Rūdījums gūts, gatavi turpināt

Pievienots: 16.10.2017

Ir noslēdzies „LMT Autosporta Akadēmijas” Skolu kartingu kausa otrajās sezonas pēdējais posms. Šajā projektā varēja piedalīties jebkura profesionāli tehniskā vidusskola vai tehnikums Latvijā, kurā tiek apmācīti automehāniķi vai radniecīgu profesiju pārstāvji., kā arī jebkura cita vispārēji izglītojošā vidusskola vai Interešu izglītības iestāde, ja tā spēj nodrošināt nepieciešamo materiāli-tehnisko bāzi projekta kvalitatīvai norisei.

PIKC Rīgas Valsts tehnikumu šosezon pārstāvēja Krāslavas teritoriālās struktūrvienības komanda: pilots - Sandris Lavniks, galvenais mehāniķis - Elvis Daugerts (pirmsākumos bija Oļģerts Dubra), atbildīgais par loģistiku - Edvīns Luhmanovs, atbildīgais par marketingu un reklāmu sociālajos tīklos - Aleksandrs Kovaļovs (laika gaitā komandu pameta).

Komandas vadītājs un RVT Krāslavas teritoriālās struktūrvienības pedagogs Jānis Kuklis pastāstīja, ka gada kopvērtējums vēl nav zināms, bet tehnikuma komanda savus secinājumus par sezonu ir izdarījusi, un kopumā tā bija laba.

„Visupirms gribam pasacīt lielu paldies RVT vadībai par aktīvu morālo un pietiekamu finansiālo atbalstu, lai mēs vispār spētu piedalīties šajās sacensībās,” turpināja Jānis. „Kā jau iesācējiem, pirmā sezona bija gan jautra, gan pārdzīvojumiem un dusmām bagāta. Mūs piemeklēja ne tikai ķibeles ar tehniku, notika izmaiņas komandas sastāvā, viens jaunietis mūs pat pameta. Tieši viņš bija atbildīgs par komandas sekotāju skaita audzēšanu sociālajos tīklos, fanu atraktivitāti un pamanāmību. Šo robu kā spēja un varēja centās aizpildīt pārējie komandas biedri, jo sezonas laikā skolas vērtēs pēc vairākiem kritērijiem: sportiskā rezultāta (50% no kopējā vērtējuma), atpazīstamības un fanu kustības (25% no kopējā vērtējuma) un tehniskās jaunrades un attieksmes pret tehniku (25% no kopējā vērtējuma). Kādā jomā mums gāja vislabāk? Grūti atbildēt, sākums bija ļoti cerīgs, pat vienu godalgoto vietu izcīnījām. Turpinājumā tik spoži neklājās, tomēr no līderiem tālu neatpalikām. Redzēsim, kāds būs galīgais vērtējums, iepriekšējā sezonā RVT komandai izdevās pacelties uz 2. vietu – palīdzēja aktīvs darbs sociālajos tīklos.”

Komandas galvenais mehāniķis Elvis Daugerts atzīst, ka sagatavot kartingu sacensībām ir atbildīgs darbs, no kura kvalitātes atkarīgs galarezultāts. Pirms sacensībām viņam bija pienākums pārliecināties par pietiekošu benzīna daudzumu bākā, papildināt eļļu dzinējā, pārbaudīt spiedienu riepās, ķēdes spriegojumu, izvēlēties attiecīga pārnesuma zvaigznītes, pielāgojot tās jaudai un trasei utt. Bet vissmagāk klājās, kad slodzi neizturēja kāda kartinga detaļa. Vēl sliktāk, ja pilots avarē - tad tehnika tika pie nopietniem bojājumiem.

„Manuprāt, visiem mūsu tiešajiem konkurentiem bija labāks tehniskais un tātad arī finansiālais nodrošinājums,” atzina Elvis. „Viņu liels pluss bija arī uzkrātā pieredze, savukārt mēs visu mācījāmies sacensību gaitā. Personīgi man bija jāapgūst daudzas jaunas lietas, bet turpinājumā jau visu darīju automātiski. Protams, sacensību karstumā pilotam reizēm bija pretenzijas pret manu veikumu, bet vispār mums izveidojās ļoti draudzīga komanda - viens otru labi sapratām.”

Atbildīgais par loģistiku Edvīns Luhmanovs pildīja gan savus tiešos pienākumus, gan neatteicās ņemt rokās instrumentus un nākt palīgā galvenajam mehāniķim. Arī viņš domā, ka tikai komandas pieredzes trūkums neļāva pilotam izcīnīt vairāk godalgotu vietu.

