Jura Rogas foto
Pievienots: 17.01.2018
Īstenojot savas funkcijas, pašvaldībām ir jāveic darbs arī ar jaunatni. Krāslavas novada Izglītības pārvaldes paspārnē Skolas ielā 7 strādā jaunatnes lietu speciāliste Julianna Moisejenkova. Vispirms es uzdevu viņai jautājumu par to, kas ir viņas būtiskākie pienākumi šajā amatā?
- Pēc nepilnu divu gadu pārtraukuma jaunatnes darboņa jomā ar sparu esmu atgriezusies darbā, ir mainījusies arī darba specifika, līdzšinējo jauniešu koordinatoru amatu novada domē esmu mainījusi pret Jaunatnes lietu speciālistu Krāslavas novada Izglītības pārvaldē. Manos pienākumos ietilpst ne vien jaunatnes politikas koordinācija novadā, bet arī Izglītības pārvaldes iekšējās dokumentācijas apstrāde. Darba mērķis jaunatnes politikas jomā paliek nemainīgs, tas ir: radīt labvēlīgu vidi jaunatnes dzīves kvalitātes uzlabošanai novadā. Izvirzīti šādi uzdevumi: veicināt un atbalstīt jauniešu iniciatīvas novadā, neformālā izglītības ceļā sniegt jauniešiem dzīvei nepieciešamās zināšanas, kompetences un prasmes, nodrošināt jauniešiem iespējas lietderīgi izmantot brīvo laiku, kā arī sekmēt jauniešu vajadzībām atbilstošas informācijas pieejamību. Es aktīvi sadarbošos ar skolām, skolēnu pašpārvaldēm, biedrībām, kuru darbības sfēra saistīta ar jauno paaudzi, neformālajām jauniešu grupām un novada jauniešiem.
- Kāda vecuma cilvēkus var attiecināt pie jauniešiem un cik liela šī grupa ir mūsu novadā?
- Saskaņā ar Jaunatnes likumu jaunieši Latvijā ir personas vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Pēc Iedzīvotāja reģistra datiem (uz 10.01.2018.) novadā deklarēts 4381 jaunietis, kas ir dzimis laika posmā no 01.01.1993. līdz 31.12.2005. gadam (kam šogad aprit 13-25 gadi).
No tiem: Krāslavā – 2434, Aulejas pagastā – 68, Indras pagastā – 237,Izvaltas pagastā – 158, Kalniešu pagastā – 160, Kaplavas pagastā – 113, Kombuļu pagastā – 167, Krāslavas pagastā – 151, Piedrujas pagastā – 78, Robežnieku pagastā – 184, Skaistas pagastā – 138, Ūdrīšu pagastā - 493. Protams, faktiskais jauniešu skaits Krāslavas novadā ir krietni mazāks nekā deklarēto, bet statistika šādus datus neapkopo.
Aicinu pievērst uzmanību arī Krāslavas novada Izglītības pārvaldes datiem par jauniešu skaitu izglītības iestādēs. 2017./2018. mācību gadā tajās kopā mācās 688 jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem: Krāslavas Valsts ģimnāzijā – 198, Krāslavas pamatskolā – 81, Krāslavas Varavīksnes vidusskolā – 204, Krāslavas grāfu Plāteru v.n. Poļu pamatskolā – 15, Indras pamatskolā – 31, Izvaltas pamatskolā – 15, Robežnieku pamatskolā – 16, PIKC Rīgas Valsts tehnikuma Krāslavas teritoriālajā struktūrvienībā - 128.
Nodarbinātības valsts aģentūras Krāslavas filiālē uz 2017. gada 31. decembri reģistrējušos jauniešu bezdarbnieku skaits (no 15 līdz 29 gadiem) bija 126 no tiem: 61 jauniete, 65 jaunieši, ilgstošie bezdarbnieki - 30 (NVA uzskaitē atrodas ilgāk par 12 mēnešiem).
Iepazīstoties ar šo informāciju, katrs lasītājs pats sev var izdarīt dažādus secinājumus, piemēram, daudz vai maz jauniešu ir mūsu novadā? Katrā ziņā jauniešu ir pietiekami, lai ar viņiem strādātu un šis darbs nestu augļus.
- Kādas lielākās aktivitātes plānojat piedāvāt jauniešiem 2018. gadā?
- Par tradīciju ir kļuvuši pašvaldības projektu konkursi jauniešiem, arī šogad tāds konkurss tiks organizēts. Ikviens novada jaunietis var iesniegt projektu, lai realizētu savu ideju kādā no šādām jomām: izglītība, dabas aizsardzība, apkārtnes labiekārtošana, kultūra, māksla, sports, brīvais laiks. Maksimālais finansējums viena projekta realizācijai ir 300 eiro, kopējais projektu budžets 2018. gadā ir 4500 eiro.
