Sportistiem Krāslavā lieliskas iespējas treniņiem

Pievienots: 14.01.2019

Aptuveni pirms gada Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, Krāslavas Sporta skolas direktors Viktors Beinarovičs un goda viešņa – mūsu izcilā sportiste – Ineta Radeviča pārgrieza tradicionālo lentīti, atklājot jauno Krāslavas sporta zāli, kur tagad darbojas Krāslavas Sporta skola. Lai uzzinātu, kā iestādes kolektīvam un sportistiem sokas jaunajā vietā, uz interviju aicināju iestādes direktoru Viktoru Beinaroviču.

- Salīdzinot divas ēkas - veco un jauno - ko esat ieguvuši, varbūt kaut ko pat zaudējuši?

- Kādreizējā Sporta skolas ēka pilsētas centrā bija veca un ļoti sliktā stāvoklī, praktiski neatjaunojama. Galu galā šo ēku nojauca, un divus gadus skolas administrācija strādāja Kultūras nama telpās, bet sportisti pielāgojās pagaidu apstākļiem un turpināja sportot. Tas bija pārejas periods, kamēr tika uzbūvēta jaunā ēka blakus Krāslavas pamatskolas sporta zālei, kurā ievācāmies pērnā gada novembrī.

Pārmaiņas nesušas tikai ieguvumus. Piemēram, vieglatlētiem ziemā bija ļoti smagi apstākļi – vecajā ēkā nebija nekādu iespēju pilnvērtīgi trenēties, tālab pirms sacensībām vieglatlēti meklēja iespējas patrenēties Daugavpilī. Jaunajā ēkā vieglatlētu vajadzībām ir izbūvēts skrejceliņš, kur 60 metrus var noskriet arī ar vieglatlētikas naglenēm, kas ir ļoti būtiski treniņu procesam. Zem jumta tagad ir arī labs augstlēkšanas un tāllēkšanas sektors, nepieciešamības gadījumā varam organizēt pat kārtslēkšanas apmācības iesācējiem. Vecajā ēkā augstlēcēju treniņiem sanesām paklājus un tā mēģinājām izlīdzēties, tāllēkšanas un kārtslēkšanas sektora tur vispār nebija.

Arī cīkstoņiem tagad ir radīti krietni labāki apstākļi. Jā, zinātāji iebildīs, ka lielām sacensībām cīkstoņu zāle ir par mazu, bet treniņiem ar to pilnībā pietiek un vietēja līmeņa sacensības var droši sarīkot. Ir speciālais cīņas paklājs, gar sienām ir novietoti paklāji sportistu drošībai, skatītāji cīņu var ērti vērot caur logiem.

Nozīmīgs ieguvums sportistiem ir daudzās ģērbtuves, dušas un tualetes. Mums ir septiņas ģērbtuves, katrā ir aizslēdzami skapīši, dušas un tualete. Pat matu žāvētājs ir! Tagad varu iedot komandai konkrētas ģērbtuves atslēgu, kurā viņi droši iekārtojas un dodas uz sacensībām. Atsevišķi ir ierīkotas tualetes arī skatītājiem, kuri apmeklē sacensības.

Sporta zālē labos apstākļos notiek basketbola treniņi un Latvijas jaunatnes basketbola līgas spēles. Ļoti labi atrisināts telpu nodalījuma jautājums: skrejceļš no sporta zāles tiek atdalīts ar caurspīdīgu izturīgu plēvi, kas ļauj dažādu jomu sportistiem darboties vienlaicīgi un netraucēt vienam otru. Ja šīs sienas nebūtu, sprinteri nevarētu skriet, ja zālē notiek basketbola spēle, jo skrējējs var izmežģīt kāju, ja viņam ceļā izlec bumba. Savukārt pamatskolas veco sporta zāli var atdalīt, nolaižot paceļamās durvis.

Pie mums ik pa laikam atbrauc dažādas delegācijas, piemēram, nesen bija ciemiņi no Daugavpils novada, pirms gadumijas atbrauca Dagdas novada pašvaldības darbinieki, un mūsu sporta bāze, spriežot pēc atsauksmēm, uz visiem apmeklētājiem atstāj spēcīgu pozitīvu iespaidu.

- Vai negadās tā, ka skolas traucē viena otrai?

