Par karstā ūdens cirkulāciju

Pievienots: 31.07.2019

Portāla „Krāslavas Vēstis” lasītājs aktualizēja daudzdzīvokļu namu iemītniekiem būtisku jautājumu: „Spriežot pēc informācijas vienā no Daugavpils portāliem, vietējais dzīvojamo māju un komunālo pakalpojumu apsaimniekotājs piedāvā iedzīvotājiem sagatavot iesniegumu un savākt parakstus (vai piešķirt attiecīgās pilnvaras mājas vecākajam) par karstā ūdens piegādes pārtraukumu no plkst.00.00 līdz 05.00. Iedzīvotāju ietaupījums tādā gadījumā var sastādīt no 15 līdz 20 procentiem. Iespējams, ir vērts padomāt par to arī Krāslavā.”

SIA „Krāslavas nami” valdes priekšsēdētājs Valerijs Maslovs, uzsver, ka, vērtējot šo iniciatīvu, ir jāņem vērā vairāki aspekti. Lūk, kādi tie ir.

MK noteikumi nosaka, ka „dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums pastāvīgi nodrošināt karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa ne zemāku par +55 ^oC”. MK noteikumu anotācijā ir teikts, ka šāda prasība ļaus novērst situācijas, kad dzīvojamās mājas īpašnieki lemj par zemākas temperatūras uzturēšanu sistēmā vai krasu karstā ūdens temperatūras pazemināšanu nakts laikā. No minētā secināms, ka viens no šis normas mērķiem bija tieši nepieļaut temperatūras samazināšanu nakts laikā. Turklāt jautājumā minētais apsaimniekošanas uzņēmums 2018. gada septembrī lūdza Ekonomikas ministrijas skaidrojumu par iespēju samazināt karstā ūdens temperatūru atsevišķās mājās, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieku lēmumiem, uz ko tika saņemta ministrijas atbilde, ka šādi dzīvokļu īpašnieku lēmumi ir pretrunā ar normatīvo aktu prasībām, un par MK noteikumu izpildi šajā gadījumā ir atbildīgs mājas pārvaldnieks, pat ja dzīvokļu īpašnieki pieņēma citu lēmumu. Ekonomikas ministrijas skaidrojums ir pieejams publiski vienā no Daugavpils pilsētas informācijas interneta vietnēm.

Nesamazinot temperatūru siltummezglā, bet pilnībā atslēdzot karstā ūdens cirkulāciju uz noteikto laika periodu, temperatūra sistēmā tomēr samazināsies, kas radīs MK noteikumiem neatbilstošu situāciju, par ko, kā jau skaidrojām, atbild mājas pārvaldnieks.  

SIA „Krāslavas nami” nevar precīzi izvērtēt jautājumā minēto iespējamo ietaupījumu, jo atdzesētās sistēmas uzsildīšanai pēc atslēgšanas perioda tiks patērēts papildus palielināts enerģijas apjoms, kas samazinās iegūto ietaupījumu. Turklāt jāsaprot, ka siltummaiņos jebkurā gadījumā tiks uzturēta temperatūra +55 C, jo tiks atslēgta tikai cirkulācija karstā ūdens apgādes sistēmā, un enerģijas patēriņš, lai arī mazāks, saglabāsies arī atslēgšanas periodā. Bet, ja kādā dzīvoklī atslēgšanas laikā lietotājs atvērs karstā ūdens krānu un notecinās ūdeni no sistēmas, papildus enerģija tiks patērēta izlietotā ūdens apjoma uzsildīšanai, savukārt lietotājs saņems karsto ūdeni, tikai notecinot visu līdz dzīvoklim sistēmā esošo ūdens apjomu.

Jāņem vērā arī tas, ka šobrīd tehniski individuālā siltummezgla sistēma nav paredzēta cirkulācijas atslēgšanas un ieslēgšanas programmēšanai un, lai īstenotu šādu procedūru, ir jāveic sistēmas pārbūve, jo manuāli izslēgt un ieslēgt cirkulāciju vairākas reizes diennaktī vairākās mājās nav iespējams.

Jāatgādina arī, ka MK noteikumu mērķis ir samazināt iespējamos inficēšanās riskus ar legionelozi. Vērtējot no šī viedokļa, izpildīt dzīvokļu īpašnieku vairākuma lēmumu un attiecināt to uz visiem dzīvokļu īpašniekiem, tādējādi, iespējams, pakļaujot visus mājā dzīvojošus paaugstinātām inficēšanas riskam, SIA „Krāslavas nami” kā mājas pārvaldnieks neuzskata par iespējamu.

Varam secināt, ka dzīvokļu īpašnieku lēmums par karstā ūdens cirkulācijas atslēgšanu uz noteiktu periodu diennakts laikā var stāties spēkā un tikt paātrināti izpildīts, ja pirms šāda lēmuma pieņemšanas dzīvokļu īpašnieki vienojas un pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības. Kooperatīvas sabiedrības vai dzīvokļu īpašnieku biedrības, kas apsaimnieko dzīvojamās mājas pārvaldnieka statusā, patstāvīgi lemjot par minēto jautājumu, uzņemas arī atbildību par MK noteikumu prasību ievērošanu, bet SIA „Krāslavas nami” kā siltumapgādes pakalpojuma sniedzējs tikai tehniski var izpildīt šādu apsaimniekotāju izpildinstitūcijas lēmumu. Līdz šim brīdim kooperatīvas sabiedrības, kas apsaimnieko mājas Krāslavā, ar šādiem lēmumiem nav griezušies. 

Informācijai

Diemžēl pirms dažiem gadiem Krāslavā bija konstatēts saslimšanas gadījums ar legionelozi – slimība tika konstatēta cilvēkam, kas dzīvoja dzīvoklī daudzdzīvokļu mājā. Pēc saslimšanas gadījuma konstatēšanas atbildīgas institūcijas veica pārbaudi pie mājas apsaimniekotāja, pārbaudot tieši karstā ūdens temperatūras režīmu un veicot ūdens paraugu analīzes. Legionellas baktērija tika konstatēta uz krāna uzgaļa dzīvoklī, pirms tam krāns ilgstoši netika lietots, bet, iespējams, baktērijas izplatība varēja būt saistīta arī ar pazeminātu temperatūru ūdensapgādes sistēmā, jo gadījums notika pirms MK noteikumu spēkā stāšanas.

Dzīvokļu īpašniekiem jāatceras, ka karstā ūdens temperatūras uzturēšana karstā ūdens apgādes sistēmā nav vienīgais profilakses pasākums, kas ir jāveic saslimšanas riska samazināšanai. Publicējam Slimību profilakses un kontroles centra sagatavotu informāciju par individuāli veicamajiem profilaktiskajiem pasākumiem dzīvokļu īpašumos Legionella spp. baktēriju izplatības ierobežošanai

Kas ir legioneloze?

Legioneloze jeb leģionāru slimība ir Legionella baktērijas izraisīta infekcijas slimība, kas izpaužas kā smaga pneimonija (plaušu karsonis). Slimība sākas strauji, temperatūrai paaugstinoties līdz 39-40,5○C, ar galvassāpēm un muskuļu sāpēm, kam pievienojas sauss klepus, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumi. Paaugstināts risks saslimt ar legionelozi ir cilvēkiem ar hroniskām plaušu slimībām un novājinātu imūnsistēmu (piemēram, emfizēmu, hronisku obstruktīvu plaušu slimību, vēzi, diabētu, nieru slimībām), tiem, kas lieto imūnsistēmu nomācošus medikamentus, kā arī bijušiem vai esošiem smēķētājiem un cilvēkiem pēc 50 gadiem. Parasti simptomi parādās 2-10 dienu laikā pēc inficēšanās (visbiežāk 7 dienas), taču retos gadījumos infekcijas inkubācijas periods var ilgt līdz pat trim nedēļām. Lielākajai daļai pacientu nepieciešama hospitalizācija un ārstēšana ar piemērotām antibiotikām.

Kā iespējams inficēties ar legionelozi?

Ar legionelozi var saslimt, ieelpojot legionellas saturošus mikroskopiskus ūdens pilienus (aerosolus), kas veidojas, ar legionellām piesārņotajam ūdenim atsitoties pret cietām virsmām. Legionellas saturoši aerosoli var veidoties no tekoša ūdens krāna vai dušas, no burbuļvannām, gaisa mitrinātājiem, gaisa kondicionēšanas iekārtām, iekštelpu dekoratīvajās strūklakās u.c. izsmidzināšanas ierīcēs. Jo sīkāki ir aerosolizētie ūdens pilieniņi, jo lielāks ir inficēšanās risks. Dzerot ūdeni un parasti arī mazgājoties vannā, ar legionelozi nav iespējams inficēties.

