Par uzvaru katrā spēlē

Pievienots: 28.07.2015

Biedrība „Futbola klubs „Krāslava”” īsteno projektu „Futbola attīstība Krāslavas novadā”, kura mērķis ir sekmēt brīvā laika lietderīgu pavadīšanu un veselīgu dzīvesveidu, uzlabojot metodisko un materiāli tehnisko bāzi futbola attīstībai Krāslavas novadā. Projekta vadītājs ir mūsu pilsētas futbolistu treneris Vadims Atamaņukovs, kuru aicināju pastāstīt gan par pašu projektu, gan par futbolistu panākumiem.

- Jūsu projekta kopējais finansējums ir 9225,71 EUR ar PVN. Tajā skaitā: Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējums ir 8303,13 EUR jeb 90% no attiecināmajām izmaksām. Krāslavas novada domes finansējums ir 922,58 EUR jeb 10% no attiecināmajām izmaksām. Kas ir padarīts par šo naudu?

- Projekta iniciatori bija gados jaunāko futbolistu vecāki, sevišķi liels paldies Vijai Sjadro un Sandrai Djatkovičai, bez kuru darba projekta tapšanā nekas neizdotos, jo man šis vispār ir pirmais projekts mūžā. Es palīdzēju ar pirkumu saraksta izveidi, jo man labāk zināt, ko jaunajiem futbolistiem noteikti vajag un ko varbūt var pieciest. Godīgi atzīšos, neticēju, ka izdosies, bet pateicoties viņām – izdevās! Biedrība iegādājās sporta inventāru (bumbas, barjeras konusi un cits, kas vajadzīgs treniņa procesam) un futbolistu ekipējumu (formas tērpi, siltais apģērbs), lai bērni ir vienādi ģērbušies jebkuros laika apstākļos un viņu vizuālais tēls atbilstu vārdam „komanda”. Esam padomājuši par savu līdzjutēju atpazīstamību, iegādājoties T-kreklus ar FK „Krāslava” simboliku. Esam arī parūpējušies par futbolistu komfortu - nopirkām veļas automātu, lai var izmazgāt formu, mikroviļņu krāsni, tējkannu un termosus, lai sasildītos lietainā laikā pēc spēlēm un treniņiem. Lai veidotu kvalitatīvu FK „Krāslava” arhīvu, iegādājāmies labu fotoaparātu un videokameru. Tas dos iespēju rakstiem medijos pievienot kvalitatīvākas fotogrāfijas, kā arī varēs noskatīties visu spēļu videoierakstus un apspriest pieļautās kļūdas, vēlreiz papriecāties par veiksmīgiem spēles momentiem.

Projekts aptver futbolistus no sešiem līdz 12 gadiem. Protams gribējās iegādāties kaut ko gados vecākiem bērniem, bet bija jāiekļaujas atvēlētajā summā, un tas nav viegli, jo vajadzību ir daudz. FK „Krāslava” ir jauns klubs - strādā kopš 2013. gada. Šis projekts palīdzēs mums tālākai attīstībai. Mūsu bērni arvien biežāk brauc uz sacensībām, skatās uz citiem bērniem, kuri nāk no lielām pilsētām un lieliem klubiem, kur visiem vienādas formas, citas lietas sakārtotas, un tas ir spēcīgs psiholoģisks moments. Man jautā: „Kāpēc mums tā nav, vai mēs sliktāki?” Es skaidroju, ka esam jauns klubs, ka esam ceļa sākumā. Tagad katram tiks izsniegts formastērps ar kluba atribūtiku un viņiem jau būs pienākums spēlēt tādā apģērbā, lai visi redz, ka tā ir viena komanda, nevis puikas no sētas.

- Cik daudz šodien Krāslavā ir futbolistu?

