Jura Rogas foto
Pievienots: 19.06.2015
11. jūnijs Krāslavas Varavīksnes vidusskolas mazajā skolā bija visai skaļš – šeit notika noslēguma pasākums projektam „Vai tu tici brīnumiem?”, kuru īstenoja Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 11.b klases skolēni. Pasākumā piedalījās gan projekta realizētāji, gan pedagogi, gan sākumskolas skolēni, gan viņu vecāki, citi tuvi cilvēki. Pasākums sākās ar mūzikas skaņām, turpinājumā dziesmas un mūzika skanēja visai bieži, kā arī sākumskolas bērnu lasīta dzeja, dziesmas pašu izpildījumā, dejas un spēles, jo, kā saka, kopā jautri soļot! Projekta gaitā visi ir daudz mācījušies un daudz jaunu draugu atraduši. Priekšā tagad jautra vasara, kurā nav nekā labāka par sauli, upi un jautru dziesmu.
Projekta „Vai tu tici brīnumiem?” koordinatore bija Daina Strupiša, tas norisinājās Krāslavas Varavīksnes vidusskolā, un tas paredzēja vasaras nodarbību organizēšanu mazākiem bērniem. 11. b klases aktīvistes piedāvāja savu atbalstu sākumskolas audzēkņu brīvā laika organizēšanai vasaras brīvlaikā. Projektā tika iesaistītas desmit jaunietes un 28 sākumskolas skolēni. Vasaras nometnes laikā projekta mazajiem dalībniekiem tika organizētas neformālās aktivitātes: bērni spēlēja, dziedāja un dejoja, piedalījās sporta aktivitātēs svaigā gaisā un radošajās darbnīcās. Jaunieši bija tie, kuri iesaistījās vasaras nodarbību organizēšanā, izstrādājot savas rekomendācijas, plānojot dienas norisi un pavadot laiku ar sākumskolniekiem.
Daina Strupiša: „Iesaistoties projektā, 11. klases jaunieši uzņēmās brīvprātīgu darbu ar maziem bērniem. Tas jauniešus motivēja papildus mācīties un arī palīdzēs viņiem izvēlēties savu nākotnes profesiju un karjeru. Viņi jau otro gadu strādā vasaras laukumā, palīdz skolotājiem, vada pasākumus. Šogad nometnes nosaukums bija „Vai tu tici brīnumiem?”, un tālab bērni veica dažādus izzinošus eksperimentus. Ko šādas nometnes dod bērniem? Vispirms - prasmi kontaktēties. Tas ir ļoti svarīgi gan jaunākiem, gan vecākiem bērniem. Un šos lielos bērnus nodarbību beigās mūsu mazie bērni nemaz tik viegli neatlaida projām. Viņi aplīp apkārt un neļauj aiziet mājās!”
Projekta dalībniece Anastasija Nikitina: „Projektā iesaistītie jaunieši sadalījās grupiņās pa divi cilvēki un aprakstīja visas aktivitātes, kuras organizēja mazajiem bērniem. Viens sagatavoja mīklas, cits - spēles, kāds vadīja eksperimentu. Viss bija skrupulozi saplānots - pirmajās dienās apgūstam dzīvniekus, nākamajās - jau augus, tad eksperimenti un citas aktivitātes. Es atceros sevi tai laikā, kad pati apmeklēju sākumskolu. Arī pati apmeklēju vasaras laukumu, gāju ekskursijās, pastaigājos pa mežu, bija patiesi interesanti. Bet šīs atmiņas neizmantoju, gatavojoties strādāt ar šiem bērniem, jo laiks rit, viss mainās, un katru sīkumu nevar atminēties. Mēs viņiem izdomājām kaut ko jaunu. Skolā bija projektu nedēļa, pulcējāmies kopā, spriedām, kā un ko darīsim.
Pats interesantākais, manuprāt, bija iespēja vērot, ka bērniem patīk līdzdarboties un eksperimentēt. Bija saviļņojoši dzirdēt mazo bērnu stāstus, kuri jau izdomājuši, par ko vēlas kļūt. Piemēram, viena meitenīte stāstīja, ka grib kļūt par ķirurgi, jo viņas vectēvs smagi slimoja un viņu izglāba ķirurgs. Tāpēc viņa uzskata, ka tas ir ļoti labs darbs. Pateicoties šim projektam, arī mēs, jaunieši, spējām labāk izprast savas vēlmes. Rudenī sākšu mācīties 12. klasē, jau jāsāk domāt par nākotnes profesiju. Esmu nolēmusi kļūt par sākumskolas skolotāju, jo gribu mācīt jaunāko klašu bērnus un būt klases audzinātāja. To sapratu, pateicoties šim projektam, vēl pagājušajā gadā, kad tikai sākām strādāt ar mazajiem bērniem. Šogad šī pārliecība nostiprinājās - ir ļoti interesanti strādāt ar sākumskolniekiem!”
Juris Roga, autora foto