Legioneloze neizplatās cilvēku kontakta rezultātā!

Dabā legionellas nelielā daudzumā atrodas ezeros un upēs. Tās var ievērojami savairoties ūdens apgādes sistēmās, ja ūdens temperatūra ir robežās no +20○C līdz +45○C un organisko vielu (bioloģiskā aplikuma, nosēdumu u.c.) klātbūtnē. Legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī, karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī (piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas), cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu (t. sk. boileru) virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtās, izlietņu un vannu aizbāžņos, ūdenssildītājos. Bioloģiskā aplikuma veidošanos uz ūdensvadu un ūdenstilpņu iekšējām virsmām veicina piesārņojums, neaizsniedzamas vietas, kuras nevar iztīrīt, ūdens stagnācija (zems spiediens, akli cauruļu gali vai piedēkļi, liels ūdens apjoms), negludas virsmas, karstā ūdens temperatūra zem +50○C, korozija un citi faktori.

Kā sevi pasargāt no inficēšanās ar legionelozi?

Lai izvairītos no inficēšanās, karstā un aukstā ūdens sistēmās nepieciešams nodrošināt apstākļus, kas kavētu legionellu savairošanos. Jāseko tam, lai aukstā ūdens temperatūra visās izplūdes vietās būtu zem +20○C, bet karstā ūdens – virs +50○C (šāda temperatūra būtu jāsasniedz, notecinot ūdeni aptuveni vienu minūti ilgi), un tā cirkulācija būtu nodrošināta visā karstā ūdens sistēmā. Karstā ūdens cauruļvadus ieteicams aplikt ar izolācijas materiāliem, ja tie atrodas pārāk tuvu aukstā ūdens cauruļvadiem. Nepieciešams regulāri veikt dušu uzgaļu tīrīšanu no organiskā un neorganiskā aplikuma, kā arī tās dezinficēt, izmantojot hloru saturošus sadzīves dezinfekcijas līdzekļus, vai ieliekot verdošā ūdenī. Vismaz reizi nedēļā dažas minūtes jātecina karstais un aukstais ūdens tajos krānos un dušās, kas tiek reti izmantotas. Tā jārīkojas arī ikreiz pirms ūdens lietošanas pēc ilgstošākas prombūtnes. Ilgi nelietoti dušu un krānu uzgaļi jāmazgā un jātīra, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus. Vispārīgi jānovērš situācijas, kad ūdens apgādes sistēmā rodas ūdens sastāvēšanās, kas veicina bioplēves augšanu. Telpās izmantotiem gaisa mitrinātājiem jābūt brīviem no organiskā un neorganiskā aplikuma, un tajos jāizmanto tikai tīrs un ikdienas svaigi ieliets ūdens, kas ir novārīts un atdzesēts. Vienreiz nedēļā vajadzētu rūpīgi iztīrīt mitrinātāja iekšpusi, izmantojot piemērotu tīrīšanas līdzekli saskaņā ar ražotāja norādījumiem. Atbilstoši lietošanas instrukcijai, bet ne retāk kā divas reizes gadā, jāiztīra un jādezinficē gaisa kondicionēšanas sistēmas, bet ūdens sildītāji (boileri) – ne retāk kā reizi gadā.

Kur var iegūt papildu informāciju?

Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā un Veselības inspekcijas mājaslapā ir pieejama plašāka informācija par legionelozes slimības simptomiem un par profilakses pasākumiem dzīvojamo un sabiedrisko ēku apsaimniekotājiem un ūdens lietotājiem legionella baktēriju ierobežošanai.

https://www.spkc.gov.lv/lv/tavai-veselibai/infekcijas-slimibas/apraksti/legioneloze

http://www.vi.gov.lv/lv/sabiedribas-veseliba-1/dzerama/legionellozes-profilakses-pasakumi

P.S. Sekojam līdzi tam, kā situācija attīstīsies Daugavpilī, lai varētu pieņemt attiecīgus lēmumus.