Anatola Kauškaļa foto
Pievienots: 04.10.2017
Pagājušonedēļ Krāslavā noslēdzās tradicionālais glezniecības plenērs „Krāslavas palete 2017”, kurā šoreiz piedalījās 17 mākslinieki. Šogad mākslinieki bija vēl dāsnāki nekā pērn un savas plenēra gleznas uzdāvināja gan topošajam Laimes muzejam Indras pagastā, gan Krāslavai.
Otro reizi Krāslavas plenēru vēsturē māksliniekiem tika organizēts izbrauciens ārpus pilsētas, viņi apmeklēja vairākus objektus: Kalniešu pagastā - uzņēmēja Saftara Rahimova storu audzētavu, Piedrujas pagastā - Indricas Sv.Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcu, Indras pagastā – topošo Laimes muzeju, Indras Mākslas un mūzikas skolu, Indras aušanas darbnīcu, Indras vēsturisko aptieku un citas vietas. Gūto emociju iespaidā Indrā tapa arī vairākas gleznas, māksliniekiem paplašinot plenēra ģeogrāfiju. Manis uzrunātie plenēristi pauda tikai pozitīvas emocijas gan par plenēru, gan par tā rīkotājiem, gan par mūsu novada ļaudīm.
Aivis Pīzelis atbrauca no Preiļiem un atveda krāslaviešiem personālizstādi „Brīva daba”, kurā ir vairāk par 30 darbiem un kura līdz novembra sākumam būs apskatāma Krāslavas Kultūras namā. Aivis mūsu pilsētā ir pirmoreiz un uzskata, ka šurp tiešām bija vērts braukt, un viņam šis ir viens no visvērtīgākajiem šī gada plenēriem.
„Krāslava mani ļoti iedvesmoja, un ir visatšķirīgākā no visas pārējās Latvijas – te paveras pavisam cita pasaule,” turpināja Aivis. „Esmu gleznotājs, ar to es pelnu iztiku, un man svarīgi atrast skaistas vietas. Mans ceļš mākslas pasaulē sākās ar to, ka mamma nopirka pirmo zīmuli un iedeva papīra lapu, uz kuras tapa pirmie zīmējumi. Ar to brīdi „iegrimu” mākslā un mērķtiecīgi veltu tai savu dzīvi.”
Pāvelam Ostapcevam no Rēzeknes plenērs „Krāslavas palete” vienmēr šķitis nozīmīgs un brīnišķīgs pasākums: „Neesmu pirmoreiz šajā plenērā. Mani motivē skaistais laiks, laba mākslinieku kompānija, kurā apvienojušies interesanti cilvēki, bet pats galvenais – iespēja uzgleznot pilsētu, kuru nav paspējusi sabojāt civilizācija. Šeit viss ir mīļš, vienmēr blakus lieliski cilvēki, no kuriem daudzi interesējas par mums un mūsu darbiem. Pienāk klāt, izsaka savas domas, izskan gan kritika, gan pateicības, kā, piemēram, vakar, pienāca kāda sieviete un vienkārši pateica lielu paldies, ka es gleznoju pilsētas ainavas.
Man patīk gleznot Krāslavas mājiņas, dabu un Daugavu, kas vienmēr ir savādāka. Krāslavas gleznas man jau tuvojas diviem desmitiem. Vienā no vismīļākajām esmu attēlojis balto baznīcu, kurai priekšplānā ābele. Tā ir tapusi no pareizticīgo baznīcas pagalma puses. Vēl ļoti patīk Daugavas loki - no tirgus laukuma paveras ļoti interesants skats.”
Ludvigs Plinta – Bērziņš šajā plenērā piepildījis savu sapni: „Šobrīd es dzīvoju Aizkrauklē – Krāslavas sadraudzības pilsētā. Man bija sens sapnis - piedalīties Krāslavas plenērā, jo mans tēvs ir no Kombuļiem un šogad šis sapnis ir piepildījies. Es neesmu audzis Latgalē. Tēvs man agri nomira, un varbūt tālab mani nevilka uz šo pusi. Pagājušogad sarūpēju sev Ludviga dienas dāvanu un sameklēju tēva mājas – viņš arī ir Ludvigs. Man precīzi parādīja, kur tās bija, jo pati māja laika gaitā nodegusi. Aizbraucu turp uzgleznot skatu, kas tēvam pavērās no savas mājas loga. Tas man ir dvēseliski vistuvākais un vismīļākais darbs, jo tās ir tēva acis. Mēs ar kolēģiem biežāk gleznojām Kombuļu pusē, jo tur mana tēva dzimtene.
Tagad jāpiepilda otrs sapnis - mašīnā apbraukt Latgali, apstāties skaistākās vietās un gleznot, gleznot... Pēc Krāslavas plenēra šis sapnis kļuvis daudz spēcīgāks. Jūspusē var sacīt ir paradīze zemes virsū - uz kuru pusi gribi brauc, visur neaprakstāms skaistums, kas jāliek uz audekla.
Liels paldies Jāzepam Dobkevičam par to, ka pirmoreiz publiski manu uzvārdu pierakstīja šādi: Ludvigs Plinta – Bērziņš. Dokumentos esmu Ludvigs Bērziņš, jo māte ar tēvu nebija sarakstījušies. No šodienas visas gleznas parakstīšu tieši tā Ludvigs Plinta – Bērziņš. Gribu arī noskaidrot, kā oficiāli lietot šo uzvārdu, jo tēvs ir tēvs. Krāslavas plenērs man izrādījās ļoti nozīmīgs!”
Aleksandrs Neberekutins ir regulārs dalībnieks starptautiskajās izstādēs un plenēros. Lai gan strādā dažādos žanros, sevišķi mīl akvareļa tehniku. Viņš pastāstīja, ka mākslinieks, kurš glezno eļļas tehnikā, var savu darbu vēlāk papildināt, uzlabot. Savukārt akvarelists savā gleznā neko labot vairs nevar, tā ir momenta māksla, kas nepiedod kļūdas. Viņa darbi atrodas slavenu cilvēku privātās kolekcijās Eiropā, Ķīnā, Austrumos. Nesenā pagātnē piedalījās Krāslavas paletes 35. plenērā, šis viņam ir otrais plenērs mūspusē.
„Toreiz man šeit bezgala patika, ļoti ilgi skumu pēc šī plenēra,” turpināja Aleksandrs. „Bija neticami skaista daba, lieliska mākslinieku kompānija. Šogad paveicās atrast laiku, un atkal esmu šajā brīnišķīgajā vietā, satieku lieliskus cilvēkus!”
Voldemārs Kokorevičs: „Tieši Krāslavas plenērā piedalos pirmoreiz. Mani iedrošināja kolēģi, ar kuriem kopā pērn rīkoju izstādes. Padomāju, kāpēc nē? Krāslavā tik tiešām izradījās ļoti jauki, ļoti jauki. Patiesībā man bija nojauta, ka te ir skaistas vietas, ko gleznot, jo dažas biju noskatījis, caurbraucot Krāslavu agrākajos gados. Plenēra laikā man būs tapušas kādas piecas, varbūt drusku vairāk gleznu, pie dažām būs papildus jāpiestrādā. Māksliniekam jebkurš plenērs ir ieguvums, bet Krāslavas plenērs jo īpaši. Iepazinu jaunus draugus, viens no otra mācamies. Agrāk viens pats savā sulā vārījos, bet tas nav īsti labi.”
Jeļena Evarte – Jekimova atbraukusi no Cēsīm, bet, izrādās, Krāslava viņai nav sveša. Šaipusē Jeļena ir dzimusi, augusi, pabeigusi Krāslavas 2. vidusskolu, bet dzīves ceļi aizveda uz Cēsīm. Jelena ļoti gribēja gleznot dzimto Krāslavu, jo gribējās bērnības sajūtas likt uz audekla. Cēsis, Vidzeme - tur viss ir savādāks un savādāk…
„Latvijā šis ir gana pazīstams plenērs, kur kopā pulcējas atzīti mākslinieki, kontaktējas, dalās pieredzē, pārņem pieredzi, un vispār šeit var sajust māksliniecisko garu,” pastāstīja Jelena. „Parasti vairākums mākslinieku pulcējas gar Daugavu, glezno pilsētas mazās, krāšņās mājiņas, bet es izvēlējos vietas, kuras pirms manis negleznoja - Persteņa ezeru, kur ļoti skaistas ainavas.
Krāslava ir neticami uzplaukusi, kļuvusi tīra, sakopta, un par manu dzimto pilsētu jūsmo ļoti daudzi. Ceļā no Cēsīm uz dzimto pusi braucu caur vairākām pilsētām un ar nepacietību gaidīju, kad beidzot būšu Krāslavā, kas ir kā lellīte - tik glīta un akurāta, ka dvēsele dzied. Ir, ko gleznot, ir, ko paskatīties, ir, ar ko lepoties!”
Andrejs Severetnikovs: „Krāslavas plenērus esmu apmeklējis desmit gadus un nekad nebiju vīlies. Vienmēr ar nepacietību gaidu rudeni un priecājos, ja mani uzaicina. Šeit laba aura, labi cilvēki, kuri mīl mani, un es viņus. Krāslavas puse ļoti pateicīga gleznošanai, un šī varbūt ir skaistākā vieta Latvijā. Te sajaukušas kultūras, te ir tāda arhitektūra, kādu nekur citur neredzēsi. Esmu no Rīgas, man ir arī māja pie Ainažiem, bet Krāslava un šī plenēra īpašā atmosfēra nav salīdzināma ne ar ko citu. Nav pat svarīgi, ko glezno, svarīgi - kā uzgleznoji un cik skaisti tu spēj attēlot redzēto, vai māki savā darbā ielikt dvēseli. Laba glezna vienmēr ieinteresē cilvēkus.”
Juris Roga,
autora foto
Fotogalerija: http://www.kraslavasvestis.lv/galerija/foto/album/plenera-kraslavas-palete-2017-makslinieki-iepazist-musu-novadu.html
Decembris - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 | ||||||
02 |
03 |
04 |
05 |
06 |
07 | 08 |
09 |
10 |
11 |
12 |
13 |
14 | 15 |
16 |
17 |
18 |
19 |
20 |
21 | 22 |
23 | 24 | 25 | 26 | 27 |
28 |
29 |
30 | 31 |