Pārdomas pēc izlasītā

Pievienots: 11.02.2016

   2016.gada 25.janvāra „Latvijas Avīzes” rakstā „Baltiešu leģionāru izdošana” izraisīja pārdomas, kuras saistītas ar man tuvu cilvēku, kurš 1946.gada 25.janvārī, bija to 146 baltiešu skaitā, kurus tā laika Zviedrijas valdība izdeva Padomju Savienībai.

  Tas bija mans radinieks Modests Alehno, kurš bija dzimis 1918.gada 10.septembrī Daugavpils apriņķa Robežnieku pagasta Pleiku sādžā.

  Kopā ar daudziem citiem Latvijas puišiem un vīriem Modests Alehno 1943. gada rudenī tika iesaukts vācu leģionā. 1945.gadā, kara beigās, Modestam Alehno un citiem leģionāriem izdevās no Kurzemes katla tikt līdz Zviedrijai. Bēgļi no Latvijas cerēja, ka varēs palikt Zviedrijā vai arī doties uz kādu citu valsti.

   1946.gada janvārī kādā no Zviedrijas nometnēm visus baltiešu leģionārus nostādīja ierindā un paziņoja, kurš grib atgriezties dzimtenē, lai paiet divus soļus uz priekšu. Kurš tad negribēja doties uz mājām! Modests, daudz nedomādams, spēra šos liktenīgos soļus, kaut gan faktiski, kā mēs zinām no vēstures, palikt Zviedrijā baltiešiem tik un tā neļautu. Latvijā, Pleiku sādžā, Modestu gaidīja liela ģimene – tēvs ar māti, seši brāļi un māsas, kuri visi bija jaunāki par Modestu.

  Braucot ar padomju kuģi „Beloostrov” no Zviedrijas ostas Trelleborgas uz Liepāju, baltieši bija priecīgi, apsprieda tikšanās prieku ar saviem tuviniekiem. 1946.gada 27.janvārī kuģis ieradās Liepājā, kur bijušie leģionāri tika iesēdināti vagonos, vilciens devās uz Lietuvu, drīz parādījās jau Baltkrievijas ainavas. Kļuva skaidrs, ka dzimto māju baltiešiem neredzēt un ceļš būs tāls.

  Pēc vairāku nedēļu brauciena Modests Alehno ar biedriem ieradās tālajā Habarovskas apgabalā, kur viņu sagaidīja ne tēva sēta, bet smags darbs mežā.

 Latvijā Modests Alehno atgriezās 1953.gada septembrī. Dzīvi vajadzēja sākt no jauna. Tēva saimniecību bija iznīcinājusi kolhozu iekārta, Modests ar sievu Ļubu, kuru viņš apprecēja Tālajos Austrumos, devās uz Ogri, strādāja tur par šoferi, izaudzināja trīs bērnus. Modests Alehno mira 1996. gada 25.janvārī Ogrē, kur tika arī apglabāts.

  Leģionāru traģiskais liktenis pašā Zviedrijā ilgstoši bija ļoti jūtīgs temats, jo izsauca neērtības sajūtu zviedru sabiedrībā. 1994. gadā tobrīd pie varas esošā Karla Bildta valdība atzina, ka baltiešu karavīru izdošana PSRS bijusi kļūda, un oficiāli atvainojās izdzīvojušajiem.

 Janīna Gekiša,
pensionētā skolotāja, novadpētniece
Foto: Modests Alehno 1947.gadā