Es dzīvoju Aronsona ielā! (video)

Pievienots: 19.01.2018

Ceturtdienas pēcpusdienā ļaudis piepildīja Krāslavas novada Centrālās bibliotēkas cokolstāva zāli, kur notika tematisks pasākums „Es dzīvoju Aronsona ielā”, kas tika veltīts Latvijas ebreju izcelsmes tēlniekam un sabiedriskajam darbiniekam, mūsu novadniekam - Naumam Aronsonam - 145.

Pasākumu atklāja bibliotēkas direktore Valentīna Magidas: „Apzinot savus novadniekus, mēs priecājamies stāstīt par viņiem arī jaunākai paaudzei un visiem klātesošajiem. Šajā tikšanās reizē būs saruna par vienu no pasaules ievērojamākajiem tēlniekiem, kas nācis no mūsu pilsētas un kura vārdā ir pārdēvēta bijusī Suvorova iela Krāslavā.”

Turpinājumā bibliogrāfe Anna Bartuša piedāvāja noskatīties īsfilmu, kas ir pašas veidota virtuālā ekskursija - ieskats Nauma Aronsona dzīves posmos un viņa daiļradē. N. Aronsons ir dzimis 1872. gada 25. decembrī kā devītais bērns ebreju ģimenē Krāslavā. No 1889. līdz 1891. gadam mācījās I. Trutņeva mākslas skolā Viļņā. Skolas direktors, redzot viņa darbaspējas un panākumus tēlniecībā, aizsūtīja jaunieša darbus un dokumentus uz Pēterburgas Mākslas akadēmiju, bet akadēmijā viņu neuzņēma, aizbildinoties ar izglītības trūkumu. Atgriezies Krāslavā un nopelnījis nedaudz naudas, jaunais cilvēks 1891. gadā devās uz Parīzi, kur iestājās bezmaksas dekoratīvās mākslas skolā un Kalarosi privātskolā.

Pirmie gadi Parīzē 19 gadīgajam jaunietim bija ļoti grūti, dažreiz pietrūka naudas pat maizei. Tikai 1897. gadā viņš saņēma pirmo lielo pasūtījumu, tālāk jau gūst arvien lielākus panākumus. Dzīves laikā viņš ir radījis vairāku pazīstamu politiķu un slavenību krūšutēlus. Līdz 1917. gadam Aronsons bieži uzturējās Krievijā, kur par viņu un viņa daiļradi daudzos medijos bija pozitīvas atsauksmes. 1940. gadā tēlnieks devās uz Portugāli un no turienes 1941. gadā uz ASV, kur nomira 1943. gada 30. septembrī.

Krāslavā Nauma Aronsona vārdā ir nosaukta iela, starp citu, nekur citur Latvijā nav otras tādas ielas. 1988. gadā mūsu pilsētā tika atklāta piemiņas plāksne, kas veltīta tēlnieka 115. dzimšanas dienai, šobrīd plāksne glabājas Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā. Krājuma glabātāja Alla Lomanovska pasākuma dalībniekiem pastāstīja par muzeja centieniem iegūt īpašumā kādu no darbiem, bet pagaidām tie nav vainagojušies ar panākumiem, jo mākslas pasaulē Nauma Aronsona darbiem ir ļoti liela vērtība. Daudziem pasaules muzejiem ir goda lieta ekspozīcijā iekļaut Nauma Aronsona darbus.

Turpinot prezentāciju, bibliogrāfe Anna Bartuša aicināja no vēstures atgriezties tagadnē un parādīja filmu par Aronsona ielu mūsdienās. Pēc filmas noskatīšanās pasākuma apmeklētāji kļuva par viktorīnas dalībniekiem, cenšoties atrast atbildes uz jautājumiem par Aronsona ielu: cik gara ir iela; cik tajā ir daudzdzīvokļu māju; vai tās visas ir piecstāvu ēkas; kurā ir vislielākais dzīvokļu skaits un cik to ir; cik firmas un iestādes atrodas attiecīgajā adresē utt. Zālē bija vairāki tieši Aronsona ielas iedzīvotāji, kas šajā adresē dzīvo daudzus gadus, dažs pat ļoti ilgu laiku - 34 gadus, taču retais zināja atbildi uz vismaz kādu no jautājumiem un pārsvarā nācās minēt. Uz šādas izzinošas nots pasākums arī noslēdzās.

Juris Roga,
autora foto
Annas Bartušas filma