Starpdisciplināra stunda „Pētījums mežā”

Pievienots: 23.11.2020

Jau mēnesi mācoties attālināti un klasesbiedrus redzot tikai tiešsaistes stundās datora ekrāna, uzvirmo jaukas atmiņas par 10. oktobrī notikušo starpdisciplināro stundu - pētniecisko darbu „Pētījums mežā”. Tas notika „Latvijas Valsts mežu” 276. kvartālā 7. nogabalā, un to mums vadīja ģeogrāfijas skolotāja Silva Skride un matemātikas skolotāja Ligita Pelnika.

Stundai mēs jau iepriekš veicām lielu sagatavošanās darbu: iepazināmies ar stundas mācību uzdevumiem un sasniedzamo rezultātu, izveidojām darba grupas, sadalījām pienākumus katram grupas dalībniekam. Galvenais mūsu uzdevums bija pētīt meža ekosistēmu, nosakot koksnes krāju un augu sugu daudzveidību, ar sensoriem noteikt augsnes mitrumu, temperatūru un apgaismojumu. Tāpat izmantojām „LVM GEO Mobile” aplikāciju, lai noteiktu mežaudzes atrašanās vietu, pievienojot veģetācijas datu slāni, noteiktu koku vidējo augstumu. Novērtējām mežaudzes vitalitāti – fotosintēzes procesu aktivitāti, izmantojot infrasarkanā ortofoto datu slāni, un secinājām, jo sarkanāks slānis, jo aktīvāka enerģijas aprite mežaudzē.

Pēc praktiskās darbošanās mežā mēs pēc formulām veicām matemātiskos aprēķinus un izdarījām secinājumus, ka pētījām jaunaudzi, kurā valdošā koku suga bija priede, meža augšanas apstākļu tips - lāns, kuram zemsedzē aug sūnas – spīdīgā stāvaine, Šrēbera rūsaine, parastā spuraine, brūklenes, virši. Pētāmo priežu vidējais augstums bija 9 metri.

 Laura Kozlovska par stundu raksta:

 - „Es uzzināju, kā viegli aprēķināt koka augstumu, cik daudz koku atrodas 100 m²   lielā laukumā. Tāpat uzzināju jaunas sēnes un augus, kas atrodas skujkoku mežos. Man ļoti iepatikās stunda mežā. Tā ir laba atslodze no vienkāršām mācībām iekštelpās. Man arī ļoti iepatikās iepazīt mūsu vietējā meža rudenīgi skaisto ainavu.

Vislielākās grūtības man sagādāja koku augstuma noteikšana. Tas bija jautri, bet  aizņēma diezgan daudz laika, jo mūsu izvēlētajos parauglaukumos bija daudz koku, kuri juka savā starpā. Nelielas grūtības man sagādāja arī rēķināšana.

Stunda mežā man ļoti iepatikās, kaut gan sākumā man pret šo stundu bija skeptiska attieksme. Tā ir ļoti jauka lieta, lai izrautos no parastās skolas vides. Bija brīva darba atmosfēra, mēs smējāmies un strādājām.  Es labprāt nākotnē dotos vēl tādā piedzīvojumu stundā.”

Agate Pauliņa stundu vērtē šādi:

-  „Es iemācījos, kā var noteikt koka augstumu, izmantojot Bormaņa spieķīti, kas izrādās ir praksē pielietojamas zināšanas par trijstūru līdzību. Šī stunda mežā man ļoti patika. Bija ļoti interesanti, pirmkārt, tāpēc, ka stunda notika ārpus skolas soliem, mežā. Un, otrkārt, tāpēc, ka matemātikā un ģeogrāfijā iegūtās zināšanas bija jāpielieto praktiski, meža darbos.”

Viktorijas Ļutas izjūtas par stundu ir šādas:

- „Šajā pētījumā es uzzināju, ka koku var izmērīt, izmantojot Bormaņa spieķīti, auklu 5,64 m garu, mērlenti. Kā arī es uzzināju formulas, ar kurām es varēju tieši izrēķināt koka tilpumu, augstumu un apkārtmēru.

  Šajā stundā mani ļoti ieinteresēja pats process. Ejot uz mežu, mēs kopā ar klasesbiedriem sarunājāmies un apspriedām, kas ko darīs, atcerējamies visas aprēķiniem nepieciešamās formulas. Bija arī neliels satraukums, kā tas būs - stunda mežā.

 Man ļoti patika šī stunda, jo varēja pastaigāties svaigā gaisā, aprunāties ar saviem draugiem un uzzināt daudz jauna. Es cerēšu, ka tāda stunda vēl būs.”

 Kopā ar mums meža stundā bija ne tikai mūsu skolotājas, bet arī Dienvidlatgales virsmežniecības Krāslavas mežniecības vecākais mežzinis Roberts Kuzņerevičs. Tāpēc neskaidrību gadījumā mums tika sniegts atbalsts un viss paskaidrots. Tāpat mežzinis mūs iepazīstināja arī ar savu profesiju, uzsverot šī darba pozitīvās puses un grūtības, kas arī ir šajā profesijā.

 Paldies skolotājām Ligitai Pelnikai un Silvai Skridei, kā arī mežzinim Robertam Kuzņerevičam par iegūtajām zināšanām un jaunajām darba iemaņām.

 Atmiņās kavējās un klasesbiedru izjūtas apkopoja
Krāslavas Valsts ģimnāzijas 9.b klases skolniece Kristīne Daļecka