piektdiena, 15. novembris, 2024Vārda diena: Leopolds, Unda, Undīne
crest1 crest2

Likums par pilsētas tiesību piešķiršanu Krāslavas miestam

Pievienots: 14.03.2023

1922. gada 7. septembrī paskaidrojumā pie pieņemtajiem Noteikumiem par pilsētas tiesību piešķiršanu Krāslavas miestam, kuri publicēti laikrakstā „Valdības Vēstnesis” 1922. gada 22. septembrī Nr. 213, norādīts: „Krāslava ir plašāka bieži apdzīvota vieta, kurai jau pilnīgi pilsētas raksturs. Uz tās apmēram 4 kvadr. kilometri lielās platības ir 730 apbūvēti gruntsgabali ar apmēram 1000 namiem un apmēram 50 ielām. Iedzīvotāju pirms kara še bij ap 9000, tagad to ir ap 5000. Rūpniecība un tirdzniecība attīstījusies še līdzīgi šāda pat lieluma pilsētiņai. Ir ap 100 dažādi lielāki un mazāki rūpniecības uzņēmumi un ap 300 dažādi tirdzniecības veikali.” Taču turpat ir uzsvērts, ka miesta tālāka uzplaukšana nav iespējama, pastāvot tikai miesta pašvaldības iekārtai, kura atkarīga no apriņķa pašvaldības un nevar rīkoties patstāvīgi.

1920. gada 14. janvārī par Krāslavas miesta valdes priekšsēdētāju tika iecelts Ferdinands Miltovičs, kurš šajā amatā bija arī 1917.- 1918. gadā. 1920. gada maijā un jūnijā miesta vecākā pilnvaras pildīja V. Terļeckis. 1922. gadā Krāslavas miesta vecākais bija A. Daņilovs.

Pēc 1922. gada 5. decembrī notikušajām Krāslavas pilsētas domes vēlēšanām jaunajā domē tika ievēlēti 20 domnieki: V. Pazaucs, L. Gžibovskis, A. Šarkovskis, J. Lobza, F. Blazevičs, J. Krasnevičs, D. Kozlovskis, J. Šumskis, A. Galans, M. Rabinovičs, M. Drujs, H. Kapacs, J. Budņackis, B. Lurje, L. Cencipers, P. Rozins, J. Lafers, S. Rogoļevs, J. Sūrums, A.Ošinš. Par Krāslavas miesta (no 1923. gada 16. aprīļa - pilsētas) galvu kļuva Lucians Gžibovskis (1891-1971), kurš savu amatu pildīja līdz 1927. gadam. 1912. gada oktobrī studiju 4. kursa laikā L. Gžibovskis tika iesaukts Krievijas armijas aktīvajā karadienestā. Pirmā pasaules kara laikā L. Gžibovskis piedalījās karadarbībā Austrumprūsijā un Ukrainas teritorijā, Poļu leģiona un Polijas korpusa sastāvā cīnījās par Polijas neatkarību. 1919. gadā no Ukrainas L. Gžibovskis devās uz Murmansku, lai piebiedrotos Antantes spēkiem cīņā par Polijas valsti, taču pa ceļam L. Gžibovski arestēja lielinieki un nosūtīja uz karagūstekņu nometni Valmierā. 1920. gadā viņš atgriezās Krāslavā un, strādādams pilsētas pašvaldībā, galve­nās pūles veltīja kara seku likvidēšanai. Būdams Krāslavas pilsētas vecākā amatā, L. Gžibovskis projektēja un vadīja labiekārtošanas darbus – Rīgas ielas remontu un daudzu ielu bruģēšanu, Jāņupītes tilta būvi, Plāteru pils pārbūvi par Krāslavas latviešu ģimnāziju, elektrostacijas atjaunošanu. No 1927. gada Lucians Gžibovskis strādāja par būvinženieri Krāslavā. Pēc Otrā pasaules kara L. Gžibovskis strādāja Krāslavas pilsētas izpildkomitejā par būvdarbu vadītāju un zemes komisijas priekšsēdētāju. No 1951. līdz 1971. gadam bija Krāslavas Romas katoļu baznīcas draudzes priekšsēdētājs. Lucians Gžibovskis bija par vadītāju arī vēsturiskajā brīdī, kad Krāslavas miests kļuva par pilsētu. 

1923. gada 13. martā Saeimas Pašvaldības komisijas sēdē „Likums par pilsētas tiesību piešķiršanu Krāslavas miestam” tika pieņemts vienbalsīgi un vienojās to virzīt tālāk steidzamības kārtā, kā referentu ievēlēja Jezupu Rubuli. Jāpiebilst, ka J. Rubulis no 1922.-1925. gadam bija 1. Saeimas deputāts, pārstāvēja Latgales darba partiju. No 1929.-1932. gadam bija Rēzeknes pilsētas galva.

1923. gada 17. martā tika izstrādāts likuma projekts. 10. aprīlī Saeima II sesijas 1. sēdē, kas tika atklāta plkst. 17.15, skatīja likumprojektu par pilsētas tiesību piešķiršanu Krāslavas miestam. Likums tika pieņemts steidzamības kārtā un sastāvēja no 3 pantiem: „Krāslavas miestam Daugavpils apriņķī pastāvošās robežās piešķirt pilsētas tiesības, attiecinot uz to pilsētu nolikumu un citus attiecīgus likumus un noteikumus un atdalot viņu no vietējās apriņķa pašvaldības vienības; visas šīs pilsētas robežās pastāvošas ielas, ceļus un laukumus atzīt par tādiem, kuri atrodas vispārīgā lietošanā; pilsētas domes locekļu skaitu noteikt uz 20”. Likums tika pieņemts vienbalsīgi un 14. aprīlī nosūtīts Valsts prezidentam Jānim Čakstem. 1923. gada 16. aprīlī likums „Par pilsētas tiesību piešķiršanu Krāslavas miestam” tika izsludināts laikrakstā „Valdības Vēstnesis”, Nr. 78. Šis nozīmīgais notikums pilsētas vēsturē pavēra ceļu uz veiksmīgu pilsētas attīstību un izaugsmi.

Turpinājums sekos…
Baiba Mileika, Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste



Jauna aptauja

Novembris - 2024
P O T C P S S
 
01
02 03
04
05
06
07
08
09 10
11
12
13
14
15
16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30  
otrdiena, 12.11.2024
ceturtdiena, 14.11.2024

Dienas foto

  • Jura Rogas foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde