ceturtdiena, 26. decembris, 2024Vārda diena: Dainuvīte, Gija, Megija
crest1 crest2

Latvānis privātā zemē. Kas jāzina zemes īpašniekiem un valdītājiem?

Pievienots: 05.07.2018

Pasaulē ir sastopami vairāki desmiti latvāņu sugu. Viena no tām, Sosnovska latvānis, kopš pagājušā gadsimta četrdesmito gadu beigām ir sastopama Latvijas lauku ainavā un spītīgi negrib to pamest. Latvāņa mūžs Latvijā ir vien daži gadu desmiti, tomēr tam ir izdevies tūkstošiem hektāru Latvijas zemes padarīt neizmantojamus lauksaimniecībā, radot draudus arī cilvēku veselībai. 

Šobrīd Sosnovska latvānis ir iekļauts Latvijas invazīvo augu sugu sarakstā un tā apkarošanu noteic Ministru kabineta izdotie Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumi.

 Atbildīgie par latvāņu apkarošanu

 Latvija ir parakstījusi Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, līdz ar to valsts ir uzņēmusies novērst tādu svešu sugu izplatīšanos ārpus to dabiskās izplatīšanās vai kultivēšanas areāla, kuras apdraud ekosistēmas, dzīvotnes vai sugas, kā arī kontrolēt vai izskaust šīs sugas.

Šobrīd Latvijā latvāņa ierobežošanu regulē Augu aizsardzības likums un 2008. gadā izdotie Ministru kabineta Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumi. Augu aizsardzības likumā noteikts, ka Latvijā ir aizliegts audzēt invazīvo augu sugu sarakstā iekļautās sugas. Savukārt Ministru kabineta noteikumi nosaka latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumus, informācijas saturu un tās sniegšanas kārtību par latvāņu izplatību un darba aizsardzības prasības, iznīcinot latvāņus.

Katrs zemes īpašnieks vai valdītājs pats ir atbildīgs par tā īpašumā esošo latvāņu apkarošanu. Ja netiek veikti pasākumi šī invazīvā auga izskaušanā, īpašnieku var sodīt pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.2 panta (Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšana). Fiziskām personām var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu no simt līdz trīssimt piecdesmit eiro; juridiskajām personām var izteikt brīdinājumu un uzlikt naudas sodu no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro. Ja gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas netiek veikti nekādi darbi situācijas uzlabošanai, fiziskajām personām var uzlikt naudas sodu no trīssimt piecdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskajām personām – no piecsimt septiņdesmit līdz divtūkstoš deviņsimt eiro.

 Kā rīkoties, ja īpašumā aug latvāņi?

 Zemes īpašniekam vai valdītājam ir pienākums ziņot, iesniedzot iesniegumu, Valsts augu aizsardzības dienestam par viņa īpašumā esošiem latvāņiem. Iesniegumā jānorāda ziņas par īpašnieku, informācija par latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu veicēju, ar latvāņiem invadētās teritorijas atrašanās vieta un platība; tam jāpievieno invadētās zemes plāna kopija. Iesniegumā jānorāda informācija par laiku, kad plānots veikt latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumus, un izmantojamā metode saskaņā ar Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumu 23. un 24.punktu.

Tāpat ikvienam iedzīvotājam ir iespēja ziņot pat vietām, kurās šis augs izplatījies, aizpildot elektronisko formu VAAD tīmekļvietnē. No zemes īpašniekiem, valdītājiem un trešajām personām iegūtā informācija par latvāņu izplatību tiek pārbaudīta un iekļauta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas invazīvo augu sugu izplatības datubāzē. Gadījumos kad par invadētu teritoriju ziņojusi trešā persona un tajā konstatēts latvānis, invadētais zemes apgabals tiek iekļauts datubāzē arī bez zemes īpašnieka vai valdītāja atļaujas saņemšanas.