- Nē, nē, nē! Īstenībā noslogota Sporta skolas ēka ir lielākais ieguvums. Es sen sapratu, ka valstī būs tāda politika: ja uzceļ sporta bāzi, tā nedrīkst stāvēt tukša. No rītiem šeit notiek sporta nodarbības pamatskolas bērniem – viņiem ir ērti, jo abas ēkas ir savienotas kopā. Pēcpusdienā nāk sporta skolas audzēkņi. Pēc loģikas tā tam jābūt un tas nekādi neietekmē darbu negatīvi ne vieniem, ne otriem. Protams, gads ir īss laiks, vēl notiek tāda kā pierīvēšanās, lai mēs optimizētu savu darbu pilnībā, bet nekādu nepārvaramu problēmu nav vispār. Te tādi plašumi, ka trīs pedagogi var strādāt vienlaicīgi. Vieglatlētikā arī vienlaikus var strādāt trīs treneri, plus, kad ārā slikti laika apstākļi, bet sniega vēl nav, arī slēpotāji izmanto šīs telpas treniņiem. Treniņu noslēgumā visiem patīk doties uz mūsu trenažieru zāli, kur ir mūsdienīgi trenažieri izturības veicināšanai. Šis tas tur vēl ir palicis no vecā aprīkojuma, no kura pamazām atvadāmies. Gribētos piepirkt pāris trenažierus klāt, tad šī zāle būs pilnībā nokomplektēta.

Balkons ir liels ieguvums skatītājiem - ļoti ērti vērot sacensības. Mēs neliedzam pieeju balkonam nevienam. Nopirkām krēslus, lai skatītājiem nav jāstāv ilgu laiku kājās. Protams, skatītāju sacensībās mums nav tik daudz, kā Varavīksnes vidusskolā, jo galu galā esam patālu no guļamrajona. Parasti tie ir bērnu vecāki, sportistu draugi, citi interesenti. Savukārt Sporta skolas vadība no balkona var redzēt gandrīz visus sportistus, kas ar ko nodarbojas. Tā ir liela priekšrocība pret veco ēku, kur direktoram bija jāiet no telpas uz telpu, reizēm pat traucējot sportistus.

- Šodien valstī daudz runā, kā bērnus vispār ieinteresēt sportot…

- Piekrītu, ka mūsdienās bērni pārlieku aizraujas ar mobilajiem, planšetdatoriem, portatīvajiem datoriem. Sporta skolā tagad ir iespēja redzēt savu vienaudzi sportojam citā sporta veidā, un tas veicina bērnu interesi par sportu. Interesanti taču paskatīties, ko dara tavs draugs citā sporta veidā, jo parasti jau ir tā, ka citus tu neredzi. No mūsu skolas caur logu var redzēt, kā slēpotāji slēpo, vienīgi šautuve atrodas Varavīksnes vidusskolā, un, lai redzētu šāvējus, speciāli jāiet turp.

Ir ļoti grūti cilvēkus ierunāt sportot, grūti arī noturēt sportā, tomēr šobrīd sports visā Eiropā atgūst popularitāti, ko tas zaudēja, parādoties mobilajām viedierīcēm. Vecāki, kuri paši sportojuši, sāk saprast, ka nevar bērns visu dienu raudzīties viedierīces ekrānā, viņam ir jāizkustas. Vārdu sakot, ja vecāki mudina, sak, bērniņ, aizej uz treniņu, tad tam jau ir pozitīva ietekme. Ja vēl bērns sasniedz kādu rezultātu, tad viņam rodas liels stimuls sacensties turpmāk un atkal kaut kādu vietu izcīnīt.

- Uz kuru pusi mainījies sportot gribētāju skaits, pateicoties jaunajai Sporta skolas ēkai?

- Jaunās telpas veicināja interesi par sportu, sevišķi vecākiem ar maziem bērniem. Vecāki ir skatītāju lomā, bet nesen viena mamma, kamēr meita sportoja, pati izmēģināja trenažierus. Prieks, ka vecāki rāda piemēru.

- Cik plašs šodien ir Sporta skolas piedāvājums?

- Pieejami seši licencētie sporta veidi: ložu šaušana Varavīksnes vidusskolas 50 metru šautuvē, futbols, basketbols, vieglatlētika, brīvā cīņa un distanču slēpošana. Starp citu, nesen slēpotāji tika pie jaunas inventāra noliktavas, kas ierīkota pamatskolas mazajā ģērbtuvē. Bērniem tajā bija par šauru, pamatskolai sataisīja lielāku ģērbtuvi, mums atdeva mazās telpas. Slēpotāju inventārs ir ļoti labs, tiesa, ir vecāki, kuri saviem bērniem pērk inventāru paši, jo grib vēl labāku nekā piedāvātais.

- Pastāstiet, kas konkrēti ir zem vārda vieglatlētika?

- Tur daudz disciplīnu, var izdalīt četras grupas: lēkšanas un mešanas disciplīnas, sprinta un garo distanču skriešana, kā arī daudzcīņa. Ļoti populāra tāllēkšana, augstlēkšana, trīssoļlēkšana. No mešanas disciplīnām populārākā lodes grūšana, bet pieprasīta ir arī šķēpa, diska un vesera mešana. Gadās, ka parādās interese par kārtslēkšanu, bet to grūtāk iemācīt, lai arī apstākļi ir, ne kurš katrs bērns spēj tikt galā ar šo vieglatlētikas disciplīnu. 60 metru sprints populārs ziemā, 100 metri - vasarā. Iecienīta arī barjerskriešana.

