Nekad nav par vēlu sākt!

Pievienots: 27.01.2017

24. janvārī Krāslavas novada centrālajā bibliotēkā atklāja novadnieka Ivana Bičkova gleznu izstādi „Dabas ainavas gleznainais kaleidoskops”. Pasākuma varonis izpelnījās lielu piekrišanu, bibliotēkas zāle bija apmeklētāju pārpildīta.

Izstādi atklājot, centrālās bibliotēkas vadītāja Valentīna Magidas sacīja, ka glezniecība ir brīnišķīgs veids, kurā mākslinieks ar otas un krāsu palīdzību spēj citiem izteikt savu pasaules uztveri, kā viņš to redz sev apkārt. Šajā izstādē ir pārstāvēta ainavu glezniecība – attēloti gan lauki, gan koki, gan mājas, gan jūras krasts, arī klusā daba ar ziediem.

Ivans ir mūsu pilsētas patriots, glezniecību mācījies mākslinieka Andreja Gorgoca studijā. Uzrunājot klātesošos, pats mākslinieks bija ļoti kodolīgs - pateica paldies bibliotēkas darbiniekiem, kuri palīdzēja sarīkot šo izstādi, un kautrīgi apklusa, dodot iespēju izteikties citiem.

Ivana meita Tatjana Azamatova klātesošajiem pastāstīja, ka tētis jau bērnībā sapņojis kļūt par mākslinieku, bet dzīvē ne vienmēr sanāk piepildīt to, par ko sapņojam. Viņas tētis apguva pavisam citu profesiju, tomēr visu darba mūžu turpināja domāt, sapņot par glezniecību un saglabāja cerību dvēselē kādreiz tam pievērsties. Krāslavā Ivans varēja sevi realizēt, pateicoties Gorgociem un viņu studijai, kur ikviens interesents jebkurā vecumā var saņemt pamatzināšanas glezniecībā.

Mākslas studijas vadītāja Ņina Gorgoca atcerējās, ka Ivans bija viens no pirmajiem, kurš pirms desmit gadiem atsaucās uz ievietoto sludinājumu avīzē, un šobaltdien ir viens no pirmajiem visās lietās. Ivans vienmēr meklē jaunas tēmas, ar viņu esot sarežģīti strādāt tādā ziņā, ka Ivans ir ļoti skrupulozs un pie katra sižeta pieiet ar savu attieksmi.

Mākslinieks Andrejs Gorgocs: „Ivanu pazīstu jau kā mākslinieku ar profesionālu ievirzi. Bibliotēkā mēs redzam ainavas, bet viņam ir citas skaistas gleznas, taču šīs nelielās zāles izmēri neļauj plaši izvērsties, lai aptvertu visu, ko glezno Ivans. Rezultāti iespaidīgi, novēlu jaunus panākumus un nenolaist latiņu zemāk.”

Tā vien šķiet, ka Ivana uzgleznotās ainavas ir dzīvas, gribas pieskarties un pataustīt. Tas, ka izstāde tiek rīkota bibliotēkā, ir ļoti liels ieguvums tiem simtiem krāslaviešu, kuri daudz lasa, un viena liela daļa par Ivanu uzzinās, tieši pateicoties bibliotēkai, kuras darbinieki nemitīgi meklē, atrod un popularizē vietējos ļaudis, kuriem ir kāds talants. Ivana gleznas neatstāj vienaldzīgu nevienu.

Pensionārs Jānis Ugars: „Neesmu mākslinieks, bet, apskatot šīs gleznas, varu pateikt tikai vienu – nu malacis Ivans, malacis! Jau pirms pasākuma sākām apspriest šos darbus, kas kuram visvairāk patīk un gribējām, lai mākslinieks izstāsta, kā un kur tie tapuši? Izrādās, ka viņš ir ne tikai talantīgs, bet arī ļoti kautrīgs cilvēks un neko mums nestāstīja. Bet vienalga - liels paldies, ka viņš šādus darbus ir radījis.”

Krāslaviete Zinaīda Lapkovska: „Gorgoca studijā ierados 2013. gadā, vispār nemākot zīmēt. Sāku trīcošām rokām, nezināju, kā vilkt pirmās līnijas, bet ar Ņinas un Andreja palīdzību viss sāka izdoties. Studijā iekārtojos netālu no Ivana un ar vienu aci špikoju, kā viņš to dara. Viņam tik tiešām izdodas lieliski darbi, jo Ivans ļoti izjūt visas smalkās lietas. Gleznošana māksliniekam dod gandarījumu un palīdz relaksēties. Katrs jauns darbs ir kā bērns - tu to mīli, lolo, un tā ir liela daļa mākslinieka dzīves!”

Savas emocijas neslēpa arī Ivana paziņa Vladimirs Reutovs, kurš savā laikā apmeklējis Ļeņingradas muzeju, kur redzējis Īzaka Levitāna un citu izcilu mākslinieku darbus, liekot noprast, ka ar prastiem otas triepieniem viņu nepārsteigt. Bet Ivana darbi viņam sagādāja lielu prieku un pārsteigumu.

„Kad ieraudzīju šīs gleznas, izjutu vietējas dabas skaistumu,” turpināja Vladimirs. „Tās satur priecīgas krāsas un raisa pozitīvas emocijas, pat aplūkojot ziemas ainavas. Tā vien gribas celties kājās un attiecīgajā gadalaikā iet paskatīties uz šo skaistumu vietā, kur tas tapis, – tajos laukos, pļavās, pie tiem ezeriem, jūras malā. Tas ir fantastiski!”

Raimonds Lazda: „Ivans sāka gleznot 69 gados, šodien medijos dzirdam par vecāko studentu Latvijā, kuram 72 gadi.  Es par to, ka nekad nav par vēlu sākt. Mēs nezinām, cik mums katram Dievs atvēlējis, varbūt pat 80 gados vēl priekšā ir 20 gadi, lai kaut ko savā dzīvē sāktu un paveiktu. Tas ir galvenais vēstījums!”

Juris Roga,
autora foto 

Fotogalerija: http://www.kraslavasvestis.lv/galerija/foto/album/ivana-bickova-gleznu-izstade.html