Jura Rogas foto
Pievienots: 03.06.2015
Kādu dienu rikšotāju sacensībās, kas notika Dagdā, Robežnieku iedzīvotājs Josifs Mančinskis apsolīja, ka arī Robežnieku pagastā kādreiz būs skrejceļš rikšotāju sacīkstēm. Ideju atbalstīja kaislīga zirgu audzētāja Marisela Jeromenoka. Gan pagasts, gan Krāslavas novada dome arī nav palikuši malā. Darbs virzījās uz priekšu soli pa solim. Josifs plānoja izveidot trasi 5 gadu garumā, taču kopīgiem spēkiem tas izdevās 1,5 gada laikā.
Rikšotāju sacensības, kas maija vidū notika Robežniekos, nebija pirmās uz jauna skrejceļa, taču tās bija īpašas - Josifs Mančinskis svinēja savu 50 gadu jubileju un sarīkoja īstus svētkus dvēselei.
Bronku ciemā, kas atrodas Robežnieku pagastā, dzīvo jau četras Mančinsku paaudzes. Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā, kurā Josifs ieguvis agronoma specialitāti, viņš iepazinās ar savu nākamo dzīvesbiedri un atveda viņu uz dzimto ciemu. Tēvs palīdzēja uzbūvēt māju. Tagad šajā mājā dzīvo Josifa dēls ar ģimeni.
Josifs ir četru bērnu tēvs un piecu mazbērnu vectēvs. Tēva mīlestību pret zirgiem mantojusi Josifa meita Jekaterina, viņa patstāvīgi sagatavo rikšotājus sacensībām un piedalās tajās. Bet dēls nopietni aizraujas ar tehniku. Ja viņam nevajadzētu gulēt un ēst, tad no garāžas viņš vispār neizietu - pērk veco tehniku, izjauc, remontē un dāvā traktoriem un sējmašīnām otro dzīvi.
Savā piemājas saimniecībā, kurā ir 100 ha zemes, 33 govis un jaunlopi (kopā 70 lopu), Mančinski strādā četratā - Josifs ar sievu un viņa dēls ar sievu.
Mīlestība pret zirgiem Josifam ir, kā saka, asinīs. Viss sākās ar vectēvu, tad viņa darbu turpināja tēvs - viņš visu mūžu strādāja par zirgkopi kolhoza stallī.
„Ir ļoti daudz cilvēku, kuri grib audzēt rikšotājus, taču atrast labus zirgus ir visai sarežģīti,” pastāstīja Josifs. „Jeļena Stašule (Zirgu īpašnieku asociācija „Latgales rikšotājs”) veic selekcijas darbu šīs zirgu šķirnes atjaunošanai. Tie ir apbrīnojami dzīvnieki - Latgales rikšotāji ir labi gan saimnieciskajos darbos (viņi var art zemi, pārvadāt kravas), gan sportā (viņi ir lieliski rikšotāju sacensību dalībnieki). Šīs šķirnes zirgi ir miermīlīgi un pakļāvīgi.
Realizēt ieceri par skrejceļa ierīkošanu rikšotāju sacīkstēm nebija tik vienkārši. Pirmkārt, bija jāatrod vieta – ap 3 hektāriem zemes līdzenā laukā.
„Labi, ka man ir sava zeme,” turpināja Josifs. „Skrejceļu ierīkoju pats, skatītāju tribīnes izdevās uzbūvēt projekta ietvaros, bet uztaisīt tribīni sacensību vadītājiem un apbalvošanas ceremonijai palīdzēja pagasts un novada dome.”
Gatavot zirgu sporta sacensībām var sākt, kad tas ir jau 1,5 gadu vecs dzīvnieks. No kā ir atkarīga uzvara - no jātnieka vai no rikšotāja? Josifs uzskata, ka viennozīmīgi atbildēt uz šo jautājumu nevar - gan no jātnieka, gan no zirga un arī no veiksmes - jo zirgs var paklupt vai tam var nokrist kāds no pakaviem.
Taču, bez šaubām, rikšotājs labi jūt un saprot, ka viņam ir nepieciešams uzvarēt.
„Zirgu uzvedība treniņā un sacensībās ir ļoti atšķirīga,” atzīst Josifs. „Piemēram, mūsu rikšotājs pirms sacīkstēm no rīta bija ļoti nervozs, pat nosvīda. Kad skan mūzika, zirgs paceļ galvu, ausis un dodas uz priekšu. Šodien visi mani rikšotāji parādīja labus rezultātus - malači!”
Rikšotāju sacīkstes Robežniekos kļuva par tradicionālo pasākumu, un tās tiek rīkotas divas reizes gadā. Par pasākuma tehnisko pusi ir atbildīgs Josifs Mančinskis, bet ar organizatoriskajiem jautājumiem nodarbojas Marisela Jeromenoka, viņai palīdz Maija Šemele. Sacensību organizēšanu atbalsta pagasta pārvalde, Krāslavas novada dome un Indas Tautas nams.
Robežnieku entuziastu turpmākajos plānos - pašiem audzēt Latgales rikšotājus un turpināt zirgu sacensību vietas labiekārtošanu.
Lai veiksme vienmēr ir jūsu pusē!
Elvīra Škutāne, autores foto
Uzziņai. 1949. gadā Latgalē rikšotāji bija 91 – 98 % no visiem zirgiem Latgalē. 50. gados Latgalē katrā rajonā darbojās rikšotāju treniņpunkti un no tiem jaunzirgus pārbaudei saņēma Rīgas hipodroms. Taču šie treniņpunkti tika likvidēti 1961. gadā.
Vairāki zirgu īpašnieki Latgalē centās saglabāt esošo zirgu audzēšanas pieredzi un tradīcijas un pielāgot tās jauniem dzīves apstākļiem, kad ikdienas dzīve arvien vairāk kļūst atkarīga no tehnikas un jaunām tehnoloģijām. 2005. gadā Ludzas rajona Ciblā, bet 2006.gadā Dagdā rikšotāju braucēji atsāka rīkot Latvijas mēroga rikšotāju zirgu sacensības.