„Man šķiet, ja mēs brauktu uz sacensībām otro vai trešo gadu, mūsu pilots trasē cīnītos ar līderiem un mēs visiem būtu nopietni konkurenti,” uzsvēra Edvīns. „Pirmoreiz ar kartingu sacensībās startējām, neko daudz nezinādami. Iedomājieties, mums pat nebija līdzi visi nepieciešamie instrumenti kartinga sagatavošanai sacensībām un remontiem. Visiem citiem bija paklājiņi, kompresori un daudz kas cits nepieciešamais. Bet neapjukām, gājām pie komandām, lūdzām nepieciešamos instrumentus. Un visi mums palīdzēja - ārpus sacensībām kartingisti ir ļoti atsaucīgi viens pret otru. Uz katru nākamo sacensību posmu bijām arvien labāk sagatavojušies. Ja cilvēki, no kuriem atkarīgs lēmums, šo kartingu mums atstātu vēl uz gadu, es domāju, būs vēl labāki rezultāti, jo esam uzkrājuši vērtīgu pieredzi, jaunas zināšanas.”

Sandris Lavniks ir pilots ar savam vecumam bagātu pieredzi, bet – „VAZ” klasikā. Viņš apmeklē Krāslavas bērnu un jauniešu centra auto-moto pulciņu un arvien piedalās sacensībās ar „VAZ 2101”. Kartinga pilotēšana ir atšķirīga, un Sandris pats atzīst, ka vēl nepieciešams laiks, lai visu saprastu. Turklāt iepriekšēja pieredze ir traucējoša – sākumā bija vēlēšanās stūrēt kartingu līdzīgi kā „VAZ”. Toties kartingā gūtā pieredze viņam lieti noder „VAZ” klasikā un jaunietis neslēpj, ka braukt „VAZ” patīk labāk.

„Ar kartingu ir gājis dažādi, bet es ļoti cenšos,” pastāstīja Sandris. „Sākot braukt ar kartingu, nekādi nevarēju saprast, kāda trajektorija jāizvēlas, kurā posmā braukt ātrāk, kurā - lēnāk, bet katrs nākamais brauciens deva jaunas zināšanas. Vairākiem sacensību dalībniekiem dzīvesvietas tuvumā ir pilsētas, kurās uzbūvēta kartingu trase, un viņi tur trenējas. Krāslavā tādas trases nav, te vispār nav laukumu, kurus es varētu izmantot treniņiem. Pirmoreiz kartingu bijām izmēģinājuši Varavīksnes vidusskolas stadionā. To ne tuvu nevar salīdzināt ar braucienu trasē.

Izcīnītā trešā vieta Ropažos ir liels panākums, tā pamatā bija skolas dotā iespēja atbraukt uz Ropažiem iepriekš un izmēģināt trasi. Es tur trenējos visu dienu: braucu, kur vajag - apstājos, izkāpu un apskatījos, atkal braucu. Biju sapratis trasi, zināju, ka varu pacīnīties par medaļu. Citos posmos trasē izbraucu tikai diennakti pirms sacensībām, kad katrai komandai tiek atvēlēts laiks, lai pilots var izbraukt trasi. Šajos brīvajos braucienos praktiski viss ir kā sacensībās, vienīgi rezultātu neskaita. Mūsu gadījumā šie braucieni arī bija vienīgā treniņu iespēja.

Pēdējās sacensībās piedzīvoju smagu avāriju pusfinālā, un pārliecinājos par pilotu solidaritāti, neskatoties uz sacensību garu. Jau sāku apdzīt baltkrievu sportistu, kurš veica negaidītu manevru, un uzbraucu viņa kartinga pakaļējam ritenim. Mans kartings apmeta kūleni un ielidoja riepu aizsargbarjerā. Mugura necieta, bet kombinezons, slīdot pa zemi, saplīsa driskās. Situācija nebija patīkama, motors rēc, riteņi griežas, no trokšņu slapētāja dūmi, bet es netieku laukā, jo ar kartingu piespieda kājas. Pieskrēja baltkrievu pilots, kurš ir jaunāks par mani, un izvilka laukā.”

Sandris turpināja sacensības finālbraucienā no pēdējās vietas un līdz finišam spēja pacelties vairākas vietas uz augšu. Kartings nav lēts prieks, tālab komandas biedri nezina, vai nākamgad viņi varēs turpināt iesākto. No sezonas sākumā iepirktajām rezerves daļām sezonas noslēgumā palika viens neatvērts bremžu kluču komplekts, aizdedze un pakaļējas ass gultņi. Bet puiši grib turpināt! Viņus nav nobaidījuši arī spartiski sadzīves apstākļi.

Jānis: „Tajā brīdi, kad esam sacensībās, šķiet, viss, pēdējā reize. Īpaši smagi klājās pēdējās sacensībās. Tagad domājam, ka varētu atkārtot. Protams, tie, kuriem vairāk finanšu līdzekļu, var atļauties labākus sadzīves apstākļus, bet sacensību dalībnieku vidū bija arī tādi kā mēs, kuri nakšņoja teltīs vai busiņā. Tas piedod mazliet romantikas, mazliet asumiņa un norūda raksturus.”

Juris Roga,
autora foto