- Pirmsākumā pie manis trenējās 120 bērnu un jauniešu, bet divu gadu laikā viena daļa atsijājās. Kāds veselības dēļ, kāds pamēģināja un saprata, ka nesanāk, kādam citi iemesli. Šobrīd grupas nostabilizējušas un ir 70 bērni, par kuriem man pārliecība, ka viņi nodarbosies ar futbolu. Ir tie, kas savieto futbolu un citus sporta veidus, bet tie ir gados vecāki bērni. Visi sadalīti piecās grupās: 5 un 6 gadi, 7 un 8 gadi, 10, 11 un 12 gadi, 13, 14, 15 un 16 gadi, visbeidzot jaunieši no 18 līdz 27 gadiem - viņu nav daudz. Visi treniņi norisinās Krāslavas Varavīksnes vidusskolas stadionā. Skolas vadība atsaucas uz katru mūsu lūgumu, un šī atsaucība sevišķi nozīmīga bija projekta sakarā. Skolā mums savs kabinets, kurā bērni var atstāt savas mantas uz ilgāku laiku, ne tikai uz treniņa laiku, jo ir bērni, kuri brauc no tālienes. Vairākums gan ir pilsētas bērni, jo lauciniekiem ir problēma ar nokļūšanu uz treniņiem. Bērni grib nodarboties, bet ne visiem vecākiem ir savs transports, arī autobuss nevar pielāgoties visiem.

- Vai 70 futbolistu vienam trenerim nav par daudz?

- Jā, ir par daudz, un nekur citur tā nestrādā. Parasti vienam trenerim maksimāli ir tikai divas grupas. Man sanāk piecas, un tāpēc vajag palīgu. Man palīdz daži jaunieši, kuriem sāku mācīt arī trenera darbu. Šobrīd man liels palīgs ir Jevgēņijs Zeļenkovs, kurš strādā ar vienu grupu. Nākamgad janvārī sūtīšu viņu uz kursiem, lai iegūst oficiālu izglītību un var man palīdzēt vairāk. Mums treniņu process norisinās otrdienās un ceturtdienās no plkst. 12 līdz plkst. 22, arī sestdien vai svētdien, kā vienojamies. Izejamās dienās rit spēles, svarīgi, lai spēles un treniņi nepārklātos.

- Vasarā viss skaidrs – futbolu spēlē laukumā. Bet ziemā?

- Treniņu process ir nepārtraukts visu gadu, lai gan ziemā mums ir sarežģītāk nodrošināt treniņu procesu nekā vasarā. Kad sākas aukstāks laiks, ar gados jaunākajiem futbolistiem pārceļamies uz zāli, vecākie trenējas laukā, līdz pat sniegam un kamēr laukums atļauj. Varavīksnes skolā ir laba un plaša zāle, apstākļi atbilstoši, un skola atļauj mums tur sportot. Bet zāle ir ļoti noslogota, ļoti, tāpēc pērn bija bērni, kuri gāja trenēties uz pamatskolas zāli.

- Kādi ir panākumi sacensībās? Ir izaugsme?

- Salīdzinot ar pagājušo gadu, sacensību, kurās piedalāmies, ir vairāk, jo trenējamies un pamazām meistarība aug. Sākumā vecāki nesaprata, kāpēc mēs nebraucam uz sacensībām. Sacīju - pagaidiet, vēl nav pienācis mūsu laiks. Sākumā daudzi bērni pat skriet pareizi nemācēja, bet šodien tie paši futbolisti jau rada konkurenci Daugavpils futbola komandām Latgales līmeņa turnīros, un arī ar rēzekniešiem mēs cīnāmies kā līdzīgs ar līdzīgu, kas nekad agrāk nebija. Krāslavā labi attīstītas vairākas sporta sekcijas, bet tieši futbolā, lai mazie talanti varētu izaugt par spēcīgiem sportistiem šajā komandu sportā, nekas nebija. Tikai sākām iet šo ceļu. Jauniešus vairs nepārveidosi, viņiem jau viss ir noformējies, mūsu cerība ir paši mazākie futbolisti.

Futbola sezona noslēgsies tikai oktobrī, bet jau redzu, ka labi startējam. 6-7 gadus veci bērni iekļuvuši Latgales finālā – starp 14 komandām esam četru stiprāko skaitā, fināls - augustā. Pašiem mazākajiem (5-6 gadus veci bērni) Latgales turnīrs beidzies. Starp 8 komandām esam 2. vietā. Finālspēli Rēzeknē zaudējām ļoti sīvā cīņā ar 1:2. Latgales turnīrā 10-12 gadus vecie futbolisti šobrīd ir trešie starp sešām komandām. Ir izredzes pacīnīties par augstāku vietu. Tālāk 15-16 – gadīgie piedalās Latvijas čempionātā, kur izveidotas divas grupas: akadēmiskajā ir 10 komandas un 8 komandas otrajā grupā, kur mēs dalām 5.-6. vietu. Izcīnīt pirmo vairs nav izredžu, bet par 3. vietu varam cīnīties. Ņemiet vērā - mēs pirmoreiz piedalāmies šajā turnīrā. Turklāt šis ir vecums, kad grūti kaut ko mainīt futbolistā, jo cilvēka organisms nevar vienā gadā pārkārtoties. Starp citu, arī vecāki to nesaprot, un jautā - kāpēc manu puiku neņemat spēlēt sacensībās? Tātad vēl ir agri, varbūt nākamgad būs citādi, ne visu reizē. Visbeidzot par 18-27-gadīgo grupu. Viņi spēlē Latgales reģiona Latvijas čempionāta 2. līgā. Uzvarētājs iegūs tiesības startēt Latvijā 2. līgā, un tas jau ir labs līmenis. Turnīrā 8 komandas, esam 2. vietā. Vēl saglabājas teorētiskas izredzes izcīnīt 1. vietu. Pērn mums bija 4. vieta, šogad ceram uz augstāku panākumu.

- Kāda ir vecāku loma bērnu panākumos?

- Sākuma stadijā ir ļoti svarīgi, lai vecāki atbalsta savu bērnu. Vairākums arī nāk uz treniņu, vēro savu un citus bērnus, jūt līdzi. Tas mani priecē. Bet ir medaļas otra puse - vecāki nedrīkst iejaukties treniņa procesā! To es stingri pieprasu. Skatīties un atbalstīt - jā, bet ne pamācīt. Bērnam ir treneris, ir jāskatās uz viņu, jāpilda viņa rīkojumi un uzdevumi. Vecāki ir vecāki - gribas pamācīt, kurp skriet, ko darīt, bet trenerim ir cits redzējums par to, kas un kā jādara. Līdz ar to bērns nonāk krustugunīs un vairs nesaprot, kuru klausīt. Vecākiem skatītāju sektorā ir vieta, kur viņi netraucē, bet var visu redzēt un just līdzi. Bet mājās runājiet ar savu bērnu, palīdziet viņam. To es uzsveru vienmēr. Ja gribam, lai izaug par labu futbolistu, jāskatās arī lielais futbols televīzijā. Mūsdienās futbolists - tas ir prestiži, daudzi saprot, ka ar to var kļūt slavens, bet tas atkarīgs arī no apstākļu sakritības. Es aicinu - pirmajā vietā jāliek izglītība, proti, skola, institūts vai cita mācību iestāde, un tikai tad ir futbols. Bērni un vecāki to zina, mums ir noteikums, ja par kādu skolēnu ir sūdzības, tad viņu var nepielaist treniņiem. Tāds gadījums mums bijis, cilvēks mainījās, pagaidām viss rit labi, ceru, ka arī turpmāk tā būs.

- Kāpēc jūs uz turnīriem vedat ne tikai mūsējos, bet komandā iekļaujat arī citu apdzīvotu vietu futbolistus?