 Ministru kabineta izdotajos latvāņu izplatības ierobežošanas noteikumos iekļautas četras ierobežošanas metodes. Mehāniskā metode paredz latvāņa ziedu čemuru nogriešanu, centrālo rozešu izduršanu, mulcēšanu, nopļaušanu un augsnes apstrādi. Ķīmiskā metode paredz auga iznīcināšanu, izmantojot augu aizsardzības līdzekļu reģistrā iekļautos līdzekļus. Savukārt bioloģiskā metode paredz latvāņu iznīcināšanu, teritoriju noganot – dzīvnieki noēd augu virszemes daļas. Kā pēdējā ieteicamā ir kombinētā metode, kas ietver latvāņu iznīcināšanas pasākumu kopumu. Detalizētāk par pielietojamām metodēm latvāņu izskaušanā izklāstīts Ministru kabineta noteikumos, papildu informāciju var meklēt arī VAAD resursos.

 Izvēloties apkarošanas metodi, jāņem vērā invadētās platības lielums, audzes blīvums, tās vecums un attīstības stadijas, apvidus šķēršļotība, zemes izmantošanas veids, augsnes īpatnības. Kā arī jāpārliecinās, vai teritorijai nav noteikts vides aizsardzības ierobežojums.

 Latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumi jāplāno un jāveic līdz pilnīgai audzes iznīcināšanai. Pēc latvāņa izskaušanas teritorija ir jānovēro vismaz piecus gadus, nedrīkst pieļaut arī audzes atjaunošanos. Ir jāaizpilda un divdesmit gadus jāglabā veikto latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumu uzskaites žurnāls.

 Veicot latvāņu apkarošanas pasākumus, ir jāatceras par darba drošību, citādi sekas var būt nepatīkamas un var pat nākties meklēt mediķu palīdzību. Latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumus var veikt tikai pilngadīgas personas. Pirms uzsākt cīņu ar indīgo augu, ir jāparūpējas par individuālajiem darba aizsardzības līdzekļiem: šķidrumu necaurlaidīgu apģērbu, gumijas zābakiem, gumijas aizsargcimdiem, neaizsvīstošu sejas masku un aizsargbrillēm. Pēc darbu beigšanas visi aizsardzības līdzekļi ir jānomazgā, lai uz ķermeņa nenokļūtu latvāņu sula.

 Ja nu tomēr ķermenis ir nonācis saskarē ar latvāņu sulu, ir svarīgi laikus rīkoties. Cietušajam ir jāizvairās no tiešiem saules stariem un apgaismojuma, kas veicina audu bojājumus. Ķermeņa daļas, kuras skārusi latvāņu sula, nekavējoties jāmazgā ar ūdeni un ziepēm 15 minūtes. Savukārt, ja latvāņa sula nonākusi acīs vai uz mutes gļotādas, tā nekavējoties jāskalo ar tīru ūdeni. Cietušajam arī jāatbrīvojas no apģērba, kuru skārusi latvāņu sula. Protams, nepieciešamības gadījumā jāvēršas pēc palīdzības pie mediķiem.

 Krāslavas novada pašvaldība aicina zemju īpašniekus, kuru teritorijas ir invadētas ar latvāni, iesaistīties latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu veikšanā. Zemes īpašniekiem vai apsaimniekotājiem latvāņi jāapkaro ne tikai lauksaimnieciskās ražošanas teritorijās, bet arī mežmalās, mežos, ceļmalās.

 Darām zināmu, ka informācija par minētajām platībām tiks sniegta arī LAD, ka tiks ņemta vērā pie platību maksājumiem.

 


Jauna aptauja

Decembris - 2024
P O T C P S S
  01
02
03
04
05
06
07 08
09
10
11
12
13
14 15
16
17
18
19
20
21 22
23 24 25 27 28 29
30 31  

Dienas foto

  • Anatola Kauškaļa foto

2015. Copyright © Krāslavas vēstis. All rights reserved.
webbuilding.lv mājas lapu izstrāde