Peintbola parks Krāslavā

Pievienots: 17.06.2015

„Piesakies uz peintbola spēli „Peintbola parks „Krāslava”” un pavadi labu laiku ar draugiem!” aicina „facebook” kontā izveidotās mājaslapas „Peintbola parks „Krāslava”” apmeklētājus RTU students Jevgēnijs Zelenkovs un Haralds Kavinskis, kurš Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā apguva futbola trenera un sporta skolotāja profesiju. Puišu entuziasms ir tik liels, ka gribas ticēt - reiz, līdzīgi kā populārākie galvaspilsētas peintbola klubi, arī „Peintbola parks „Krāslava”” varēs sacīt - ja vēlaties spēlēt peintbolu pie mums, jums spēle obligāti ir iepriekš jārezervē. Krāslavas peintbola pamatlicēji šodien drīzāk paši, ar domubiedru un draugu palīdzību aktīvi meklē spēlētājus.

Peintbols (paintball) ir ekstrēmais sporta veids, kas piesaistījis neskaitāmus cilvēkus pasaulē, un, ievērojot noteikumus, tas ir ļoti drošs sporta veids. Lai arī peintbols imitē kaujas apstākļus, Jevgēnijs un Haralds apgalvo, ka sākt spēlēt var pat no 12-13 gadiem un līdz sirmam vecumam, jo vienīgais ierobežojums ir paša sajūtas un veselības stāvoklis, par ko katrs pats atbildīgs. Peintbols nojauc visas robežas, jo spēles laukumā visi ir pilnīgi vienlīdzīgās pozīcijās, vienalga, esi sieviete vai vīrietis, gados jauns vai vecs, priekšnieks vai pakļautais. Tam būtībā nav nekādas nozīmes, galvenais ir taktiskā domāšana, liela izveicība un, protams, veiksme - kur nu mēs bez tās dzīvē! Puiši gan stāsta, ka daiļā dzimuma pārstāves peintbola laukumā ir mazākumā, bet tam savs dabas dots izskaidrojums – vīriešiem ieroči ir tuvāki sirdij. Bet savas priekšrocības spēļu laukumā ir gan vieniem, gan otriem, tālab, lai izredzes būtu maksimāli vienlīdzīgas, komandas spēlē jauktā sastāvā.

Jevgēnijs un Haralds sāka, var teikt, tukšā vietā - pamestajās bijušās noliktavas telpās. Taisnība vai nē, bet, šķiet, biežāk peintbolistus var redzēt cīnāmies zem klajas debess. Izrādās, ka puišu izvēlei ir savi argumenti. Pirmkārt, noliktavu telpas viņiem bija pieejamas, otrkārt, peintbola laukumi zem klajas debess ir jānorobežo ar tīklu, bet noliktavā šo funkciju pilda sienas, treškārt, tā ir pilsētas teritorija un tātad daudziem ērti pieejama, lai, imitējot kaujas apstākļus, uzspēlēt peintbolu un gūt pamatīgu adrenalīna devu, kā arī vispār jautri pavadīt laiku, netraucējot tos citus, kuri atpūtai izvēlas mieru un klusumu.

