Celu jostu aušanas meistardarbnīca Aulejas pagasta bibliotēkā

Добавлен: 10.02.2025

Kas tas ir?

Celošana jeb celu jostu aušana, kas ir vīšanas un aušanas apvienojums, savu nosaukumu ieguvusi no celu galdiņiem – dēlīšiem, kuros ievērtie velku pavedieni aušanas procesā maina vietas līdz ar dēlīšu pagriezieniem pēc katra ieaustā auda pavediena. Jostu aušana celu tehnikā Latvijā ir sens rokdarbu veids. Apliecinājums tam ir arheoloģiskajos izrakumos atrastie darbu fragmenti no 6. gs. Greznākie celu jostu jeb celaiņu fragmenti, kas ir atrasti, datēti ar 11.–13. gs. un atradušies latgaļu un lībiešu apdzīvotajās teritorijās. Cilvēki mūsdienās arvien biežāk sāk apzināties kultūras mantojuma nozīmi un vērtību, tāpēc svarīgos ģimenes notikumos kā dāvanu izvēlas celu jostas. Tām ir bijusi liela nozīme mūsu senču dzīves ritējumā, jo celu jostas tika dāvinātas kāzās jaunajam pārim, krustabās jaundzimušajam kā aizsardzības un laimes simbols. Savukārt bērēs celu josta tika dota līdzi aizgājējam, lai tā sargātu viņa dvēseli. (Slišāne Keita, „Celu jostiņu aušanas tradīcija Ziemeļlatgalē” 2023, nematerialakultura.lv)

Ideja kļuva par realitāti

Tā kā ir diezgan maz meistaru, kuri varētu iemācīt celu jostu aušanu, bet tā ir amatniecības prasme, kas noteikti jāsaglabā, tad 6. februārī Aulejas pagasta bibliotēkā uz meistardarbnīcu „Celu jostu aušana” pulcējās gan vietējās iedzīvotājas, gan viešņas no Ūdrīšu pagasta. Ideju par celu jostu aušanu tieši Aulejā jau ilgāku laiku loloja Aulejas pagasta bibliotēkas vadītāja Inta Vecele. Pateicoties Intas aktivitātei un uzņēmībai, šī ideja kļuva par realitāti. Bet Konstantinovas pagasta bibliotēkas vadītāja Nellija Osipova, kura šo prasmi ir apguvusi pašmācības ceļā, piedaloties aušanas darbnīcas „Indra” īstenotajā projektā „Celu jostu aušanas tradīciju saglabāšana Krāslavas novadā”, uz mirkli kļuva par skolotāju, lai dalītos savās zināšanās un pieredzē.

Pievienotā vērtība

Nedaudz teorijas un vairākas stundas aktīva darba meistardarbnīcas apmeklētājām noslēdzās ar iespēju sākt aust savu celaini. Tas nav darbs, kas padarāms vienā dienā, tāpēc būs jaunas tikšanās, kuru laikā turpināsies iesāktais aušanas process, jo kopā viss izdodas ātrāk un kvalitatīvāk. Pievienotā vērtība meistardarbnīcai ir tās vadītājas Nellijas Osipovas radošums un aizraušanās ar daudzām lietām, piemēram, dziedāšanu, ziedu audzēšanu, floristiku, dažādu veidu rokdarbiem, senlietu, zvaniņu, porcelāna tējkannu, tējas paciņu kolekcionēšanu, kas dod iespēju sarunām un jaunām idejām.

Šādas tikšanās reizes ne tikai vieno kopienas iedzīvotājus, piedāvā iespēju apgūt jaunas prasmes, bet ir vērtīgs ieguldījums arī nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, jo celu jostu aušanas tradīcija 2023. gadā ir iekļauta Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Kurš gan cits, ja ne mēs paši būsim tie, kuri saglabās un nodos tālāk nākamajām paaudzēm tās vērtības, prasmes un amatus, kas mums ir palikuši pūrā no mūsu senčiem?

Ilze Vovka,
Aulejas Tautas nama kultūras pasākumu organizatore
Anataola Kauškaļa foto
Fotogalerija