Nopietni jāizvērtē iespējamie ieguvumi un to samērīgums ar izmaksām

Pievienots: 02.12.2015

Lai cik izdevīgs būtu siltumenerģijas tarifs, daudzdzīvokļu namu iemītnieku vēlme atrast jaunus risinājumus, kā samazināt savus tēriņus par apkuri, šķiet, pastāvēs mūžīgi. Kā zināms, visefektīvākā telpu temperatūras kontrole iespējama, ja katram dzīvoklim būtu siltuma patēriņa uzskaites mērītājs, pēc kura kontrolēt savas ikdienas komforta vajadzības. Šajā sakarā dažus jautājumus uzdevām SIA “Krāslavas nami” valdes priekšsēdētājam Valērijam Maslovam.

- Vai Krāslavā ir mājas, kur ierīkoti individuālie siltuma skaitītāji un dzīvokļa iemītniekiem pašiem ir iespējams izvēlēties temperatūru, katrā telpā ieregulējot to pēc nepieciešamības?

- Visas daudzdzīvokļu mājas Krāslavā ir celtas laikā, kad māju projekti neparedzēja iespēju regulēt siltumenerģijas padevi atsevišķos dzīvokļos, bet par uzskaiti vispār neviens nedomāja.

- Ja esošās daudzdzīvokļu ēkas iemītniekiem rodas vēlme nomainīt veco apkures sistēmu pret mūsdienīgāku, ar ko ir jāsāk?

- Mūsdienās izveidot individuālu siltuma uzskaiti dzīvokļos ir iespējams divos veidos. Viens no variantiem - pilnībā pārbūvēt ēkas iekšējo siltumapgādes sistēmu, demontējot esošo un ierīkojot jaunus apkures stāvvadus māju kāpņu telpās ar siltumskaitītāju katra dzīvokļa ievadā un tālāku cauruļu horizontālu sadali dzīvokļa iekštelpās, kas ir ļoti darbietilpīgs un dārgs variants, kas praktiski netiek pielietots daudzdzīvokļu māju pārbūves projektos, bet vairāk paredzēts jaunbūvēm. Otrs veids – siltumenerģijas uzskaites ierīču (tā saucamo alokatoru) uzstādīšana uz katra radiatora dzīvoklī, kas ir salīdzinoši vienkāršāks variants, lai gan arī prasa siltumapgādes sistēmas pārbūvi.  

Alokatori ir siltuma maksas sadalīšanas sistēmas daļa, kas padara iespējamu maksāt par apkuri proporcionāli patērētajam siltumam. Protams, allokatoru uzstādīšana pati par sevi neļaus regulēt siltumenerģijas patēriņu dzīvokļos, un, lai nodrošinātu regulēšanas iespēju, ir jāveic arī iekšējas apkures sistēmas rekonstrukcija, dzīvokļos pirms katra radiatora uzstādot regulēšanas ventiļus, un vēlams, nomainot radiatorus, kā arī veicot stāvvadu pārbūvi, atsevišķos gadījumos izveidojot divcauruļu stāvvadus siltumnesēja plūsmas nodrošināšanai dzīvojamā mājā. Alokatori neveic patērētās siltumenerģijas uzskaiti naturālās vienībās, bet uzskaita tikai proporcionālo daļu no kopēja mājas siltumenerģijas patēriņa, pamatojoties uz katra apkures radiatora temperatūru, attiecīgi alokatori nav siltumskaitītāji, pēc kuriem dzīvokļa īpašnieks veic tiešos norēķinus par patērēto siltumu. Arī uzstādot alokatorus un pārbūvējot mājas apkures sistēmu, pamata siltuma uzskaite tiks veikta tikai ar dzīvojamās mājas ievadā uzstādīto kopējo siltumskaitītāju, bet tālāk norēķinu veikšanai mājas patērētās siltumenerģijas apjoms tiks sadalīts proporcionāli katra dzīvokļa patēriņam. Jāatceras arī par mājas koplietošanas siltumenerģijas patēriņu (kāpņu telpu apkure, zudumi pagrabos, stāvvados), kuru apmaksa tiks sadalīta starp visiem dzīvokļiem proporcionāli to platībai, neņemot vērā alokatoru datus, tātad, ja pat kāda dzīvokļa radiatori tiks noregulēti uz minimālo patēriņu, tas nenozīmē, ka īpašniekam vispār nebūs jāmaksā par apkuri, turklāt pilnīga dzīvokļa atslēgšana no apkures netiek pieļauta, paredzot radiatoru regulējumu, lai nodrošinātu temperatūru telpās vismaz +12 - +13 grādi. Rezultātā regulēt temperatūru telpās ir iespējams robežās no minētiem minimāliem +13 grādiem līdz, piemēram, +22, bet norēķinu veikšanai kopējais mājā patērētais siltums tiks sadalīts sekojoši: koplietošanas telpās patērētā siltumenerģija (parasti vienojas par 20-25% no kopējā patēriņa) tiks sadalīta proporcionāli dzīvokļu platībai (tāpat, kā pašlaik tiek sadalīts siltumenerģijas patēriņš), bet atlikusī daļa – proporcionāli katra dzīvokļa patēriņam tā, lai kopsumma veidotu kopējo mājas patēriņu pēc centrālā skaitītāja rādījumiem.

