Noliek ziedus kritušajiem varoņiem

Pievienots: 04.01.2019

3. janvārī Krāslavu apmeklēja Polijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Latvijas Republikā Monika Mihališina, lai kopā ar Krāslavas novada domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku, Krāslavas poļu biedrības aktīvistiem un citiem piemiņas pasākuma dalībniekiem Krāslavas katoļu kapsētā pagodinātu Latgales atbrīvošanas operācijā kritušos poļu karavīrus, noliekot ziedus un vainagus pieminekļa pakājē. Vainagu nolika arī Ādažu militārajā bāzē NATO Daudznacionālā kaujas bataljona Latvijā izvietotā Polijas kontingenta pārstāvji.

Sapulcējušos piemiņas pasākuma dalībniekus uzrunāja un par kritušajiem lūdzās Krāslavas Sv. Ludvika Romas katoļu baznīcas prāvests Eduards Voroņeckis.

Vēstures fakti liecina, ka Latvijas valsts tika dibināta 1918. gada 18. novembrī, bet Latgale no lieliniekiem atbrīvota tikai 1920. gada sākumā, un lielu ieguldījumu Latgales atbrīvošanas cīņās deva sabiedrotie - poļu karavīri. 1919. gada 30. decembrī Rīgā tika parakstīts līgums starp Latvijas un Polijas armijas vadībām par kopīgu uzbrukumu Latgalē. Kopumā kaujās iesaistījās ap 20000 Latvijas armijas karavīri un ap 35000 Polijas armijas karavīri. Latgales atbrīvošanas operācija sākās 1920. gada 3. janvārī ar kopēju uzbrukumu Latgales frontes labajā flangā - Krāslavas – Višķu – Dubnas upes iecirknī. Jau pirmajā uzbrukuma dienā tika atbrīvota Daugavpils, bet 5. janvārī arī Krāslava.

Vēlāk Krāslavas kapos pēc vietējā poļu skolotāja S. Lazeviča meta tapa piemineklis Latgales atbrīvošanas cīņās kritušajiem poļu karavīriem, uz kura rakstīts: „Poļu armijas varoņiem, kritušiem 1920. gadā par Latvijas atbrīvošanu. Te atdusas karavīri no poļu leģionāru 3. divīzijas”. Marmora plāksnē iegravēti 45 kritušo uzvārdi, kā arī norādīts par 42 nezināmajiem karavīriem. 

Juris Roga,
autora foto