Anatola Kauškaļa foto
Pievienots: 06.12.2017
Tuvojas Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas jubileja – šī gada decembrī tai apritēs septiņdesmit gadi. Ja bibliotēku personificētu, tad šobrīd to varētu raksturot kā inteliģentu, radošu, izglītotu, mūsdienīgu un modernu.
Pētot bibliotēkas vēstures līkločus, par tās dibināšanas gadu uzskata 1947. gadu, kad ar Krāslavas rajona darbaļaužu deputātu padomes lēmumu tiek veidota Krāslavas rajona bibliotēka, par kuras vadītāju apstiprina Genovefu Lavrecku. Ceļš uz bibliotēku lasītājiem allaž vijies pa galveno pilsētas ielu. Pirmās telpas bibliotēkai tiek iedalītas toreizējā Maskavas ielā, bijušajā Latviešu biedrības namā. 1959. gadā bibliotēka pārceļas uz Smorugova ielu, tagadējo Brīvības ielu, kur atrodas 3 gadus. Par pašu ilgāko bibliotēkas mājvietu kļūst ēka Maskavas ielā 147, kurā bibliotēka apkalpo lasītājus veselus 45 gadus no 1961. līdz 2006. gadam. Bibliotēkā notiek grandiozas pārmaiņas – tiek veikts kapitālais telpu remonts. 1972. gadā tiek realizēta rajona bibliotēku centralizācija. Līdzās lasītavas, abonementa un pārvietojamās bibliotēkas nodaļām tiek izveidota komplektēšanas un apstrādes nodaļa. No 1972. līdz 1975. gadam centrālā bibliotēka kļūst par pirmrindas pieredzes skolu republikā literatūras komplektēšanas un apstrādes jautājumos. 1973. gadā republikas bibliotēku darba konkursā Krāslavas rajona bibliotēka iegūst 1. vietu. 1975. gadā uz pieaugušo un bērnu bibliotēkas bāzes notiek Vissavienības seminārs par bibliotēku darba centralizācijas jautājumiem, un šajā gadā bibliotēka kļūst par Vissavienības tautas saimniecības sasniegumu izstādes dalībnieci. 1976. gadā tiek piešķirts „Teicama darba bibliotēkas” nosaukums. Astoņdesmitajos gados 3 reizes bibliotēka ir 1.vietas ieguvēja sociālistiskajā sacensībā republikā, notiek republikas pieredzes apmaiņas seminārs metodiskajā darbā. Pateicoties bibliotēku vadītājām Ģertrūdei Badanovai, Ritai Barčai, Lūcijai Bārtulei, bibliotēkas kolektīvs ir strādājis radoši, ar sirdsdegsmi, lai katram apmeklētājam būtu patīkami iegriezties.
Deviņdesmitajos gados bibliotēka ir sabiedrības pieprasīts centrs, kas attīstās par dinamisku, mūsdienīgu un lietotājiem orientētu institūciju.
2007. gadā, bibliotēka pārtop par novada centrālo bibliotēku Tiek realizēti automatizācijas pilotprojekti, sekmīgi tiek integrēta informācijas sistēma „ALISE”, veidots elektroniskais kopkatalogs, analītiskas datu bāzes un uzsākta novadpētniecības digitalizēto datu bāzu izveide. 2006. gadā bibliotēka iegūst jaunas telpas, pārceļoties uz Dīķu ielu. Tiek meklētas jaunas darba formas, regulāri rīkoti tematiskie pasākumi, tikšanās ar radošām personībām, Grāmatu un Lielie lasīšanas svētki bērniem. Sāk darboties „Senioru dzīves skola”, bibliotēkā var apgūt pirmās iemaņas darbā ar datoru, derīgas zināšanas, attīstīt nepieciešamās prasmes piedāvātajos kursos un radošajās darbnīcās. Bibliotēkas rīkotajos Grāmatu svētkos ir viesojušies eksprezidents Andris Bērziņš, bijušais premjerministrs Valdis Dombrovskis, daudzi ministri, Saeimas un Eiroparlamenta deputāti, citu valstu vēstnieki. Bibliotēkas darbinieki, piedaloties dažādos projektos, ieguvuši papildus finansējumu pasākumiem, krājuma papildināšanai, datu bāzu veidošanai. Viens no ilgtermiņa projektiem ir „„Europe Direct” informācijas punkta izveide bibliotēkā”. 16 gadus bibliotēka ir ES atbalsta punkts. No 2007. gada bibliotēkai ir sava tīmekļa vietne. Par aktualitātēm var uzzināt citās vietnēs - „feisbukā”, „tviterī”. Pirmo reizi šogad ir organizēta bērnu vasaras nometne tiem, kas vēlējās papildināt savas angļu valodas zināšanas.
Atskatoties pagātnē, droši var teikt, ka šodien bibliotēka savas funkcijas ir kardināli mainījusi, protams, atstājot arī tās vēsturisko pamatideju – grāmatu izsniegšanu. Tomēr mūsdienās tā veic ne tikai to, bet ir arī vieta apmeklētāju saskarsmei, intelektuālai izklaidei, izaugsmei un izglītībai.
Pirmais dators bibliotēkā iegādāts pirms 17 gadiem, šobrīd NCB ir 38 datori, ir arī kopētāji, multifunkcionālās iekārtas, skeneri, printeri, laminēšanas iekārta.
Ja vidēji viena grāmata sver 200 gramus, tad bibliotēkas krājums sver vismaz 8,9 tonnas. Tas ir gandrīz tikpat, cik 15 sporta zirgi (viena zirga svars ir 600 kg).
Ja vidēji viena grāmata ir 20 centimetrus gara, tad NCB krājums veidotu vismaz 12 kilometrus garu ceļu. Ja visas grāmatas noliktu vienu aiz otras rindā, tas būtu līdzvērtīgi attālumam no Krāslavas līdz Kombuļiem.
Centrālo bibliotēku dienā apmeklē vidēji 145 cilvēki, lasa gandrīz 2302 pieaugušie un 1054 bērni. Vidēji katrs lasītājs uz mājām paņem 3 grāmatas.
Bibliotēka ir viena no tām kultūras iestādēm, kas izdzīvojusi cauri laikiem un spējusi pierādīt savu īpašo lomu un vietu vietējās kopienas dzīvē. Turklāt ne vien saglabājot tās sākotnējo funkciju - būt par drukātās literatūras krātuvi, kas pieejama ikvienam, bet arī pieņemot izaicinājumu attīstīties.
Bibliotēkas kolektīvs – tā ir komanda, kuru raksturo sadarbība, izaicinājums, izaugsme, radošums, prieks.
Bibliotēkas apmeklētāji - dažādu paaudžu cilvēki, kas te tiekas ar zināšanām, apgūst prasmes, individuāli vai kopā ar citiem meklē atbildes uz savai dzīvei un sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem.
Arī nākamos 70 gadus bibliotēkai turpināt būt satikšanās vietai tiem, kuri lasa, meklē, aug, neskatoties, cik reizes pūstas svecītes dzimšanas dienas tortē. Daudz laimes!
Valentīna Magidas, Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas direktore
Decembris - 2024 | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
P | O | T | C | P | S | S |
01 | ||||||
02 |
03 |
04 |
05 |
06 |
07 | 08 |
09 |
10 |
11 |
12 |
13 | 14 | 15 |
16 | 17 | 18 | 19 | 20 | 21 | 22 |
23 | 24 | 25 | 26 | 27 | 28 | 29 |
30 | 31 |