Krāslava un Aizkraukle - pilsētas pie Daugavas

Pievienots: 03.11.2015

29. oktobrī Krāslavas pašvaldības delegācija apmeklēja Aizkraukles novadu, lai iepazītos ar pašvaldības un tās iestāžu darbu, attīstītu savstarpējos sakarus un, protams, lai iegūtu noderīgu pieredzi.

Aizkraukles pilsēta ir nodibināta tikai pirms piecdesmit gadiem. Tās atrašanās vietu un rašanās laiku noteica daba un vēsture – var teikt, ka šī pilsēta tika radīta mākslīgi, kad šajā teritorijā sāka būvēt jaunu hidroelektrostaciju un Latvijā ieradās 33 tautību cilvēki, lai piedalītos šī objekta būvdarbos. Viena pēc otras Stučkā (tāds tolaik bija pilsētas nosaukums) izauga vienmuļas daudzdzīvokļu mājas, savukārt baznīcas un privātmājas padomju laikā būvēt šeit bija aizliegts. Pašlaik privātais sektors Aizkrauklē tikai sāk attīstīties.

Pļaviņu HES (kaut gan Pļaviņas ir 30 km attālumā) ir galvenā ievērojamā vieta Aizkrauklē, un, pateicoties šai elektrostacijai, pilsēta tiek uzskatīta par Latvijas enerģētikas centru.

Krāslavai un Aizkrauklei ir atšķirīga ne tikai vēsture, bet arī ārējais veidols, bet vieno šīs pilsētas kopējā upe - Daugava. Izrādījās, ka arī pieeja problēmu risināšanai divās pašvaldībās ir dažāda, taču Aizkraukles kolēģu pieredze krāslaviešiem šķita interesanta.

Pašlaik mūsu novadā tiek gatavots tehniskais projekts, kas paredzēts sporta zāles celtniecībai blakus Krāslavas pamatskolai, līdz ar to domes speciālistus interesēja sporta komplekss, kas nesen tika uzbūvēts Aizkrauklē. Krāslavas novada sporta organizators Raitis Timma interesējās par to, kā tiek izmantotas sporta kompleksa telpas, kā arī par izdevumiem ēkas uzturēšanai un par citiem praktiskiem aspektiem. Kā uzsvēra Aizkraukles kolēģi, daudzi trūkumi kompleksa projektā bija konstatēti tikai tad, kad sporta zāli jau sāka ekspluatēt, un tagad ēkas plānojumu viņi izstrādātu jau citādāk. Tāpēc, gatavojot projektu, ir ļoti svarīgi ņemt vērā visus sīkumus un pārdomāt rezultātus.

Nākamais objekts, kuru apmeklēja Krāslavas novada delegācija, bija Aizkraukles Profesionālā vidusskola. Iepazīstoties ar iestādes darbu, skolas materiāli tehnisko bāzi un apmācības virzieniem, PIKC RVT Krāslavas teritoriālās struktūrvienības vadītājs Aivars Andžāns īpašu uzmanību veltīja tām mācību programmām, kas ir atbilstošas RVT Krāslavas filiāles darbības virzieniem - kokapstrādei un metālapstrādei. Kā atzīmēja Aivars Andžāns, viņam jau tagad ir idejas par to, kādus projektus var realizēt sadarbībā ar Aizkraukles Profesionālo vidusskolu.

Aizkraukles pilsēta jau pirmsākumos tika sadalīta divās zonās - rūpnieciskajā un dzīvojamajā. Daudzdzīvokļu mājas ir izvietotas kompakti, un pirmais, kam tika pievērsta uzmanība, bija pagalmu labiekārtošana - autostāvvietas un bērnu rotaļu laukumi. Ir redzams arī ainavu arhitekta ieguldījums – puķu dobju un apstādījumu plānojums ir izstrādāts profesionāli.

Komunālā uzņēmuma „Krāslavas nami” vadītāja Valērija Maslova pirmais jautājums bija par to, kam pieder teritorija apkārt daudzdzīvokļu mājām. Pēc atbildes bija skaidrs, kā vietējās varas pārstāvjiem izdodas uzturēt pagalmus tik labā kārtībā. Izrādījās, ka Aizkrauklē šī zeme pieder pašvaldībai, un domei ir tiesības ieguldīt labiekārtošanā savus līdzekļus un arī piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu, kas diemžēl nav iespējams Krāslavā – jo zeme blakus daudzdzīvokļu mājām pieder dzīvokļu īpašniekiem.

Aizkraukles novadā, kā atzinās kolēģi, tūrisma sfēra pagaidām ir vāji attīstīta, jo pilsētai nav senas vēstures. Taču, neskatoties uz to, pašvaldība izskata dažādus rīcības variantus ar mērķi piesaistīt tūristus, kā arī plāno turpināt sadarbību ar Krāslavu kulinārā mantojuma jomā, jo mūsu novadam ir ļoti bagāta pieredze.

Krāslavas novada delegācija apmeklēja arī citus objektus, bet dienas otrajā pusē bija organizēta tikšanās ar Aizkraukles novada pašvaldības deputātiem un speciālistiem. Sarunas gaitā tika pārrunāti konkrēti temati un virzieni, kas ir saistīti ar divu pilsētu turpmāko sadarbību.

Atceļā uz Krāslavu visi bija vienisprāt, ka viesmīlība piemīt ne tikai latgaliešiem. Arī Aizkrauklē dzīvo sirsnīgi, labvēlīgi un laipni cilvēki.

Elvīra Škutāne, autores foto