Lai notiktu pirmās kaujas, vajadzēja ieguldīt ne mazu darbu. Protams, bija jāiegādājas ieroči, munīcija, aizsargmaska un speciālais apģērbs spēlētājam, bet vispirms jau bija nepieciešams aprīkot noliktavas telpu ar kaut kādiem gana masīviem elementiem, kas kalpotu par aizsargiem pret lodēm, kas pildītas ar pārtikas krāsu. Peintbolā ir tā – trāpīja lode ķermenī jebkurā vietā, kaut vai tavā ierocī, no spēles jāizstājas, paceļot augšā roku. Uz viņu neviens vairs nedrīkst šaut. Spēlētāji principā ir godīgi, bet reizēm gadās, ka spēles karstumā peintbola lodes trāpījumu nemaz nesajūt. Tas tikpat kā nav sāpīgs, ja nu tikai no ļoti tuva attāluma. Lai radītu spēlei piemērotus apstākļus, puiši atrada uzņēmumu, kurš izrādījās pretimnākošs un piedāvāja vecās automobiļu un traktoru riepas. Kaujai nepieciešamo atribūtu radīšanai tika izmantotas aptuveni 400 automašīnu riepas, saliekot grēdā un tās savienojot vairākas kopā. Plus vēl arī traktoru lielās riepas, ar kurām strādāt bija vissmagāk. Vienīgais, kas varbūt kādam izraisa nevēlamas asociācijas - sienas ir savulaik vandāļu aprakstītas un apzīmētas. No otras puses – tas visam kopsummā rada sirreālistisku pieskaņu, arī pati spēles telpa ir drūma, gaisma iespīd caur jumtu un divām durvīm. Bet tas ir tieši tas, kas kaujas laukā vajadzīgs!

Pirmās peintbola spēles Jevgēnijs un Haralds jau noorganizējuši. Telpa izskatās neliela, bet spēlēšanai pietiekami plaša, un maksimālais dalībnieku skaits ir pieci pret pieci, citreiz vēl mazāk. Peintbola spēles variācijas ir dažādas: komanda pret komandu - uzvar, kura pirmā iznīcina visus pretiniekus; cīņa par karoga iegūšanu – uzvar tā, kura savāc karogu uz iznes laukā, u.c. scenāriji. Nākot spēlēt peintbolu, jāpadomā tikai par apaviem, jo drēbes pasargā tāds kā kombinezons, turklāt pārtikas krāsviela, ar ko piepildītas lodītes, viegli notīrāma. Savukārt aizsargveste gādā, lai nejustu trāpījumu. Bet apavi gan var tikt bojāti: skrienot var aizķerties, paklupt… Abiem puišiem ir doma attīstīt piedāvājumu, jo blakus vēl viena tukša noliktavas telpa, kas varētu tikt iekārtota citādāk. Laukumi ar dažādām tematikām kāpinātu arī potenciālo dalībnieku interesi.

„Peitboila laukuma izveide ir pilnīgi mūsu pašu iniciatīva, kurā tika ieguldīti personīgie līdzekļi,” stāsta Haralds. „Pats grūtākais bija sameklēt un izvietot telpā nepieciešamo riepu apjomu. Mums gribējās piedāvāt pilsētas jauniešiem un viņu vecākiem kaut ko jaunu un šeit nebijušu. Tā kā telpām nav mākslīgā apgaismojuma, tad spēlēt var tikai diennakts gaišajā laikā. Spēlētāji šodien ir draugi un paziņas, kuriem tas patīk un kuriem kopīgas intereses. Regulāri tas pagaidām nenotiek, jo par mums vēl daudzi nezina. Tāpēc spēles organizējam, kad ir pieteicies nepieciešamais dalībnieku skaits.”

Protams, ka lielākās cerības abi jaunie censoņi liek uz jauniešiem, kuriem tagad ir vēl viena izvēles iespēja, kā interesanti pavadīt brīvo laiku, izbaudīt adrenalīnu. Vai būs pieprasījums? Grūti atbildēt. Puiši izpētīja, ka peintbolu spēlē arī Kaplavā. Ja jau Kaplavā var, tad Krāslavā iespējas ir plašākas jau tāpēc vien, ka te vairāk iedzīvotāju. Citi konkurenti pagaidām nav uzradušies, jo airsofts (airsoft), ko jau arī piekopj Krāslavā, kaut arī ir komandu sporta veids jeb militāras simulācijas spēle, tajā lieto nopietnākus ieročus - kaujas ieroču kopijas, kas šauj ar 6 mm plastmasas lodītēm. To trāpījums rada citādākas sajūtas, kas ne visiem būs pa prātam. Līdz ar to var sacīt, ka peitboils un airsofts nekonkurē un katram būs savi piekritēji.

Juris Roga, autora foto