Cienījamie krāslavieši!

Pievienots: 24.03.2016

Ik reizi, kad tuvojas gaišie Kristus Augšāmcelšanās svētki, ticīgie atdzīvojas, stiprina savu garu un gavilē, sveicot cits citu un apliecinot: „Kristus ir augšāmcēlies!” Un dzird daudzbalsīgu atbildi: „Patiesi augšāmcelies!”

Šajā priecīgajā dienā cilvēki aizmirst par visu slikto: aizvainojumiem un pāridarījumiem, naidu un strīdiem. Dvēselē notiek patiesa atmoda, cietsirdīga sirds kļūst maigāka, snaudoša sirdsapziņa atmostas, dzirdot dzīvespriecīgus Lieldienu zvanus. Šajā dienā apkārt ir ļoti gaišs, sirdī valda prieks, ļoti gribas dzīvot, rodas liela vēlēšanās visus mīlēt, stipri ticēt un karsti lūgties.

Mainījās laikmeti, radās un atkal pazuda valstis, bet Kristus Augšāmcelšanās notikums nekad netika aizmirsts, neizgaisa gadsimtu griežos, nepārvērtās par leģendu vai mītu. Tieši otrādi - katru gadu, katru pavasari mēs sagaidām Jēzus Kristus Augšāmcelšanos kā savus, ļoti tuvus un siltus svētkus. Kāpēc notiek tieši tā? Tāpēc ka šie svētki sniedz mums lielu cerību: „Kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti” (1. Kor. 15:22.). Uzvara pār nāvi, ko mums ir dāvājis augšāmcēlies Glābējs, ir mūsu gaviļu cēlonis.

Šajā brīnišķīgajā Lieldienu laikā mūsu atdzimšanas prieks ir daudzveidīgs. Tas rodas, kad mēs piedalāmies Lieldienu dievkalpojumos, kuru laikā mēs ar visu sirdi slavējam Dievu. Tas ir sirsnīgs siltums, ko mēs ienesam mūsu mājās, kur pulcējas ģimenes locekļi un draugi, daloties kopīgā priekā pie svētku galda.

Svētku laikā mēs nedrīkstam apdalīt ar savu uzmanību tos līdzcilvēkus, kas var priecāties tikai savā sirdī. Tie ir ļaudis, kas atrodas slimnīcā, gados veci un vientuļi cilvēki. Lūgsimies par viņiem un pēc iespējas mēģināsim dalīties savā priekā par augšāmcēlušos Glābēju.

Brāļi un māsas, mūsu Kunga Jēzus Kristus Augšāmcelšanās ir vēsturisks notikums, par tā lieciniekiem kļuva apustuļi un sievietes, kas sekoja un kalpoja Viņam. Un mēs, priecājoties par mūsu Pestītāja augšāmcelšanos, ceram, ka arī vienmēr būsim kopā ar Viņu kā viena mūžīga ģimene. Mūsu tagadējā dzīve ir laicīga. Taču tas, kas mūs gaida aiz tās robežas, būs noteikti daudz labāks un ievērojamāks. Kamēr mēs neesam sasnieguši šo dienu, mums tiek dots laiks iemācīties dzīvot cilvēku pasaulē ar visiem mūsu brāļiem un māsām un pieņemt tos tādus, kādi viņi ir.

Pacentīsimies šajās svētajās dienās būt ar tiem cilvēkiem, kuru sirdij ir nepieciešams cilvēciskais siltums un labie vārdi. Šajā gaišajā un jaukajā Kristus Augšāmcelšanās dienā vēlu, lai Viņa bezgalīgā mīlestība ienāktu jūsu ģimenēs.

Lai Dievs vairo jūsu sirdī ticību, cerību un mīlestību, apdāvina jūs ar dāsnām veltēm no savas Žēlsirdības krātuves.

Ar mīlestību – Janušs Bulašs,
Priedaines, Varnaviču un Kaplavas draudžu prāvests