Sievietes skaistums slēpjas acīs

Pievienots: 11.03.2016

Ar smaržīgiem ziediem pavasaris nāk katrā mājā! Skaistās, mīļās, maigās un vislabākās sievietes pasaulē 8. marta svētkos apsveica arī Skaistas pagastā, novēlot, lai pavasaris atnāk ar mīlestību, laimi un labklājību!

Svētkos Skaistas sievietēm pārmaiņus koncertēja līnijdeju grupa „Harmonija” un ciemiņi - Kalniešu Tautas nama sieviešu vokālais ansamblis „Fantāzija”. Abos kolektīvos darbojas sievietes, tālab šādos svētkos pasākums obligāti bija jāvada vīrietim, un ar šo uzdevumu lieliski tika galā pedagogs Edvīns Vecelis.

Atklājot pasākumu, viņš sacīja, ka varētu gari un plaši runāt par vēsturiskiem notikumiem 8. marta datuma kontekstā. Gan par 1857. gada šūšanas uzņēmuma sieviešu demonstrācijām Ņujorkas ielās ar līdzvērtīgas attieksmes pieprasījumiem, gan par Klāras Cetkinas sadzirdēto aicinājumu Kopenhāgenas sieviešu konferencē 1910. gadā iedibināt Starptautisko sieviešu dienu, gan par 1979. gada ANO Konvenciju par diskriminācijas izskaušanu pret sievietēm.

Edvīns: „Bet ne šodien. Šajā svētku dienā vēlos pavasarmīļi sveikt visas sievietes, dāmas, lēdijas, lieliskās meitenes, džuses, beibes, čirkas, māsas, mammas, vecmammas, kolēģes un nezināmās pretimnācējas un aicināt izbaudīt katru skaisto dzīves mirkli, kas jums nāk priekšā!”

Pasākuma turpinājumā vadītājs šo dienu iezīmēja ar īpašiem vārdiem, kas parāda ne tikai sievietes būtību, bet arī viņas īpašo lomu un vietu sabiedrībā.

„Reiz mazs zēns jautāja mātei: „Māmiņ, kādēļ Tu raudi?”
„Jo es esmu Sieviete,” atbildēja viņa.
„Es nesaprotu,” teica zēns.
„Tu nekad to nesapratīsi,” atbildēja māte, apskaujot dēlu.
Tad zēns jautāja tēvam: „Tēt, kādēļ māmiņa dažreiz raud bez iemesla?”
„Visas sievietes kādreiz raud tāpat vien,” klusi atbildēja tēvs.
Pagāja laiks... zēns izauga...
Reiz, būdams jau vīrietis, viņš jautāja Dievam: „Dievs, kādēļ sievietes raud? Raud bez acīmredzama iemesla? Kādēļ?”
Un Dievs atbildēja:
„Kad radīju sievieti, es to vēlējos īpašu!
Es devu viņai rokas - tik stipras, lai visu pasauli spētu plaukstās noturēt,
Tik maigas, lai bērniņa galvu tās atbalstītu
Es devu viņai garu, tik stipru, lai spētu izciest dzemdību sāpes,
Es devu viņai gribu, tik stipru, ka viņa dodas tālāk, kad citi krīt,
bet tai pašā laikā viņa rūpējas par kritušajiem, slimajiem un pagurušajiem, par to nežēlojoties.
Es devu viņai spēku, lai atbalstītu vīrieti savu, neskatoties uz viņa trūkumiem,
Es viņu radīju no vīrieša ribas, lai viņa zinātu, kā pasargāt viņa sirdi,
Es devu viņai prātu saprast, ka labs vīrietis nekad nesāpinās sievieti apzināti.
Vien dažreiz, izjūtot viņas spēku un drosmi, nostājoties blakus bez šaubām.
Un visbeidzot...
Es devu viņai asaras... un tiesības tās liet, kur un kad nepieciešams.
Atceries, mans dēls, sievietes skaistums nav viņas apģērbā, frizūrā vai augumā,
Sievietes skaistums slēpjas acīs, kas atver durvis uz viņas sirdi - uz to vietu, kur mīt Mīlestība!”

Jāatzīmē, ka skaisti vārdi skanēja katra priekšnesuma pieteikumā, kopā tie bija desmit priekšnesumi, tostarp viens ļoti īpašs - arī šogad Gunta Ļaksa-Timinska sagatavoja skaistu dāvanu, un tas bija jau divpadsmitais netradicionālās modes šovs. Ugunīgā pērtiķa gadā viņa izveidoja „Sarkanbalto tērpu kolekciju”, kurai, spriežot pēc aplausiem, skatītāji deva augstu novērtējumu. Sevišķi liels paldies tika sacīts talantīgajai Guntai, kura spēj katru gadu atkal no jauna pārsteigt visus ar savu modes šovu! Viņai tika pasniegti ziedi, protams, arī pārejām abu kolektīvu sievietēm. Pēc tam no zēnu rokām ziedus saņēma arī katra sieviete zālē, kura vēroja šo lielisko svētku koncertu. Skatītājus, šķiet, aizkustināja zēnu noslēdzošais solis, kad viņi uzdāvināja tulpītes arī nedaudzajām pavisam vēl jaunām daiļā dzimuma pārstāvēm, praktiski vienaudzēm, kuras tai pēcpusdienā atradās skatītāju zālē.

Juris Roga, autora foto