pirmdiena, 25. novembris, 2024Vārda diena: Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne
crest1 crest2

Krāslavas pilsētai – 100. Pilsētas nosaukums

Pievienots: 28.02.2023

Šogad, 16. aprīlī, Krāslavai aprit 100 gadi kopš piešķirtas pilsētas tiesības. Balstoties uz Latvijas Valsts vēstures arhīva materiāliem, publicēsim būtiskākos vēstures faktus, kliedējot daudzus mītus par mūsu pilsētas vēsturi. Iesākumā piedāvājam nelielu ieskatu par pilsētas nosaukumu.

Dažādos vēstures posmos Krāslavas nosaukums ir bijis atšķirīgs: Kraslaw, Креславль, Kreslawka, Kreslava, Krōslova, Kruoslova, Krāslava.

Vēl 1920. gadā tiek lietotas dažādas miesta nosaukuma formas, kas valsts iestādēm rada neskaidrības un pārpratumus. Tā, piemēram, 1920. gada 27. augustā Satiksmes ministrijas pasta telegrāfa virsvaldes vēstulē, kura adresēta Iekšlietu ministrijas administratīvajam departamentam, ir rakstīts: „Latgales lietu departaments savā šī g. 9. janvāra rakstā Nr. 60127 paziņo Latgales pilsētu, miestu un pagastu nosaukumus latviešu valodā, starp kuriem ir arī miesta nosaukums „Kroslowa”. Tagad turpretī Latgales apgabala priekšnieks raksta, ka šo miestu sauc “Kraslowa”. Ievērojot šo nosaukumu nesaskaņu, virsvalde lūdz paziņot, kurš no viņiem būtu pareizais.”

1920. gada 4. septembrī Pašvaldības departaments lūdz Krāslavas miesta valdei, pēc Administratīvā departamenta 31.08.1920. raksta Nr. 10737 uzdevuma, „usmeklet pehz wezeem dokumenteem un pasiņot meesta ihsto nosaukumu”. Te jāpiebilst, ka visi par šo tēmu arhīvā pētītie dokumenti rakstīti vecajā ortogrāfijā, bet turpmāk vieglākai teksta satura uztverei izmantosim mūsdienu latviešu valodas ortogrāfiju.

Krāslavas miesta valde ziņo Iekšlietu ministrijas pašvaldības departamentam adresētajā vēstulē Nr. 2184 par to, ka 1920. gada 6. septembra miesta valdes sēdē ir pieņemts, ka „miesta pareizais nosaukums ir Kreslava”. Vēstuli parakstīja miesta valdes priekšsēdētājs F. Miltovičs. Latgales apgabala priekšnieks šim viedoklim nepiekrīt un raksta vēstuli Iekšlietu ministrijai: „Ziņoju, ka miesta valdes domas nav uz neko pamatotas un ir nepareizas. Atvasinājums „Kreslaw” nāk no poļu un krievu nosaukuma, kamēr latviski miesta nosaukums ir „Kraslowa” (latgaliešu izrunā - „Kroslowa”), tāpēc arī uzdevu miesta valdei, līdz šī jautājuma zinātniskai noskaidrošanai, pieturēties pie nosaukuma „Kraslowa””. Latgales apgabala priekšnieks pasvītro, ka līdz šim latviskais miesta nosaukums netika lietots un ka visa miesta valde sastāv no cittautiešiem, kuri latviski runāt neprot. Tiešām, pēc 1925. gada tautas skaitīšanas datiem Krāslavā dzīvoja 1716 ebreji, 984 poļi, 833 latvieši, 445 krievi, 428 baltkrievi, 79 pārējo tautību pārstāvji.

1920. gada 21. septembrī Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments raksta vēstuli Izglītības ministrijai ar lūgumu dot savu atsauksmi Kreslavas miesta pareiza nosaukuma lietā. Savukārt, Izglītības ministrija 23. septembrī pāradresē vēstuli Latvijas Augstskolai. Un 27. septembrī Latvijas Augstskolas Valodnieciski-filozofiskā fakultāte dod atbildi: „Sakarā ar no Jums piesūtīto rakstu no 23/IX 1920 Nr. 12832 Valodnieciski- filozofiskā fakultāte pagodināts paziņot, ka pēc minētā jautājuma apspriešanas fakultātes sēdē 25-IX fakultāte atzina no visām pievestām Krāslavas pilsētas nosaukuma formām par pareizāko nosaukumu Krāslava, latgaliešu - Krōslova, vecā ortogrāfijā Krahslawa”. Vēstuli parakstīja fakultātes dekāns Jānis Endzelīns, sekretārs E.Blesse. Dokuments apzīmogots ar Latvijas augstskolas Valodnieciski-filozofiskās fakultātes apaļo zīmogu.

1920. gada 6. oktobrī Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments dara zināmu miesta valdei Latvijas Augstskolas Valodnieciski-filozofiskās fakultātes atzinumu par pareizo miesta nosaukumu – „Krāslava”. Jāpiebilst, ka dokumenta virsrakstā miesta nosaukums rakstīts ar garo patskani –ā vecajā ortogrāfijā – Krahslawa. Šo faktu varētu izskaidrot ar to, ka tolaik latviešu valodas ortogrāfija vēl bija attīstības procesā un tikai 1922. gada 24. maijā valdība izdeva likumu par jauno ortogrāfiju.

Arhīva dokumentus apkopoja Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja galvenā krājuma glabātāja Alla Lomanovska
Fotogrāfijas no Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja krājuma

P.S. Latvijas Valsts Vēstures arhīva dokuments: Latvijas Augstskolas valodnieciski-filozofiskas fakultātes atzinums par pareizo nosaukumu - Krāslava. LNA LVVA F3723, apr. 2, 296. lieta, 407.lpp.



Jauna aptauja

Novembris - 2024
P O T C P S S
 
01
02 03
04
05
06
07
08
09 10
11
12
13
14
15
16 17
18
19
20
21
22
23 24
25
26 27 28 29 30  
ceturtdiena, 07.11.2024

Dienas foto

  • Jura Rogas foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde