Iespēja, kas jāizmanto!

Pievienots: 14.08.2018

Piektdiena, 10.  jūlijs, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā svinīgi atklāta ceļojošā fotoizstāde „Sauleskalna ezerzemes daba un ainavas”, kas tiek rīkota, realizējot Latvijas Dabas fonda projektu „Vides apziņas celšana par dzidrūdens ezeriem un to videi draudzīgu apsaimniekošanu Latgalē”, bet blakus telpā notika Latvijas Pasta izdotās jaunās pastmarkas „Smalkā najāda” pirmās dienas aploksnes zīmogošana. Smalkā najāda (Najas tenuissima) ir unikāls ūdensaugs, kas Latvijā atklāts tikai pirms dažiem gadiem. Smalkās najādas atradne Sīvera ezerā vērtējama kā šīs sugas bagātākā atradne visā pasaulē.

Piektdienas pasākumā piedalījās „Latvijas Pasta” vērtszīmju un filatēlijas departamenta vadītājs Edmunds Bebrišs, kurš uzsvēra, ka jaunā pastmarka „Smalkā najāda” ir izdevusies ļoti skaista, katrs pats to var novērtēt un arī izmantot pasta sūtījumiem. Pastmarkas ir mazi vēstnieki, kas stāsta par vietu, par notikumiem apkārt ne tikai Latvijā, bet arī ārpus Latvijas robežām (pastmarka „Smalkā najāda” izdota 30 000 eksemplāru tirāžā, un tās nominālvērtība ir € 0,85, kas atbilst vienkāršas A klases vēstules nosūtīšanas izmaksām uz jebkuru pasaules valsti ārpus Eiropas Savienības.). Edmunds pauda pārliecību, ka arī šī pastmarka ceļos apkārt pa pasauli un stāstīs cilvēkiem par Krāslavas pusi un to, kāds dabas retums šeit atrodams.

Turpinājumā runāja Latvijas Dabas fonda eksperts, botāniķis Uvis Suško, kurš pastāstīja gan par pašu projektu „Vides apziņas celšana par dzidrūdens ezeriem un to videi draudzīgu apsaimniekošanu Latgalē”, kas būtībā ir tapis pateicoties pastmarkai „Smalkā najāda”, gan par fotoizstādi „Sauleskalna ezerzemes daba un ainavas”, kurai Krāslavā ir centrālā - ceturtā pieturvieta no ieplānotajām astoņām, gan par pašu unikālo ūdensaugu.

Uvis Suško: „Viss process ar marku rit gandrīz gadu, man ir liels prieks, ka tas devis rezultātu. Neskaitot izstādi, mums ir paredzēti arī 11 izglītojoši semināri rudenī, kad cilvēki brīvāki. Tie būs tieši par ezeru apsaimniekošanu, proti, kā vienkāršā veidā ezera krasta saimnieks var palīdzēt dabas daudzveidībai un kā varam mazināt klimata izmaiņu sekas, kas mūs visus ietekmē.”

Sauleskalna ezerzeme, pēc botāniķa domām, ir ļoti neparasta vieta ar daudziem unikāliem retumiem. Šīs retās augu sugas saglabājušās daudzus tūkstošus gadus, pateicoties tam, ka šie ezeri ir dziļi un tāpēc tajos ir ļoti stabila vide. Mūsu valsts ir viena no lokanās najādas atradņu skaita ziņā bagātākajām valstīm Eiropas Savienībā. Tas ir liels kapitāls un liels potenciāls nākotnei, jo cilvēkiem ir liela interese par šādām dabas vērtībām, jo tieši tīrie ezeri ir tas, kas cilvēkus uz šejieni aicina.

„Mums visiem gribas redzēt skaistu un tīru dabu, dzidrus ezerus,” atzina Uvis Suško. „Šis dabas resurss mums jāsargā, bet reizē arī jāapsaimnieko, jo mūsdienās daudzas dabas vērtības pašas par sevi nevar pastāvēt. Tāpēc ļoti svarīgi ir izglītot sabiedrību un cilvēkus, kuri dzīvo šeit uz vietas.”

Botāniķis pieskārās arī vietvārdu tēmai, kurus ir izdevies savākt, strādājot pie fotoizstādes un kas citādi varbūt būtu zuduši. Pati fotoizstāde tapusi, vācot vecās bildes pamatā no kolekcionāriem. Muzejos šādu bilžu maz, jo šīm iestādēm ir cita specifika, savukārt kolekcionāru vidū dabas fotogrāfijas nekotējas augstu, kas šajā gadījumā bija pozitīvi, jo tamdēļ bildes arī nebija dārgas. Savāktas aptuveni 60 bildes, kas ir unikālas un atklāj 20-30 gadu ainavu, kura mūsdienās ir būtiski mainījusies, jo netika pienācīgi apsaimniekota.

Juris Roga,
autora foto