Stādot ozolus un svinot Baltā galdauta svētkus, atklāj simtgadi

Pievienots: 09.05.2017

Latvijas valsts simtgades atklāšana 4. maijā rīta agrumā sākās Latvijas ziemeļu, dienvidu, rietumu un austrumu galējos punktos - Ipiķos, Demenē, Nīcā un Pasienā - un dienas gaitā Latvija piepildījās ar daudzveidīgiem un krāšņiem notikumiem. Nīcā un Liepājā simtgades ozolu stādīja un simtgadi atklāja Valsts prezidents, Latvijas valsts simtgades patrons Raimonds Vējonis.

Akcijā „Apskauj Latviju” pierobežas 45 pašvaldību teritorijās no plkst. 9.00 un visas dienas laikā ar pasākumiem un cilvēku iesaisti ir stādīti 100 ozoli ar īpašu simtgades norādi, tādā veidā simboliski iezīmējot Latvijas robežlīniju un Latvijas vienotību. Trīs ozoli tika iestādīti Daugavas krastā Piedrujā – tā ir vieta, kur Dvina pārtop Daugavā, kur stāvajās kraujās un plašajās Daugavas loku terasēs un pieteku ielejās iepukstas Latvijas sirds.

Pasākuma vietā sapulcējās pašvaldības pārstāvji, robežsargi, mazpulcēni, jaunsargi, vietējie ļaudis un viesi, kurus ar dziesmu „Visi muni gosti beja” sagaidīja folkloras kopas „Mozī latgalīši”, „Aulejas sievas”, „Rudzutaka” un ansamblis „Viktorija”.

Pasākuma vadītāja, „LV 100” koordinatore Krāslavas novadā, Inga Kavinska uzsvēra, ka 4. maijs Latvijai ir lielā diena! Tik daudzas rokas un sirdis iekļaujas kopīgā darbā - stāda simtgades ozolus - simbolisku jostu, kas ieskaus, sargās un priecēs mūsu zemi nākamos 100 gadus. Ozoli ieaugs Daugavas krastā blakus Viļņa Titāna akmenim „Daugava” vietā, kur 1937. gadā atradās Robežsardzes muitas punkts un kur auga lepna liepu aleja. Iestādīt ozolus aicināja labākos no labākajiem – mūsu mazpulcēnus, jaunsargus un robežsargus.

Kopā ar mūsu novada ļaudīm šajā lielajā dienā bija arī Kultūras ministre Dace Melbārde, kura savu uzrunu sāka ar poētisko vīziju par sudraba ozolu Daugavā. Turpinājumā viņa sacīja, ka šī vieta Daugavas krastā pie robežakmens, uz kura septiņās valodās iekalts Daugavas vārds, ir ļoti simboliska, visiem kopā piedaloties akcijā „Apskauj Latviju”. Šī akcija ir aicinājums pret savu zemi izturēties ar lielu mīlestību un paust to ikdienā visdažādākos veidos.

Ministre savu uzrunu noslēdza ar dziesmu „Lai bij vārdi” kopā ar muzikālo apvienību „Stiprās sievas”.  Pasākumā piedalījās arī Latvijas valsts simtgades Radošās padomes dalībnieki - Jānis Šipkēvics juniors un Ivars Ījabs, kuri pievienojās dziedātājām.   

Krāslavas novada domes deputāts Jāzeps Dobkevičs pasākumā „Apskauj Latviju” aicināja visus apskauties un kopā ķēdītē šo apskāvienu nodot no viena otram, tādejādi apliecinot savu mīlestību un uzticību līdzcilvēkiem un valstij. Uzņemties rūpes kopt un lolot Latvijas jostas mūsu daļu tika aicināti jaunsargi un mazpulcēni.   

Klātesošos uzrunāja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Trofimovs, kurš akcentēja Latvijas daudzveidību, kas mūs stiprina un bagātina.

Piedrujas pagasta pārvaldes vadītāja Ērika Gabrusāne aicināja visus pasākuma dalībniekus pie baltā galdauta, kur bija sarūpēts neliels cienasts viesiem un klātesošajiem.

Baltā galdauta svētki (PAR diena) ir pirms gada Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja ierosinātā tradīcija svinēt Latvijas otro dzimšanas dienu, pieminot 1990. gada 4. maiju, kad Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu - lēmumu, kas atjaunoja Latvijas suverenitāti. Tā bija diena, kad izvēlējāmies brīvību, pateicām PAR grāmatām, kas drīkst būt mūsu grāmatplauktos, PAR saziņai ar mūsu draugiem no visas pasaules, PAR brīvai informācijai, uzņēmīgumam un patiesai līdzdalībai. Šajos svētkos baltais galdauts ir kā pašapziņas un lepnuma simbols, svētku būtība ir kopā būšana un sarunas.

Juris Roga, autora foto

Fotogalerija: http://www.kraslavasvestis.lv/galerija/foto/album/latvijas-valsts-simtgades-atklasanas-akcija-apskauj-latviju-piedruja.html