otrdiena, 19. novembris, 2024Vārda diena: Betija, Elizabete, Liza, Līze
crest1 crest2

2015. gadā Krāslavas novadu apmeklēja 34676 tūristi

Pievienots: 07.12.2015

Kā dziesmā „Cāļus skaita rudenī”, tapāt arī tūrisma speciālisti visā Latvijā rudenī skaita tūristus, kas ir apmeklējuši konkrētu reģionu un novadu. Šis gads arī nebija izņēmums, un novembra sākumā visi Latgales tūrisma informācijas centri (TIC), sazinoties ar savas teritorijas tūrisma uzņēmējiem, apkopoja statistikas datus par aizvadīto tūrisma sezonu. Apkopojot statistikas datus, ir svarīgi zināt kopējo tūristu skaitu, kas apmeklēja konkrētu objektu, kā arī no kurām valstīm visvairāk ārzemnieku bija ieradušies. Šī informācija katra konkrēta novada mērogā, gan reģionā kopumā palīdz saprast, kādas ir tendences, izvēloties tūrisma galamērķi, kā arī, vai veiktais mārketings reģionā notiek pareizajā virzienā, vai īstenotas mārketinga aktivitātes tūrisma popularizēšanai dod savu „vajadzīgo un gaidīto” atdevi.

Latgales TICu statistikas datu apkopošanas rezultātā var secināt, ka kopējā tūristu plūsma uz Latgali ir stabila. Tūrisms ir deklarēts kā viena no svarīgākajām tautsaimniecības jomām visos Latgales novados, un priecē tas, ka ik gadu tūristu skaits pieaug. Kopējais tūristu skaits Latgalē ir sasniedzis 1 412 833 cilvēku, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu ir vairāk par 22,4%. Bet, neskatoties uz to, ir vērojamas noteiktas svārstības dažādos sektoros, piemēram, naktsmītņu sektorā tūristu skaits samazinājās par 10,20%, toties kultūrvēstures un sakrālo objektu sektorā pieauga par 33%, muzejos pieauga par 6,59%, bet amatnieku darbnīcās tūristu skaits palielinājās par 9,86%.

No kopējā tūristu skaita 76,32% sastāda iekšzemes tūristi, bet 23,68 % - ārvalstu tūristi no 23 valstīm. Lielākie ārzemju tirgi ir Krievija, Lietuva, Igaunija, Vācija un Polija.

Apkopojot tūrisma speciālistu viedokļus par 2015. gada tūrisma sezonu, var secināt, ka šogad interese pieaugusi par pilsētu tūrismu, kultūrvēsturiskajiem objektiem un muzejiem, par apskates saimniecībām, amatu meistaru darbnīcām un it īpaši gastronomisko tūrismu. Tūristiem patīk izgaršot, sajust, izbaudīt, piedzīvot, iemācīties, sasmaržot, redzēt, dzirdēt latgalisko.

Kāds ir Latgales tūrists? Pēc speciālistu novērojumiem var secināt, ka Latgales tūrists ir ģimenes cilvēks, ceļo ar bērniem vai radiem, arī ar draugiem, mobils, aizrautīgs, kustīgs, vēlas līdzdarboties, strādājošs, ar stabiliem ienākumiem, ar savām interesēm, zina, ko grib, pieradis pie noteikta komforta līmeņa, komunikabls, izglītots, izvēlīgs, pirms ceļojuma labi sagatavojies, vēlas viesmīlību, plašu piedāvājumu, personīgu pieeju, cenas un kvalitātes balansu, aizvest kaut ko uz mājām - sajūtas, ciemakukuli, suvenīrus, Latgalē ražotu produkciju.