Realizējot projektu „Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs”, tiks organizētas aktivitātes jauniešiem pašnovērtējuma veikšanai, karjeras lēmumu pieņemšanai, izglītības iespēju izpētei, uzņēmējdarbības iepazīšanai reģionā.
Biedrības „Latgales jauniešu sadarbības tīkla” biedri turpinās darbību Latvijas jaunatnes konsultatīvajā padomē.
Biedrība „Latvijas sociālās adoptācijas asociācija” sadarbībā ar PIKC Rīgas Valsts tehnikums Krāslavas teritoriālo struktūrvienību un Krāslavas novada domes līdzfinansējumu izveidos foto - videostudiju jauniešiem, kurā viņi varēs radoši izpausties un lietderīgi pavadīt savu laiku. Projekta mērķa grupa ir pilsētas un novada jaunieši.
Meklēsim arī papildus finansējumu jauniešu aktivitātēm, iesaistoties dažādos projektos, pasākumos, konkursos, semināros un nometnēs.
- Kā novada jaunieši var iegūt vai iegūst informāciju par sev pieejamām iespējām izglītībā, nodarbinātībā, brīvā laika pavadīšanā un citos viņiem aktuālos jautājumos?
- Manuprāt, avīzes jaunieši lasa ļoti maz un neregulāri, turpretī interneta resursus lieto gana daudz, kur lielākoties arī notiek informācijas apmaiņa. Tīmekļa vietnē www.kraslava.lv ir sadaļa jauniešiem, tur var atrast un ievietot jaunumus un aktualitātes jaunatnes lietu jomā. Informācija tiek izsūtīta izglītības iestādēm, biedrībām, skolēnu pašpārvaldēm, jauniešu atbalsta personām. Plānots atjaunot biedrības „Latgales jauniešu sadarbības tīkls” tīmekļa vietnes www.ljst.lv darbību. Aicinu sekot līdzi informācijai un līdzdarboties!
Jaunieši savus jautājumus, iniciatīvas var pārrunāt ar mani arī klātienē Krāslavā, Skolas ielā 7, Izglītības pārvaldes 7. kabinetā, pieņemšanas laiks - katru darba dienu no plkst. 8.00 līdz plkst. 17.15. Vēlams iepriekš sazināties pa tālruni 26302442, jo var gadīties, ka kādā no darbadienām esmu mācībās vai izbraukumā. Jaunatnes lietu speciālistam ir nepārtraukti jāizglītojas, jādibina kontakti ar citu novadu speciālistiem veiksmīgai jaunatnes politikas īstenošanai. Regulāri tiekos ar Izglītības un zinātnes ministrijas speciālistiem jaunatnes lietu jomā, lai apspriestu aktivitātes šajā darbības sfērā.
- Dzirdēts viedoklis, ka mūsdienu jaunieši ir ambicioza un ļoti mainīga sabiedrības daļa. Vai to pašu var sacīt konkrēti par mūsu novada jauniešiem un kā tas izpaužas?
- Ambiciozi? Jā, bet tas taču ir labi! Mūsu novada jauniešiem ir savs viedoklis, sava nostāja, citas pozitīvas īpašības. Pieaugušajam ir jābūt elastīgam un saprotošam, jānoķer kopējā straume un jāplūst vienā virzienā. Mēs taču mācāmies cits no cita, galvenais - nepazaudēt savstarpējo cieņu. Tas, ko jaunietis redz, dzird un izjūt ikdienā, veido viņa personību. Videi ir jābūt tādai, lai cilvēks aug, nevis grimst.
Man, jaunatnes lietu speciālistei, ir nedaudz skumīgi apzināties to, ka jaunieši ir sabiedrības mainīgā daļa. Kad jau izveidojies labs kontakts ar jaunieti vai jauniešiem, ir jauniešu kodols, ir uzticēšanās un draudzība, pēkšņi jaunietim jādodas projām. Viņš nokļūst jaunā vidē, jaunā skolā, kāds sāk strādāt utt. Arī vasaras brīvlaikā jaunieši man lielākoties nesasniedzami, un tā gan ir problēma.
- Jūsuprāt, ko ir nepieciešams paveikt jauniešu labā, lai viņus ieinteresētu palikt vai izbraukušos atgriezties dzīvot savā novadā?
- Manuprāt, mūsu novada jaunieši ļoti mīl savu dzimto pusi un pilsētu, varbūt tikai brīžiem neatzīst un nepieņem tās pozitīvās iezīmes. Bet tas ir raksturīgs visiem Latvijas mazpilsētās dzīvojošiem jauniešiem. Padzīvojot svešumā, mēs pa īstam spējam novērtēt savu dzimto ciematu un pilsētu. Atgrieztos droši vien daudzi, ja būtu plašākas darba iespējas. Jaunieši ir novada izaugsmei nozīmīga sabiedrības daļa, par kuru priecājamies un atbalstām dažādos veidos.
- Paldies par interviju!
Juris Roga,
autora foto