03.11.2017
Kopš skolas laikiem es atceros divus skolotājus, kas vienmēr aizstāvēja mūsu klasi no direktora dusmām, kad bijām sastrādājuši kādus nedarbus. Taču mēs visi zinājām, tiklīdz aiz direktora aizvērsies durvis, visi dabūsim pamatīgi trūkties un izvairīties no skolotāja taisnīga soda neizdosies. Šie pedagogi jau sen vairs nav starp dzīvajiem, bet to, ka viņi nekad mūs nenodeva, es atceros līdz šim laikam.Līdzīgu rakstura iezīmi es jau sen ievējoju mūsu, krāslaviešu, mentalitātē. Mēs ne vienmēr esam gandarīti par to, kas notiek mums apkārt, un nereti izsakām savu neapmierinātību un kritiku, apspriežot šaurā lokā dažādus notikumus pilsētā. Bet gadījumā, ja kāds no malas negatīvi izsakās par mūsu dzimto novadu, mēs nekavējoties ar patiesu sašutumu un neviltotu lepnumu sākam aizstāvēt...