 Krāslavas novada tūrisma pakalpojumu sniedzēju statistika

 Krāslavas novada TIC apkopoja tūristu skaitu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 1. novembrim. Aptaujas rezultātā informāciju par nakšņojošo cilvēku skaitu tūristu mītnēs iesniedza 29 Krāslavas novada naktsmītnes, par apmeklētāju skaitu iesniedza 6 amatnieku darbnīcas, t.sk. V.Pauliņš, I.Vecelis, A.Maijers, audēju darbnīca „Indra”, J.Kokins un „Amatu istaba”, 4 interesantas saimniecības, t.sk. mini zoodārzs „Akati”, z/s „Kurmīši”, z/s „Guntiņi” un saimniecība „Cīruļi”, 4 aktīvā tūrisma pakalpojumu sniedzēji, t.sk. biedrība „Aktīva atpūta Latgalē”, z/s „Skaidas”, IK „Gaura” un Pavēls Podjava, kas piedāvā gan „airsoft” un „futgolf” spēles, gan arī velosipēdu nomu. Apmeklētāju statistikas datus iesniedza Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs, Piedrujas pagasta muzejs un Krāslavas Romas katoļu baznīca.

Salīdzinot radītājus ar iepriekšējo gadu, var secināt, ka šogad tūristu pieaugums ir gandrīz visās kategorijās. Neliels samazinājums ir vērojams amatnieku darbnīcās, bet to var saistīt ar plašu keramikas un citu amatnieku izstrādājumu klāstu biedrības „Latgales kulinārā mantojuma centrs” veikalā, kas savukārt ļauj tūristiem iegādāties šo produkciju šeit, neapmeklējot amatnieku darbnīcu. Toties ievērojami palielinājās apmeklētāju skaits Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā (par 41,5%), kas varētu būt saistīts ar to, ka šogad Krāslavas novada TIC, organizējot un vadot ekskursijas, obligāti ar katru grupu apmeklēja muzeju.  Priecē arī tas fakts, ka Krāslavas Romas katoļu baznīcu šogad apmeklēja vairāk tūristu nekā 2014. gadā, to starpā arī daudz ārzemnieku (27% no kopējā apmeklētāju skaita). 

Kategorija

2013. gads

2014. gads

2015. gads

Pieaugums/kritums 2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu (skaitļos un %)

Izmitināšanas iestādēs

Iestāžu skaits - 24
12754 – LV tūristi 2244 – ārzemnieki
Kopā: 14998

Iestāžu skaits – 29
12386 – LV tūristi
3832 – ārzemnieki
1.vietā – Krievija
2.vietā – Lietuva
3.vietā – Vācija
4.vietā – Polija
5.vietā - Igaunija
Kopā: 16218

Iestāžu skaits – 29
13291 – LV tūristi
3489 – ārzemnieki
1.vietā – Krievija
2.vietā – Vācija
3.vietā – Nīderlande
4.vietā – Lietuva
5.vietā - Polija
Kopā: 16780

+562 (+3,4%)

Amatnieku darbnīcas

Darbnīcu skaits – 5
3544 – LV tūristi
259 – ārzemnieki
Kopā: 3803

Darbnīcu skaits – 5
4040 – LV tūristi
140 – ārzemnieki
Kopā: 4180

Darbnīcu skaits – 6
2975 – LV tūristi
220 – ārzemnieki
Kopā: 3195

-985 (-24%)

Krāslavas vēstures un mākslas muzejā

4460 – LV tūristi
410 – ārzemnieki
Kopā: 4870

3930 – LV tūristi
270 – ārzemnieki
Kopā: 4200

6701 – LV tūristi
349 – ārzemnieki
1.vietā – Baltkrievija
2.vietā – Krievija
3.vietā – Polija
4.vietā – Lietuva
5.vietā - Vācija
Kopā: 7050

+2850 (+41,5%)

Piedrujas pagasta muzejā

Statistika netika veikta

Statistika netika veikta

142 – LV tūristi
15 - ārzemnieki
Kopā: 157

 