- Tas vairāk attiecas uz vecāko grupu, jo ir maz savu labu spēlētāju, tāpēc par mūsu komandu spēlē arī mani paziņas no citiem reģioniem.  Daudzi jaunieši no citām pilsētām palīdz mums spēlēt šajā līgā un jāsaprot, ka kopā ar viņiem aug arī vietējā Krāslavas futbolista līmenis. Jā, šobrīd komandā spēlē tikai 4-5 krāslavieši, kuri dzimuši 1997. gadā. Komandā ir 11 laukuma spēlētāji, plus daži maiņā, kolektīvs liels, bet šobrīd varam atrast tikai piecus savus spēlētājus, kuru sagatavotības līmenis ir pietiekams šādam turnīram.

Mans uzdevums pacelt futbolu Krāslavā augstā līmenī. Paies desmit gadi, ja no tiem, kuri tagad ir 5-6 gadus veci, būs labi futbolisti, tad tas būs arī mana darba vērtējums. Ja man ir 18-gadīgs jaunietis, kas nesen sācis spēlēt futbolu, tad pāris gadu laikā nevar viņu izmācīt par labu futbolistu. Tā tas nenotiek, tas ir ilgstošs process, cilvēki desmitiem gadu trenējas vaiga sviedros, un ne katram izdodas. Daugavpils komanda aizbrauca uz starptautisko turnīru un papildināja savu komandu ar spēlētājiem no Rēzeknes un Jēkabpils, lai labi nostartētu. Arī pasaules futbolā vairs nav spēlētāji tikai no vienas vietas vai vienas pilsētas, vai pat valsts. Ja gribam, lai līmenis aug, vajag šādu pieeju. Tas tiek praktizēts, jo visi grib rezultātu. Būs arī mums rezultāts, paies laiks un šie 5-6-gadīgie mazuļi izaugs par labiem futbolistiem. Nevaru apgalvot, ka kāds no maniem bērniem spēlēs par Latvijas izlasi, bet tas ir mans sapnis. Katra trenera sapnis ir izaudzināt futbolistu, vēl labāk - vairākus, kuri spēlētu par valsts izlasi. Es esmu maksimālists un uzstādu sev augstus mērķus. Arī bērniem to saku un mudinu viņus vienmēr cīnīties par uzvaru.

- Vārtsargu atrast grūti, kā jūs tiekat galā ar vēlmi spēlēt tikai uzbrukumā?

- Mums ir viens strauji progresējošs vārtsargs - Aigars Solims, kurš ziemā jau tika izsaukts uz Latvijas izlases pārbaudes spēlēm telpu futbolā. Perspektīvs puisis, uz treniņiem brauc no Šķeltovas. Bet jums taisnība - vārtsargu futbolā grūti atrast, visi grib skriet uz priekšu un iesist bumbu pretinieka vārtos. Protams, futbols iet uz priekšu un viss mainās. Šodien vārtsargs vairs nav statists, viņš vairāk spēlē ar kājām, viņam atdod piespēles, viņš izpilda soda sitienus. Bet vienalga vairākums grib spēlēt uzbrukumā. Bērniem šķiet, ja iesitu vārtus, tad tikšu pamanīts, būs vairāk panākumu. Tā tas nav, jo futbols ir kolektīva spēle. Patiesībā aizsargi un pussargi arī iesit vārtus un citu reizi ne retāk kā uzbrucēji. Ja kādam aizsargam ir talants atrasties īstā brīdī īstā vietā, viņš no 10 izdevībām realizē 9, bet uzbrucējs tikai piecas. Grūti to ieskaidro maziem bērniem, lielāki šos jautājumus izprot labāk. Futbolā ir daudz nianšu, kas trenerim jāņem vērā, lai izaugtu futbolists, ar kuru lepoties.

- Paldies par interviju un veiksmi darbā!

Juris Roga

Foto no FK „Krāslava” arhīva