Krāslavas Valsts ģimnāzijas skolotājas dalās pieredzē par mācīšanu, balstītu kompetencēs

Pievienots: 11.11.2019

Šī gada 1. novembrī Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijā notika konference „Mācīšana un mācīšanās kompetencēs balstītā izglītībā”, kurā piedalījās Rēzeknes pilsētas, Rēzeknes, Ludzas, Zilupes, Ciblas, Kārsavas un Viļānu novada pedagogi. Pateicoties sadarbībai ar valsts ģimnāzijām, šāda iespēja tika piedāvāta arī mums, ko, protams, izmantojām, jo mūsdienās, lai varētu palīdzēt skolēniem mācīties, skolotājam pašam ir ļoti daudz jāmācās un jānostiprina daudzas prasmes. Nemitīgi. Un, ja vēlamies, lai mūsu skolēni būtu cītīgi, atbildīgi, empātiski, iniciatīvas bagāti, godīgi, laipni…, tad vispirms mums pašiem tādiem ir jābūt.

Izpratnes maiņa par mācību procesa organizēšanu un skolēna pašvadītu mācīšanos nosaka arī izpratnes par skolotāja darbību mācību stundā maiņu. Proti, procesā, kas balstās uz mācīšanas darbību, skolotājs ne vienmēr uzņemas paveicamu uzdevumu, tas ir, apmierināt ikviena skolēna vajadzības. Tajā pašā laikā skolēns ne vienmēr iemācās uzņemties atbildību, novērtēt savu darbību un sasniegumus. Savukārt procesā, kur pamatā ir skolēna pašvadīta mācīšanās, skolotājs ir organizators, atbalstītājs un, abām pusēm sadarbojoties, mainās arī skolēna loma – uzņemas atbildību par savu darbību. Skaidrs, ka iesakņojošos uzskatu maiņa ir ilgstošs process, jo jāmainās gan uzskatiem par to, kas ir labs mācību process un sasniedzamais rezultāts, gan jāpilnveido zināšanas par veidiem, kā īstenot uzskatu maiņu, kā arī jāpilnveido prasmes, kas nepieciešamas uz skolēna mācīšanos orientēta procesa organizēšanai.

Konferencē uzstājās Sandra Drelinga,  Rēzeknes Valsts 1.ģimnāzijas direktora vietniece izglītības jomā, mācīšanās konsultante, eksperte, kas runāja par „Skolotājām nepieciešamajām prasmēm, īstenojot mācību saturu kompetenču pieejā”, bet   Anžela  Jurāne – Brēmane, Dr.paed., Vidzemes Augstskolas docente,  IZM vecākā   eksperte, sniedza ieskatu par skolēnu zinātniski pētniecisko darbu izstrādi.

Dienas turpinājumā skolotājiem bija iespēja iesaistīties dažādās meistarklasēs, piemēram, „Bionikas elementu integrēšana mācību stundās”, „Datorikas integrēšana mācību saturā 1.-3.klasē”, „Komplekso uzdevumu piemēri vēstures un sociālo zinību stundās”, „Kā pareizi formulēt stundas sasniedzamo rezultātu (SR)? Ko pareiza SR formulēšana dod skolēnam? Kā var saņemt no skolēniem atgriezenisko saiti par SR sasniegšanu?”, „Kompetenču pieejā balstīta angļu valodas mācību stunda” un daudzās citās. Arī mēs piedāvājām savu meistarklasi „Informātika, psiholoģija, literatūra. Darām kopā!”, kur integrētā mācību stundā parādījām, kā ir iespējams apvienot pirmajā brīdī, šķiet, neapvienojamus mācību priekšmetus. Jāsaka, ka meistarklase izdevās lieliska, jo klātesošie nodarbības beigās izteica savu sajūsmu par dzirdēto un redzēto, kā arī ieteica padomāt par iespēju savu meistarklasi parādīt vēl plašākam pedagogu lokam.

Braucot mājās un analizējot dienu, secinājām, ka ģimnāzijā skolotāji ikdienā darbojas, balstoties uz skolēna mācīšanos orientēta procesa organizēšanu, kur mācīšanās ir aktīvs process un skolēni apgūst jaunas zināšanas un pieredzi, aktīvi līdzdarbojoties – izvirzot mērķus, analizējot, vērtējot.

Sandra Nemeņonoka un Ilga Stikute, 
Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktora vietnieces