Ieaudzināt cieņas pilnu attieksmi

Pievienots: 06.11.2015

Pateicoties kāda iedzīvotāja modrībai, nesen piepilsētas teritorijā tika atklāta nesankcionēta izgāztuve, kurā atradās būvatkritumi un cita draza. Uz notikuma vietu izbrauca pašvaldības policija, kura piefiksēja šo faktu un nekavējoties uzsāka vainīgās personas meklējumus, kas vainagojās ar panākumiem.

Krāslavas pašvaldības policijas priekšnieks Pēteris Jacina informēja, ka savu vainu persona atzina un ir nolēmusi sakopt piemēsloto vietu, ko jau paveikusi. Tika arī sastādīts protokols par vides piesārņošanu ar būvgružiem un videi bīstamiem atkritumiem, kas ir nosūtīts pašvaldības administratīvajai komisijai izskatīšanai.

Tā nu tas pasaulē iekārtots, ka cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne, kura savas apzinātās darbības rezultātā ir būtiski izmainījusi un turpina izmainīt apkārtējo vidi ne tikai uz labo, bet arī uz slikto pusi. Lai gan pēdējo gadu laikā situācija uzlabojas un, pateicoties dažādām sabiedriskām aktivitātēm, daudzas vietas izdodas sakārtot, taču ik pa laikam atrodas kāds, kurš savas problēmas risina, kā ienāk prātā, nerēķinoties ar sekām nākamajās paaudzēs. Bēdīgi, ka cilvēki piemēslo dabu, bet vēl sliktāk, kad to dara dabas parka „Daugavas loki” teritorijā. Parks jau tika izveidots tālab, lai saglabātu unikālos dabas kompleksus, dabas, kultūrvēstures vērtības un maz pārveidotās savdabīgās ainavas Daugavas augšteces senlejas Naujenes – Krāslavas posmā. Daugavas loki tiek uzskatīti par senākajiem ielejas veidojumiem Latvijā. 

Starp citu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 58. pants „Vides piesārņošana un piegružošana” paredz, ka par gaisa, zemes, mežu vai iekšējo ūdeņu (virszemes vai pazemes) piesārņošanu ar notekūdeņiem, ķīmiskām vielām, tai skaitā bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā - uzliek naudas sodu fiziskajām personām no septiņdesmit līdz septiņsimt eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām — no trīssimt piecdesmit līdz divtūkstoš deviņsimt eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas. Der iepazīties arī ar citiem pantiem, jo, kā zināms, likuma nezināšana nebūt neatbrīvo no atbildības.

Kā pierāda pati dzīve, likuma panti paši par sevi neattur vides piemēslotājus no vēlmes izgāzt atkritumus, kur pagadās. Šajā cīņā liela loma ir iedzīvotājiem, jo tieši viņu modrība un ātra rīcība ļauj pieķert vides piesārņotāju. Izmeklējot šādus gadījumus, pašvaldības policijai noderīgas var būt jebkuras ziņas par piegružotājiem.

Protams, cilvēks dzīves laikā saražo dažādus atkritumus, tostarp arī būvgružus, kad jāveic kādi remontdarbi mājā vai dzīvoklī. „Krāslavas Vēstis” nesen saņēma jautājumu, kā no tiem atbrīvoties. Atgādināsim, ka šī jautājuma sakarā uzņēmuma „Dova” valdes loceklis Mārtiņš Teivišs informēja, ka būvgružus var nodot, nogādājot tos uz uzņēmuma laukumu (Krāslava, Indras ielā 15). Pakalpojuma cena ir 85,35 EUR + PVN par vienu tonnu būvgružu. Savukārt novada domes juriskonsults Arnolds Skerškāns atgādina, ka saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem, fiziskajām personām, kuras izmet būvgružus pārtikas atkritumu konteineros, draud līdz 350 eiro liels sods.

Kā redzam, centieni ietaupīt, izgāžot būvgružus pārtikas atkritumu konteineros, ceļmalā vai citviet dabā, beigsies visticamāk ar krietni lielākiem izdevumiem, nekā risinot problēmu oficiālā ceļā.

Juris Roga
Autora foto