Krāslavas Romas katoļu baznīcā

3178 – LV tūristi
1106 – ārzemnieki
Kopā: 4284

2291 – LV tūristi
796 – ārzemnieki
Kopā: 3087

2845 – LV tūristi
1041 – ārzemnieki
1.vietā – Lietuva
2.vietā – Polija
3.vietā – Vācija
4.vietā – Krievija
5.vietā - Baltkrievija
Kopā: 3886

+799 (+20,5%)

„Interesantas saimniecībās”

Saimniecību skaits: 5
2510 – LV tūristi
202 – ārzemnieki
Kopā: 2712

Saimniecību skaits: 5
2782 – LV tūristi
155 – ārzemnieki
Kopā: 2937

Saimniecību skaits: 4
2929 – LV tūristi
111 – ārzemnieki
1.vietā – Lietuva
2.vietā – Krievija
3.vietā – Francija
4.vietā – Vācija
5.vietā - Baltkrievija
Kopā: 3040

+103 (+3,4%)

Aktīvā atpūta (laivu noma, velosipēdu noma airsoft)

420 – LV tūristi

432 (Latvija, Krievija, Vācija, Zviedrija)

568 (Latvija, Francija, Anglija, Vācija, Krievija, Baltkrievija)

+136 (+24 %)

KOPĀ

25866 – LV tūristi
4621 – ārzemnieki
KOPĀ: 30487

25861 – LV tūristi
5193 – ārzemnieki
KOPĀ: 31054

29443 – LV
5233 - ārzemnieki
KOPĀ: 34676

+3582 (+12,2%) – LV
+40 (+0,8%) – ārzemnieki
KOPĀ:+3622 (+10,5%)

Var secināt, ka 2015. gadā kopējais tūristu skaits Krāslavas novadā sastādīja aptuveni 34676 apmeklētāju, kas ir par 10,2% vairāk nekā 2014. gadā un par 12,1 % vairāk nekā 2013. gadā. Krāslavas novada lielākais ceļotāju īpatsvars, līdzīgi kā 2013.un 2014. gadā, ir vietējie tūristi - 85%, un 15% no kopējā skaita sastāda ārzemnieki. 5 valstis, no kurām visvairāk apmeklē Krāslavas novadu, ir Krievija, Vācija, Lietuva, Polija un Baltkrievija. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šogad ir daudz mazāk tūristu no Igaunijas.

Jāatzīmē, ka šie dati ir aptuveni, jo precīzus statistikas datus ir ļoti grūti aprēķināt, pirmkārt, tāpēc, ka tūrisma uzņēmēji ne vienmēr precīzi pieraksta apmeklētājus, otrkārt, eksistē, tā saucamais, neorganizētais tūrisms, kad tūristi atbrauc ar savu mašīnu/autobusu, apskatās populārākos objektus, izstaigā dabas takas, apmeklē veikalus un kafejnīcas.

Krāslavas novada TIC apmeklētāju statistika

Pateicoties veiksmīgi realizētājam Latvijas – Lietuvas – Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas projektam BELLA CUISINE un Krāslavas novada domes finansiālajam atbalstam, Krāslavas novada TIC šobrīd atrodas grāfu Plāteru pils kompleksā, renovētajā Pils pārvaldnieka ēkā. Ņemot vērā to, ka grāfu Plāteru pils komplekss ir galvenais tūrisma objekts Krāslavā, kā arī pateicoties regulāri organizētājiem pasākumiem centrā, laika periodā no 2015.gada 1.janvāra līdz 30.oktobrim Krāslavas novada TIC apmeklēja 12285 apmeklētāju, kas ir ievērojami vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem (skat.tabulu).

Gads

2012.g.

2013.g.

2014.g.

2015.g.