- Vai volejbols netiek piedāvāts? Nav populārs?

- Volejbols tieši ir populārs. Sporta skolā notiek pieaugušo un bērnu turnīri volejbolā, viss nepieciešamais inventārs mums ir. Ar volejbolu šeit vairāk nodarbojas Krāslavas vispārizglītojošo skolu bērni, jo tas ir mācību programmā.

Sporta skolā apgūst licencētos sporta veidus. Uz katru no tiem ir jāraksta programma, jāiziet akreditācija, vajag visu atestēt - diezgan darbietilpīgs process. Latvijā oficiālo sporta federāciju skaits tuvojas simtam, ne mēs, ne kāda cita sporta skola nevar piedāvāt visus sporta veidus. Mēs esam licenzējuši tos, kuros mums ir gadiem ilgas tradīcijas.

Ir vēl viens arguments, kāpēc neplānojam palielināt sporta veidu skaitu. Sporta skolā sāku strādāt 1995. gadā, tobrīd tur bija četri licencēti sporta veidi. Tagad ir seši, bet bērnu, salīdzinot ar to laiku, palicis uz pusi mazāk. Pamatproblēma ir tajā, ka bērnu paliek arvien mazāk un tas noved pie situācijas, kad bērnu rausta uz visām pusēm: sports, interešu pulciņi, dejas, dziesmas, citas aktivitātes. Un galu galā labuma nav nevienam. Arī tāpēc mēs pagaidām nedomājam licencēt vēl vienu jaunu programmu. Taču amatieru līmenī nodarboties ar volejbolu ir iespējams gan vispārizglītojošajās skolās, gan Sporta skolā, gan renovētajā stadionā vasarā.

- Dažiem iedzīvotājiem šķiet, ka renovētā stadiona pilsētas parkā izmantošanas iespējas ierobežotas. Ir tāda problēma?

- Stadions ir mūsu pārziņā, un tur darbojas tā pati politika, kas Sporta skolā: no rītiem to izmanto vispārizglītojošo skolu pedagogi ar skolēniem, bet pēcpusdienā stadionā darbojas Sporta skolas audzēkņi un treneri. Īsti nevar saprast, cik liela interese par stadiona izmantošanu ir pilsētas iedzīvotājiem. Esmu mēģinājis veikt aptauju internetā, atsaucības nebija. Īstenībā stadions ir liels komplekss, kurā parādījās jaunas iespējas un līdz ar to jauni noteikumi. Piemēram, ierīkots nožogojums, kas daudziem nepatīk, bet tas ir nepieciešams. Agrāk valdīja haoss – rit treniņš vieglatlētikā, vienlaikus kāds izvedis savu suni pastaigāties, cits pa taisno uz velosipēda šķērso laukumu un vēl dusmojas, ka sportists trāpās ceļā… Žogs ir pareizs risinājums, bet iespējas sportot nav mazinājušās. Pamazām viss ieies savas sliedēs un nebūs pārpratumu. Jāsaprot, nevar būt tā, ka ar mūsdienīgu un dārgu aprīkojumu, kāds tagad ir stadionā, katrs izrīkojas, kā grib. Nevar būt tā, ka kāds traucē treniņus un apdraud sportistu veselību. Esmu pārliecināts, ka nebūs problēmu tiem pilsētniekiem, kuri grib sportot.

- Mūsu pilsētā aug velosporta popularitāte…  

- Sporta skola nepiedāvā licenzētu velosporta apguves programmu, šajā jomā aktīvi darbojas mūsu trenere Ilona Vanaga. Viņa sastāv nevalstiskā organizācijā un raksta projektus velosporta attīstībai. Arī slēpes maziem bērniem slēpošanai iegādājas biedrība, un ir ļoti labi, ka Ilonas projektu atbalstīja, citādi maziem bērniem nebūtu, ar ko slēpot.

- Ko vispār sports ir devis jūsu audzēkņiem, jo galu galā ne jau visi izcīna augsta kaluma medaļas?

- Varu atkārtot to, kas vispārzināms - ne visi kļūst čempioni, bet sports audzina gribasspēku. Ikviens sportists cīnās par savu mērķi, mēģina gūt panākumus. Prasme cīnīties, nevis padoties pirmajā brīdī, vēlāk viņam palīdz gūt panākumus ikdienas dzīvē, strādājot pavisam citā sfērā – būvniecībā, medicīnā, vai citur. Protams, ieguvums ir arī fiziskā veselība.

- Nosauciet vienu svarīgāko darbu, ko gribētu paveikt šajā gadā.

- Gribas uzlabot slēpošanas trasi un tai līdzās uzbūvēt zāģskaidu celiņu skrējējiem, lai jebkurš iedzīvotājs varētu tur paskriet. Skaidu celiņš ir mīkstāks par zemes celiņu un amortizē triecienus, kas skrējējiem saudzē kāju locītavas un muguru.

– Paldies par interviju!

Juris Roga,
autora foto