Praksē naudas izteiksmē, piemēram, tas varētu izskatīties sekojoši: kopējais mājas patēriņš mēnesī 1000 EUR, dzīvokļu skaits 20, visiem dzīvokļiem ir vienāda platība. Šobrīd katrs dzīvoklis samaksātu 50 EUR mēnesī, bet izveidojot maksas sadalīšanas sistēmu – katrs dzīvoklis samaksātu, piemēram, 12,5 EUR par koplietošanas patēriņu, kas sastādītu 250 EUR visai mājai, pārējā summa 750 EUR tiktu sadalīta starp 50 dzīvokļiem proporcionāli to patēriņam, tātad, piemēram, dzīvoklis ar līdz minimumam samazinātu patēriņu samaksātu vēl 20 EUR, bet blakus esošais dzīvoklis, kur temperatūra būtu dzīvošanai normālie +22 grādi, par savu patēriņu samaksātu 55 EUR. Tādā veidā kopējais rēķins dzīvoklim ar minimālo pretaizsalšanas temperatūru sastādītu 32,5 EUR, bet apdzīvotam dzīvoklim – 67,5 EUR. Tas varētu būt izdevīgi dzīvokļu īpašniekiem, kas ilgstoši neuzturas dzīvokļos, bet diez vai iepriecinātu tos, kas dzīvo patstāvīgi. Protams, šajā piemērā nav ņemts vērā iespējamais kopējais mājas patēriņa samazinājums, kas samazinātu kopējo mājas rēķinu, bet jāsaprot arī, ka, ja kāds dzīvoklis tiek apkurināts samazinātā režīmā, tad blakus esošam dzīvoklim vajag patērēt vairāk siltumenerģijas ierastas komforta temperatūras sasniegšanai. Citu pilsētu prakse parāda arī sekojošu problēmu – gala, stūra dzīvokļu īpašniekiem, it īpaši pirmajos un pēdējos stāvos, lai nodrošinātu dzīvošanai normālu temperatūru, ir jādarbina radiatori maksimālā režīmā, bet mājas centrā esošiem dzīvokļiem var arī samazināt apkures intensitāti, jo šiem dzīvokļiem apkārt ir siltas telpas. Rezultātā, gala dzīvokļi par vienādas temperatūras nodrošināšanu maksā vairāk, nekā mājas vidējā daļā esošie dzīvokļi, kas bieži vien neapmierina gala dzīvokļu īpašniekus, un norēķiniem tiek pieņemti koriģējošie koeficienti, kas savukārt samazina ieviestās sistēmas jēgu.

Jāsaprot arī tas, ka siltumnesēja temperatūra dzīvojamai mājai tiek regulēta atkarībā no ārēja gaisa temperatūras, un, neskatoties uz dzīvokļu radiatoru regulēšanas iespējām, dzīvoklī nebūs iespējams sasniegt temperatūru augstāku par, piemēram, +25 grādiem, jo mājas sistēmā netiks nodrošināts atbilstošas temperatūras siltumnesējs.

- Vai jebkurā daudzdzīvokļu namā ir iespējams veikt sistēmas pārbūvi, lai katram dzīvoklim būtu siltuma patēriņa uzskaites mērītājs?

- Faktiski, iespēja regulēt siltumenerģijas padevi dzīvokļos dod iespēju samazināt apkures intensitāti, bet, ja sistēmu plāno ieviest ar mērķi samazināt kopējo mājas siltumenerģijas patēriņu, tad to var izdarīt daudz vienkāršāk un bez papildus izmaksām – vienoties un centralizēti samazināt visai mājai siltumnesēja temperatūru, piemēram, nakts laikā, par 2-3 grādiem.

Mēs neuzskatām minēto sistēmu par īpaši lietderīgu no energoefektivitātes viedokļa, bet dzīvokļu īpašnieki kopīgi ir tiesīgi pieņemt jebkādus lēmumus par dzīvojamo māju, t.sk. arī – par sadalītās apmaksas sistēmas izveidošanu. Pieņemot tādu lēmumu, dzīvokļu īpašniekiem vienlaicīgi jāvienojas par darbu izmaksu segšanu –projekta izstrādes izmaksu segšanu un darbu izpildi. Katrai mājai šī summa būs atšķirīga, atkarībā no darba apjomiem, šādus aprēķinus var veikt sertificēts projektētājs, bet, piemēram, dzīvojamai mājai Aronsona ielā 16 tika veikts aprēķins iekšējas siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijai ar radiatoru nomaiņu un iespēju veikt radiatoru regulēšanu (bet bez dalītās uzskaites ieviešanas), un izmaksas sastādītu apm. 45 000 EUR, kas ir vidēji 750 EUR uz vienu dzīvokli, tātad apkures sistēmas pārveidošanas izmaksas ir ievērojamas, un dzīvokļu īpašniekiem ir nopietni jāizvērtē iespējamais ieguvumus un to samērīgums ar izmaksām.