Pieaugums 2015.gadā salīdzinājumā ar 2014.gadu (skaitļos un %)

Skaits

603 – LV tūristi
170 - ārzemnieki Kopā: 773

740 – LV tūristi
116 – ārzemnieki Kopā: 856

1456 – LV
269 - ārzemnieki
1.vietā – Lietuva (64)
2.vietā – Krievija (51)
3.vietā – Francija (42)
4.vietā – Vācija (35)
5.vietā – Baltkrievija (7)
Kopā: 1725

11174 – LV
1111 – ārzemnieki
1.vietā – Polija (250)
2.vietā – Lietuva (130)
3.vietā – Vācija (119)
4.vietā – Krievija (107)
5.vietā – Īrija (91)
6.vietā – Somija (55)
Kopā: 12285

+10560 (+712 %)

Šāds apmeklētāju pieaugums ir vērojams, lielā mērā pateicoties Krāslavas novada tūrisma un kulinārā mantojuma centra plašajai specializācijai. Svarīgs faktors apmeklētāju piesaistei ir tas, ka centrā var saņemt ne tikai informāciju par tūrisma iespējām Krāslavas novadā un Latgalē, bet arī iegādāties suvenīrus un vietējo amatnieku un ražotāju produkciju. Lielākā daļa TIC apmeklētāju ir vietējie Latvijas tūristi, kas sastāda ~ 90%, bet ārzemnieki, savukārt sastāda ~ 10% no TIC apmeklētāju kopēja skaita. Vislielākais vietējo tūristu skaits ir no Vidzemes reģiona, t.sk. no Rīgas, bet no ārzemēm visvairāk apmeklētāju bija no Polijas (250), Lietuvas (130), Vācijas (119) un Krievijas (107).

Krāslavas novada TIC regulāri organizē dažādus pasākumus gan vietējiem iedzīvotājiem, gan novada ciemiņiem, piem., Latgales kulinārā mantojuma festivālu un nakts ekskursiju Krāslavas pilsētas svētku ietvaros, Leģendu nakti un Muižnieku turnīru, vietējās produkcijas degustācijas, meistarklases, tematiskās nodarbības bērniem un jauniešiem, kā arī aktīvi piedalās citu pasākumu organizēšanā gan vietējā mērogā, gan arī starptautiskajā.

2015. gadā tika organizēts pieredzes apmaiņas brauciens visiem interesentiem, apmeklējot Krāslavas novada tūrisma pakalpojumu sniedzējus Krāslavas, Piedrujas, Indras, Robežnieku un Skaistas pagastā. Krāslavas novada tūrisma un kulinārā mantojuma tīkla uzņēmēji aktīvi piedalījās organizētajos pieredzes apmaiņas braucienos uz Lodzes un Kujāvijas – Pomožes reģioniem Polijā, kā arī Vitebskas reģionu Baltkrievijā. Braucienu laikā dalībnieki apmeklēja dažādus tūrisma un ēdināšanas sektora uzņēmumus, dalījās pieredzē un ieguva daudz jaunu ideju sava darba pilnveidošanai un dažādošanai.

Krāslavas novada TIC aktīvi piedalījās ārvalstu žurnālistu vizītes organizēšanā un koordinēšanā. 2015. gadā Krāslavas novadu apmeklēja žurnālisti no Japānas un Kanādas. 

Ik gadu tiek organizētas sanāksmes un apmācības tūrisma uzņēmējiem, kā arī Krāslavas novada tūrisma mārketinga materiālu sagatavošana un izdošana, dalība starptautiskajās tūrisma izstādēs un daudzu citu pasākumu organizēšana un koordinēšana.

Krāslavas novada TIC izstrādā un realizē projektus gan vietējā, gan starptautiskajā mērogā. Pateicoties TIC speciālistu izstrādātajiem vietējā mēroga projektiem, tiek sakoptas Adamovas dabas taka un Persteņa ezera pludmale.

