Es neesmu avangardists”. Aleksandrs atzīst, ka sava burvība piemīt arī caurspīdīgajam stiklam, tomēr priekšroku dod krāsainā stikla izstrādājumiem.

Pasākuma gaitā Līvānu stikla un amatniecības centra izstāžu un ekspozīciju kuratore Kristīne Lipkova pastāstīja par izstādē skatāmajiem unikālajiem stikla izstrādājumiem un radošu, bet nepārprotami ļoti specifisku stikla pūšanas procesu.

Šī unikālā, visās varavīksnes krāsās zaigojošā izstāde tapusi sadarbībā ar Līvānu stikla un amatniecības centra speciālistiem: vadītāju Ilzi Griezāni, izstāžu un ekspozīciju kuratori Kristīni Lipkovu, krājuma glabātāju Agiju Ivanovu un stikla meistaru Aleksandru Logvinu. Par muzikālo noformējumu parūpējās skaņu rīku meistars Aleksandrs Maijers, kura izpildījumā skanīgās melodijas piepildīja izstāžu zāli, radot sirsnīgu pasākuma atmosfēru.

Izstāde ir aplūkojama līdz 12. augustam.

Baiba Mileika,
Krāslavas novada muzeja direktore
Jura Rogas foto
Fotogalerija


Новый опрос

November - 2024
M T W T F S S
 
01
02 03
04
05
06 07 08 09 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30  

Фото дня

  • Фото Юриса Роги

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde