Moderno mehāniskās apstrādes tehnoloģiju pielietojums reversajā inženierijā

Pievienots: 04.02.2016

Profesionālās izglītības kompetences centra „Rīgas Valsts tehnikums” (RVT) Krāslavas teritoriālās struktūrvienības telpās tika organizēts trīs dienu seminārs, kurā piedalījās četri pārstāvji no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), kā arī Rīgas Valsts tehnikuma students, tehniskais darbinieks un pedagogs. Lai arī kopējais dalībnieku skaits nav liels, šis seminārs ir ļoti nopietns solis abu izglītības iestāžu tālākās sadarbības programmā. Semināra galvenie virzieni bija trīs dimensiju skenēšana, objekta virtuāla izveidošana un izgatavošana ar robotrokas palīdzību, lai padziļinātu zināšanas un apmācītu jauniešu strādāt ar robot roku.

Firmas „Colla” viceprezidents Ivo Lipste šos jautājumus pārzina no nulles un spēj visu paveikt bez problēmām (lai nevienu nemulsina fakts, ka pats firmas viceprezidents nodarbojas ar apmācības jautājumiem tik sarežģītā jomā).

- Kāpēc šodien esat Krāslavā?

- Mums ir kārtējais mācību cikls par tehnoloģijām, kas iegādātas ar Krāslavas novada domes un Eiropas fondu palīdzību 2013. gadā. Šis projekts ir viens nopietns solis uz mehānisko apstrādi, un profesionālās izglītības iestāde ir tā vieta, kur šodien vajadzētu apgūt modernās tehnoloģijas. Viss projekts sastāvēja no tā saucamās „cietās” un „mīkstās” daļas. Realizējot „cieto” daļu, tika uzstādīts šis datorvadāmais robots – manipulators, kas absolūti pielāgots kokapstrādes operāciju veikšanai. Šajā gadījumā tā ir frēzēšana. Ar šo robotu var veikt ne tikai tādas primitīvas lietas, kā izzāģēt kādas līkas detaļas, izgriezt bareljefu, bet var apstrādāt absolūti telpiskas lietas no dažādām pusēm. Intervija ir pārāk īsa, lai to visu izstāstītu, bet es pieņemu, ka tie, kurus tas interesē plašāk, noteikti var vērsties Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas teritoriālajā struktūrvienībā, kur visu parādīs un paskaidros. Pats svarīgākais ir tas, ka šāda iekārta ir pirmā izglītības sistēmā visā Latvijā. Tā ir jaudīga un efektīva, ar to var ne tikai mācīties, bet arī izgatavot reālus priekšmetus.

Par projekta „mīksto” daļu var teikt, ka ir uzstādīts speciāls programmnodrošinājums, kas sastāv no divām daļām: „Mastercam” un „Robotmaster”. Abi šie programmprodukti paredzēti, lai no trīsdimensiju modeļiem mēs varētu izveidot apstrādes programmas robotam un piespiest viņu izfrēzēt detaļas.

- Tātad kāds ir šīs mācību tūres galvenais uzdevums?

- Galvenais uzdevums saskaņā ar RVT Krāslavas teritoriālās struktūrvienības vēlmi bija atrisināt vienu svarīgu un modernu uzdevumu, un šis virziens ir reversā inženierija. Ja tradicionāli ierastā gadījumā konstruktors izdomā kādu konstrukciju un pēc tam to konstrukciju kaut kādā veidā izgatavo, tad šeit ir otrādi - sākumā ir kāds modelis. Vai nu mākslinieks kaut ko izveidojis no plastilīna, vai arī, kā šodien mūsu gadījumā, restaurācija. Un tā lieta nu nemaz nav tik vienkārša, kā varbūt šķiet – koka kāja ar kokgriezumiem.

- Kas tika darīts?

- Ar speciālu skeneri tika noskenēta šī kāja un izveidots telpiskais jeb trīsdimensiju modelis. Mūsu uzdevums bija veikt šīs kājas apstrādi uz robotizētā kompleksa. Lēnā garā darbojoties, esam atrisinājuši jautājumus, kā pareizi skenēt un izveidot modeli, nākamajā dienā pārgājām pie apstrādes. Protams, ka to visu var izdarīt ātrāk, bet te ir klāt mācību elements - nevis rupji veicām darbības, bet klātesošajiem tika skaidrots, kāpēc katra no tām nepieciešama. Sistēmas ir sarežģītas, vārdam vietas nav, un cilvēkiem nemitīgi jāceļ kvalifikācija. Seminārā par moderno mehāniskās apstrādes tehnoloģiju pielietojumu reversajā inženierijā tika pieaicināta grupa no RTU. Viena no viņu tēmām – piemeklēt optimālus un pareizus režīmus kokapstrādei tieši frēzēšanas darbiem. Šādus mācību ciklus noteikti atkārtosim, un to biežums būs pakārtots vajadzībai un valsts tehnikuma plāniem.

RTU dizaina tehnoloģiju institūta laboratorijas vadītājs Artūrs Ķīsis: „Pēc būtības ciparu vadības tehnoloģijas tā ir mūsu neizbēgama nākotne, tā ir šodiena, lai konkurētu darba tirgū, un tā ir neizbēgama ikdiena pasaulē, globāli raugoties. Šāda veida tehnoloģijas dos iespēju mūsu topošajiem un esošajiem speciālistiem konkurēt darba tirgū augstā līmenī. Mūsu sadarbība starp universitāti un tehnikumu attīstās. Universitātē ir vienkāršāks darbgalds – trīsasu, bet Krāslavā ir sešasu. Te paradās loģiskā pēctecība: mums Rīgā nav tādu resursu, bet mums ir zināšanu bāze un ir iespēja attīstīties tālāk, un mēs nākam šurp ar savām zināšanām un pieredzi, dalāmies ar tehnikuma kolēģiem, viņi dalās ar savām tehnoloģijām, un veidojas abpusēji izdevīgā mijiedarbība. Pamatdoma ir ne tikai pašiem pasniedzējiem apgūt tehnoloģijas, bet arī universitātes spēcīgajiem studentiem dot iespēju atbraukt un apgūt to, kas viņus interesē. Šodien kopā ar mani atbrauca divas studentes no maģistriem. Savukārt tehnikuma studentiem ir iespēja apgūt pamatus, lai vieglāk ritētu studijas universitātē.”

Juris Roga,
autora foto