Oriģinālas Viktorijas dizaina krūzītes

Pievienots: 13.03.2019

Aktīvs cilvēks ir aktīvs visās jomās. Pastāv uzskats, ka jaunajai māmiņai pēcdzemdību atvaļinājumā vispār nav brīvā laika, it īpaši tad, ja viņa audzina divus mazus bērnus, kam ik minūti vajadzīga viņas uzmanība. Taču Viktorija Petunova prot plānot savu dienu tā, lai veltītu laiku savai iemīļotajai nodarbei, ar kuru viņa nesen aizrāvās – tā ir veidošana no polimērmāla.

Viktorija ir dzimusi Krāslavā, beigusi Krāslavas Varavīksnes vidusskolu, tad iestājās Valsts robežsardzes koledžā, un, uzsākot mācības, ne reizi nenožēloja savu izvēli. Iegūstot izglītību, sāka strādāt robežkontroles punktā „Pāternieki”. Šeit viņa iepazinās ar Jevgēniju. Drīz vien viņu dienesta romāns pārvērtās par jaunās ģimenes stāstu. Pašlaik Viktorija un Jevgeņijs Petunovi audzina divus dēlus – trīsgadīgo Makaru un Gļebu, kam ir 1 gadiņš.

Viktorijai vienmēr bijis radošs talants, viņai patika izgatavot un dekorēt dažādus sadzīves priekšmetus. Bet aizraušanās ar veidošanu sākās negaidīti. Jaunajai māmiņai gribējās saglabāt atmiņas par savu mazuļu pēdiņu un plaukstiņu izmēriem un formu. Vecākā dēla pēdu nospiedumi tika atveidoti uz papīra, bet sava jaunākā dēla Gļeba pēdiņu un plaukstiņu nospiedumus Viktorija nolēma iemūžināt, izmantojot fundamentālāku materiālu, tāpēc iegādājās polimērmāla gabaliņus.

Kad iecerētais tika izpildīts, Viktorija saprata, ka nav vērts izmest materiāla pārlikumus, un nolēma izveidot no polimērmāla dekoru rāmītim, kurā pēc tam ievietoja plaukstiņu un pēdiņu nospiedumus. Viņai tas izdevās! Nepatika tikai viens – dekoratīvie elementi bija baltā krāsā, bet gribējās kaut ko spilgtāku.

„Ieguglējot” noteiktu tēmu internetā, Viktorija uzzināja, ka polimērmāls mēdz būt arī krāsains. Un atšķiras tikai ar to, ka izstrādājumi sacietē pēc karsēšanas cepeškrāsnī.

„Man bija milzīga vēlēšanās iegādāties šo materiālu, par to sapņoju pat naktīs,” atzinās Viktorija. „Tad es uzdrošinājos un, iztērējot trešo daļu no savas algas, nopirku šo polimērmālu un sāku veidošanas procesu. Man nav mākslas skolas izglītības, tāpēc sākumā bija diezgan grūti saprast, kādā secībā jāveido izstrādājuma detaļas, lai izveidotais izskatītos izliekts.”

Polimērmāls ir ļoti kaprīzs materiāls – ir jānodrošina ideāli tīra darba virsma, nepārtraukti jāmazgā rokas, jo pat mazākais gruzītis pielīp pie šī plastiskā materiāla. Taču Viktorijas centība palīdzēja viņai ātri apgūt visas polimērmāla īpatnības un „sadraudzēties” ar šo materiālu.

Pirmais izstrādājums, ko izgatavoja Viktorija, bija sprādze, ko viņa piestiprināja dēla mugursomai. Pēc tam jaunā māmiņa sāka dekorēt krūzītes. Parasti viņa pērk gatavo krūzīti veikalā un izveido tai dekoru no polimērmāla. Kad izstrādājums ir „izcepts” krāsnī, tiek slīpētas visas detaļas, un tikai tad dekoru pielīmē pie krūzītes virsmas. Šīs krūzītes drīkst mazgāt, bet ievietot tās mikroviļņu krāsnī Viktorija neiesaka. Līme augstā temperatūrā var modificēties.

Lielāko daļu savu izstrādājumu Viktorija uzdāvināja saviem tuviniekiem, bet, kad mājā bija sakrājusies iespaidīga krūzīšu kolekcija, rokdarbniece nolēma pamēģināt tās pārdot. Lai prece izskatītos reprezentablāk, Viktorija ielika katru krūzīti skaistā iepakojumā. No sākuma viņas izstrādājumus labprāt iegādājās Krāslavai tuvāko pilsētu iedzīvotāji, bet pirms Ziemassvētkiem Viktorijas dekorētās krūzītes sāka aktīvi pasūtīt arī krāslavieši.

Viktorija: „Visai laba peļņa mani ļoti iedvesmoja, un es atkal dekorēju vairākas krūzītes un izvietoju internetā paziņojumu par to pārdošanu. Taču jau nākamajā dienā sapratu, ka es nevēlos, lai mana nodarbošanās sniegtu man tikai finansiālu labumu. Es gribu attīstīties, nodarboties ar mākslu, jo nauda nav galvenais, kas mani interesē.”

Sieviete uzdāvināja draugiem un paziņām visas krūzītes, ko plānoja pārdot internetā, un pieņēma izaicinājumu – sākt veidot jaunus dekorus, sarežģītākus un interesantākus.

Viktorija pastāstīja, ka viņai ir daudz dažādu ieceru dekorēšanā, ko viņa gribētu realizēt. Noteikt prioritātes viņai palīdz pasūtītāji, kuri vēlas redzēt uz krūzītes noteiktas tematikas dekorus. Šādā veidā viņa apvieno savas idejas un klientu vēlmes.

Viktorijas radošais sapnis – apgleznot vienu no sienām savā dzīvoklī. Var nešaubīties, ka kādu dienu viņas iecere noteikti īstenosies. Bet pagadām Viktorija iegādājas dažāda veida furnitūru magnētiņiem, sprādzēm, brošiņām un citām sīklietām. Domājams, ka pie krūzīšu dekora viņa neapstāsies!

Elvīra Škutāne