Veiksmīgi realizējot Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektu „ICT for better accessibility in sustainable border reģions”, Krāslavā tika uzstādīti 5 stendi „Sveicināti Krāslavā” ar QR kodiem, iebraucot Krāslavā no 5 pusēm, izstrādāta virtuālā pastaiga pa Krāslavas pilsētu, kur var apskatīt 10 ievērojamākos tūrisma objektus ar 360 grādu panorāmas skatu un iepazīties ar tiem latviešu, krievu un angļu valodās. Krāslavas pilsētas viesiem ir pieejams audiogids (latviešu, krievu un angļu valodā), ar kura palīdzību ir iespēja uzzināt informāciju par 15 Krāslavas pilsētas objektiem. Audiogida aplikāciju bez maksas var lejupielādēt APPLE aplikāciju veikalā App Store. Projekta ietvaros veikalā „Maxima” tika uzstādīts informatīvais termināls, kas sniedz tūristam nepieciešamo informāciju par Krāslavas novada tūrisma piedāvājumiem. Pārveidotā Krāslavas novada tūrisma mājaslapa www.visitkraslava.com apmeklētājiem ir pieejama 5 valodās: latviešu, krievu, angļu, vācu un lietuviešu valodā.

Pateicoties Krāslavas novada TIC organizētajam ideju konkursam „Jauns vides objekts kāziniekiem Krāslavas pils kompleksā”, Krāslavas novada domes finansiālajam atbalstam, iedzīvotāju iesaistei un viņu iesniegtajām idejām, grāfu Plāteru pils kompleksa parādes pagalmu rotā skaista metāla kariete, kas kļuva par iemīļotu fotografēšanās vietu ne tikai kāziniekiem un tūristiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem. 

Tuvojoties jaunajam 2016. gadam un izvērtējot 2015. gadā padarīto, Krāslavas novada TIC darbinieku vārdā vēlos pateikties visiem Krāslavas novada tūrisma uzņēmējiem, gidiem, amatniekiem, zemnieku saimniecībām un visiem tiem, kas strādā mūsu skaistākā novada Daugavas lokos tūrisma attīstības labā. Paldies Krāslavas novada iedzīvotājiem par mūsu darba novērtējumu, pozitīvām atsauksmēm un labiem vārdiem, mīlestību pret dzimto pilsētu un novadu.

Īpašs paldies Krāslavas novada domes priekšsēdētājam Gunāram Upeniekam un izpilddirektoram Jānim Geibam par mūsu ideju gan finansiālo, gan arī morālo atbalstu, par nevienaldzīgu attieksmi un rūpēm par Krāslavas novadu un tās iedzīvotājiem. Vēlos pateikties arī p/a „Labiekārtošana K” un tās direktoram Ēvaldam Cauņam par sapratni un palīdzību ikdienas saimnieciskajos darbos, Krāslavas kultūras namam un Vēstures un mākslas muzejam par veiksmīgu sadarbību pasākumu organizēšanā, visām Krāslavas novada domes nodaļām un struktūrvienībām par atbalstu, sapratni un jaunām idejām strādājot kopā, īstenojot vienu mērķi – attīstot Krāslavas novadu!

Lai Jaunajā 2016. gadā katrā no mums ienāk vēlme dalīties ar savu sirds siltumu, jo darot labu citam, vislielākais labums tiek mums pašiem!

Krāslavas novada TIC un kulinārā mantojuma centra darba laiks svētkos:

24., 25., 26., 27.decembrī: 10.00 – 15.00
31.decembris, 1.janvāris – brīvdiena
2., 3.janvārī: 10.00 – 15.00

Informāciju sagatavoja:
Tatjana Kozačuka, Krāslavas novada TIC vadītāja

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


Jauna aptauja

Novembris - 2024
P O T C P S S
 
01
02 03
04
05
06
07
08
09 10
11
12
13
14
15
16 17
18
19
20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30  
ceturtdiena, 07.11.2024
otrdiena, 12.11.2024

Dienas foto

  • Anatola Kauškaļa foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde